Bendiks: politiķiem nav jāsēž uzņēmumu padomēs, uzņēmējiem - partiju valdēs

Mārcis Bendiks:

„Jāsaka Dievam paldies! Tas viss ir tik uz labu. Pareizi soļi no visām pusēm. Nav uzņēmējiem jāsēž politisku partiju orgānos. Tas, ka politiskām partijām ir jākontaktē arī ar uzņēmējiem, ir skaidrs. Kuras vairāk, kuras mazāk – sociāldemokrāti vairāk komunicē ar arodbiedrībām, labējās - vairāk ar uzņēmējiem. Taču uzņēmējiem ir savi darbi, politiķiem - savi. Tieši tāpat kā pauž sašutumu, ka politiķi sēž uzņēmējdarbības padomēs un valdēs, tāpat arī te. Vai nu tu esi uzņēmējs, vai politiķis. Un tā lomu jaukšana nav nekas labs.

Pārmetumi, ka uzņēmēji lien iekšā politikā, lai glābtu savu biznesu, ir žultainu kreisu žurnālistu demagoģija. Kāpēc tad nepārmeta Grigorijam Krupņikovam, kad viņš dibināja Jauno laiku?! Šie uzņēmēji, no kuriem dažus es pazīstu, redzēja to vājprātu, kas notiek ar Latvijas ekonomiku citos politiskajos spēkos. Viņi to mēģināja vērst par labu veidā, kas, manuprāt, bija nepareizs. Viņi paši gribēja iesaistīties politiskajos procesos tieši. Pareizais ceļš būtu bijis uz sabiedrisko politisko vidi iedarboties caur savas intereses paudošām organizācijām. Jālobē. Dažas organizācijas pat ar likumu ir noteiktas ar ļoti augstu statusu - tāda ir Darba devēju konfederācija. Ir tādas, kas ir tradicionāli pazīstamas - tādas kā Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kurai gan nav nekāda statusa. Un neviens neliedz dibināt cita veida organizācijas, kas iedarbojas uz sabiedriski politiskajiem procesiem. Bet viņi nolēma iesaistīties tieši, turklāt ar vienu spēku.

Pēc Ulmaņa aiziešanas PLL bija vajadzīga vadības maiņa, bet par Šlesera paziņojumu, ka turpmāk apvienību vadīs uzņēmējs, ir jāprasa viņam pašam, ko viņš ar šo gājienu bija domājis. Ir pilnīgi skaidrs, ka pieņēmums, ka PLL vēlējās lielāku uzsvaru likt uz uzņēmējiem un priekšplānā vairāk izvirzīt uzņēmējus, ietver pilnīgu absurdu. Politiskajā spēkā ir jābūt redzamiem politiķiem. Tas būtu kā iestudēt Nacionālajā teātrī operu, kurā neredzētu solistus.

PLL bija priekšvēlēšanu apvienība. Šādai apvienībai ir iespēja saglabāties ilgstoši, piemēram, Zaļo un zemnieku savienība, kurā ietilpst vismaz trīs partijas, Saeimā jau turpina eksistēt trīs ciklus. Ir priekšvēlēšanu apvienības, kuras paziņo par virzīšanos uz partijas izveidošanu. Tāda ir Vienotība, kurai tas nepadodas - viņi maina termiņus, visādas iekšējās bremzes, bet ir paziņojuši, ka grib, tomēr viņiem nesanāk. Un ir apvienības, kuras nostartē vēlēšanās un - „paldies, uzredzēšanos!”. PLL šobrīd izskatās pēc šādas apvienības, jo īsi pēc vēlēšanām Ainārs Šlesers kā LPP/LC vadītājs paziņoja, ka nākamajās municipālajās vēlēšanās veidos bloku ar Saskaņas centru. Domāju, ka jau tajā brīdī bija skaidrs, ka PLL nekāda tālāka attīstība nav paredzēta, jo nākamajās vēlēšanās tas nevarēs startēt. Tas bija sen zināms, tā ir trīs līdz četrus mēnešus veca lieta, un te bija jautājums par to uzņēmēju pozīciju, kuri ir grandi savā biznesā, ļoti aizņemti cilvēki, un viņi šim sīkumam laikam nebija pievērsuši uzmanību.

Atšķirībā no Vienotības PLL nekad nebija paziņojusi par plānu pārtapt partijā. Tas nekad nevienam nav solīts – ne vēlētājiem, ne pretiniekiem. Līdz ar to Šleseram bija pilnīgi brīvas rokas, viņš nav pārkāpis nevienu vienošanos, paziņojot, ka viņa vadītā partija uz nākamajām vēlēšanām taisīs citu priekšvēlēšanu bloku. Tās jau bija šī priekšvēlēšanu bloka beigas.

Es neteiktu, ka ar piesliešanos vienam politiskajam spēkam uzņēmēji būtu zaudējuši savu reputāciju. Viņi ir zaudējuši savu neitralitāti. Ņemot vērā, ka mums biznesā liela nozīme ir līderiem, ko viņi spēj pārliecināt un ko nespēj, viņu pārliecināšanas spēja pilnā politiskajā spektrā samazinās. Viņi ir zaudējuši savu lobēšanas jaudu, jo jebkura publiska uzstāšanās un ideju virzīšana radīs aizdomas, vai tikai tas nav saistīts ar uzņēmēja kādreizējo atrašanos konkrētā politiskajā spēkā.

Tomēr ir eksakti pētījumi, kas parāda, ka uzņēmējiem, kuri pievienojās PLL un publiski uzstājās, piedalījās diskusijās, visiem auga sabiedriskā atpazīstamība, visiem auga viņu pozitīvais vērtējums tajā iedzīvotāju daļā, kas neizslēdz iespēju atbalstīt labēju politiku. Šajā vidē viņiem kļuva tikai labāk. Viņiem ir kļuvis sliktāk tad, kad ir praktiski jādabū kāds papīrs pāri šķērsām kaut kādas ministrijas valsts sekretāra vietnieka rakstāmgaldam. Tur parādās grūtības, ne sabiedriski politiskajā jomā.”

Novērtē šo rakstu: