Beidzot jāpieliek punkts dzīvnieku mocīšanai zvēraudzētavās!
Valērijs Agešins16.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeima ar balsu vairākumu atbalstīja 1. lasījumā grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz aizliegt Latvijā audzēt kažokzvērus ar mērķi iegūt to kažokādas. Tas nozīmētu kažokzvēru audzētavu drīzu izzušanu mūsu valstī. Plānots, ka šis aizliegums stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Likumprojekts sagatavots, piedaloties dažādām Saeimas frakcijām, bez šķirošanas koalīcijā un opozīcijā. Esmu viens no šī dokumenta autoriem, jo uzskatu, ka cietsirdīgai un vardarbīgai attieksmei pret dzīvniekiem nav nekāda attaisnojuma.
Mēs dzīvojam 21. gadsimtā. Dzīvnieku audzēšana un nonāvēšana gāzes kamerās to kažokādas dēļ ir nežēlīgs, vecmodīgs un “aizejošs” bizness, kas mūsdienās sevi neattaisno. Turklāt šāda veida darbība ir saistīta ar regulāriem skandāliem, kaitē videi, un tai ir daudz “ēnas” pušu. Grozījumi ļaus novērst kažokzvēru (ūdeļu, lapsu, šinšillu) ciešanas un bojāeju.
Runājot par jautājuma ekonomisko pusi, pēc manām aplēsēm, šāda veida nodarbošanās nekādā veidā neveicina mūsu valsts tautsaimniecības attīstību. 2021. gadā Latvijā tika reģistrētas astoņas kažokzvēru audzētavas (šobrīd reāli strādā tikai četras). Nodokļu ieņēmumi valsts kasē ir niecīgi un 2019.-2020. gadā kopumā negatīvi, ar mīnusa zīmi.
Fakts ir tāds, ka PVN atmaksa nozarē pārsniedz ienākumus no citiem nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis). Sanāk, ka nozare ir ne tikai atpalikusi, bet arī ar dotācijām. Šo uzņēmumu īpašnieki un patiesie labuma guvēji bieži dzīvo ārpus mūsu valsts, parasti Rietumeiropā.
Likumdevējam ir pienākums uzklausīt sabiedrības viedokli, izprast tendences un veikt atbilstošas izmaiņas normatīvajā regulējumā. No socioloģijas izriet, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vairs neuzskata par pieņemamu kažokzvēru audzēšanu un nonāvēšanu, lai tikai iegūtu to kažokādas.
Kā liecina SKDS 2021. gada jūnijā veiktā aptauja, 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta kažokzvēru audzēšanu un to iznīcināšanu kažokādu ražošanas dēļ. Turklāt vairāk nekā 40 000 cilvēku interneta vietnē www.kazoki.lv parakstījuši petīciju par kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu. Tāpat vairāk nekā 50 nevalstiskās organizācijas iestājas par šāda veida uzņēmējdarbības aizliegšanu Latvijā. Dzīvnieku aizstāvji aicina slēgt visas Latvijas kažokzvēru audzētavas. Un es pilnībā piekrītu šim viedoklim. Tas ir pamatots.
Sabiedriskais viedoklis Latvijā par kažokzvēru audzēšanas un nonāvēšanas aizlieguma nepieciešamību atspoguļo kopējo tendenci Eiropā. Līdzīgi aizliegumi jau ir pieņemti vairākās Eiropas valstīs. Tostarp - Austrija, Beļģija, Lielbritānija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Horvātija, Čehija, Šveice, Igaunija. Aizlieguma pieņemšanas virzienā strauji virzās arī vairākas citas valstis, piemēram, Bulgārija, Lietuva, Polija.
Ja runājam par kažokādām, tad tuvākajā nākotnē paredzu pieprasījuma kritumu pēc šiem izstrādājumiem, jo mūsdienās ir pieejami kvalitatīvi mākslīgie kažokādu aizvietotāji. Modes profesionāļi un entuziasti neļaus samelot. Turklāt, ņemot vērā Latvijas klimatu, mums drīzāk jādomā nevis par kažokiem, bet gan par ūdensnecaurlaidīgu apģērbu, kas mēdz būt diezgan elegants. Taču aizliegums neattieksies uz kažokādu ieguvi medībās un to tirdzniecību pēcāk.
Atklāti sakot, man personīgi ir ļoti simpātiski dzīvnieku aizstāvji (kuri rudenī mēnesi, viens otru nomainot, sēdēja būrī pie Saeimas un aizstāvēja savu pārliecību). Beidzot jāpieliek punkts dzīvnieku mocīšanai zvēraudzētavās!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
