Bērziņa kanceleja par "barotavām" pietuvinātajiem: mēs nevis tērējam, bet ietaupām!
PIETIEK29.09.2013.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Mēs nevis tērējam, bet ietaupām - šāds ir Valsts prezidenta Andra Bērziņa kancelejas oficiālais skaidrojums par papildu "barotavām", kas nodrošinātas prezidentam īpaši pietuvinātiem kancelejas darbiniekiem, viņiem par "papildu pienākumu" veikšanu izmaksājot ievērojamas ikmēneša piemaksas pie oficiālā atalgojuma.
"Visas piemaksas darbiniekiem ir izmaksātas, pamatojoties uz papildus pienākumu veikšanu vai par personisko darba ieguldījumu, kā to paredz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pants," oficiāā atbildē skaidro Valsts prezidenta kanceleja, piebilstot, ka "konkrētajā laika periodā (2012.gadā un 2013.gada pirmajā pusgadā), veicot funkciju pārskatīšanu un optimizācijas pasākumus, attiecībā uz izdevumiem atlīdzībai ir ietaupīts".
Saskaņā ar Bērziņa kancelejas skaidrojumu, "lai racionāli izmantotu ar atlīdzību saistītos izdevumus, Valsts prezidenta kancelejā tika veikta darbinieku funkciju pārskatīšana un amatu optimizācijas pasākumi, kā rezultātā pieprasītajā laika periodā ietaupīti gandrīz Ls 33 000, salīdzinot ar plānotajiem izdevumiem. Esošo Valsts prezidenta kancelejas funkciju izpilde tiek nodrošināta, pārdalot likvidēto un vakanto amata vietu pienākumus starp citiem Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem".
Kā zināms, Valsts prezidents pēdējā gada laikā bieži demonstrējis pozīcijas un pat kompetences trūkumu konkrētos jautājumos, un, lai gan viņa ievēlēšanas laikā tika apgalvots, ka prezidents kā izcils tautsaimnieks nodrošināšot fokusu uz ekonomikas jautājumu risināšanu, Valsts prezidenta institūcija viņa prezidentūras laikā ir demonstrējusi kapacitātes trūkumu arī tautsaimniecības jautājumos.
Savas prezidentūras laikā Bērziņš arī likvidējis vairākus padomnieku posteņus, tikmēr šādi "ietaupītie" līdzekļi tiek izmantoti, nodrošinot piemaksas Valsts prezidentam pietuvinātiem kancelejas darbiniekiem.
Tā no 2012.gada 2.jūlija līdz 2012.gada 21.augustam Valsts prezidenta ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomnieka prombūtnes laikā un no 2012.gada 22.augusta līdz 2013.gada 31.janvārim Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniekam, Bērziņa ilggadējam kolēģim Aleksandram Bimbirulim papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem ticis uzdots veikt Valsts prezidenta ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomnieka amata pienākumus. Par šo papildu darbu noteikta piemaksa 20 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās mēnešalgas - 370 latu.
Nekas nav mainījies arī pēc šī gada 1.februāra - kā rāda Valsts prezidenta kancelejas informācija, arī pēc šī datuma Bimbirulim papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem uzdots veikt pienākumus, kas ietilpa Valsts prezidenta ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomnieka kompetencē. Par šo papildu darbu viņam noteikta piemaksa 10 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās mēnešalgas - 185 lati mēnesī.
Savukārt trīs mēnešus vēlāk valsts vadītājs savā kancelejas vadītāja vietniekā saskatījis vēl citus talantus, un no 1. maija Bimbirulim papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem uzdots veikt arī vakantā Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieka, Nacionālās drošības padomes sekretāra amata pienākumus. Par šo papildu darbu noteikta piemaksa 10 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās mēnešalgas - 185 lati.
Vienlaikus no šī gada 1. maija, "ņemot vērā zināšanas, līdzšinējos darba rezultātus, atbildības apjomu un iniciatīvu Valsts prezidenta darbības nodrošināšanā un Valsts prezidenta kancelejai noteikto uzdevumu izpildē, kā arī par paveiktā darba kvalitāti" Bimbirulim papildus noteikta piemaksa "par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti" 20 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās mēnešalgas - tātad vēl 370 latu.
Savukārt no 2012.gada 1.augusta Valsts prezidenta preses padomniecei Līgai Krapānei papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem uzdots veikt pienākumus, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē attiecībā uz Valsts prezidenta sadarbību ar Mazākumtautību konsultatīvo padomi".
Par šo papildu darbu Krapānei noteikta piemaksa 10 procentu apmērā no darbiniecei noteiktās mēnešalgas - 180 latu mēnesī, līdz ar to kopējais prezidenta preses sekretāres mēneša atalgojums nu, pateicoties papildu "barotavai", nu ir 1980 latu mēnesī.
Pie papildu piemaksām tikusi arī Bērziņa sabiedrisko attiecību padomniece Karīna Rāviņa-Vimba: bez kādas vēsturnieka izglītības viņai par 180 latiem mēnesī uzdots "veikt pienākumus, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē" - formāli "attiecībā uz Valsts prezidenta sadarbību ar Vēsturnieku komisiju".
Veicot "funkciju pārdali" un likvidējot viņam "nevajadzīgus" padomnieku posteņus, Valsts prezidents Andris Bērziņš atradis iespēju būtiski palielināt arī sava kancelejas vadītāja Gundara Daudzes mēneša atalgojumu.
Daudzes oficiālais atalgojums kā Valsts prezidenta kancelejas vadītājam ir 1880 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas ir 1880 latu mēnesī - gandrīz tikpat, cik Ministru prezidenta oficiālā mēnešalga. Taču, pateicoties prezidenta manipulācijām ar padomnieku vietām un piemaksām, kancelejas vadītāja reālais mēneša atalgojums ir gandrīz par trešdaļu lielāks.
No pagājušā gada 1.septembra ar oficiālo pamatojumu - "ņemot vērā zināšanas, līdzšinējos darba rezultātus un atbildības apjomu Valsts prezidenta darbības nodrošināšanā" - Daudzem noteikta ikmēneša piemaksa "par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti". Šīs piemaksas apmērs ir 20 procentu no noteiktās mēnešalgas - tātad 376 lati mēnesī.
Taču ar to ir bijis par maz, un no šā gada sākuma Daudzem kā kādreizējam mediķim papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem uzdots "koordinēt jautājumus, kas saistīti ar veselības politiku, veselības aprūpes nozari un medicīnu". Par šo papildu darbu viņam noteikta vēl jauna piemaksa 10 procentu apmērā no oficiālās mēnešalgas - papildus vēl 188 lati.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
