Beidzot būs vēl treknākas algas – bet tikai valsts augstajām amatpersonām
Elita Veidemane, Neatkarīgā28.06.2023.
Komentāri (2)
Iesaki rakstu: 
Kādu brīdi Latvijas tauta bija tik norūpējusies par valsts amatpersonu ārkārtīgi zemo atalgojumu, ka jau vajadzēja sākt bažīties, vai prezidenti, ministri, tiesneši un citi ģenerālprokurori nesāks ēst zāli, jo parciņos un ceļmalās to var dabūt par brīvu. Taču – ak, laime! – Valsts kanceleja beidzot aprēķināja, kādu atalgojumu mūsu badacietēji saņems 2024. gadā.
Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētāja atalgojums 2024. gadā būs 8440 eiro mēnesī, plus vēl piemaksas, tostarp kompensācijas par reprezentācijas izdevumiem.
Ministriem aldziņas būs mazliet knapākas: 7475 eiro mēnesī, bet iztikt varēs. Parlamentārajiem sekretāriem nāksies samierināties ar 6631 eiro mēnesī. Saeimas deputātiem būs pagrūti, bet vajadzēs saņemties: pamatatalgojums vien 4220 mēnesī. Mierinājumam: ir jau vēl darbs komisijās un citas vērtīgas izklaides, tur piemetīs trūkstošos eiro.
Valstspilsētu mēriem būs 5064 eiro “uz papīra”. Rīgas mēram nodokļu maksātāji sametīs 7234 eiro mēnesī, bet tas tik un tā nebūs pietiekami, lai mērs apmaksātu savus izpriecu braucienus, ko viens otrs neprātis dēvē par komandējumiem.
Interesanti, ka valsts amatpersonu atalgojums aug ikkatru gadu, turklāt vienmēr tiek skaidrots, ka tas tiek tuvināts vidēji līdz 80% no darba samaksas privātajā sektorā. Vai tiešām privātā sektora algas aug katru gadu par 20 līdz 40% - tāpat kā valsts sektorā? Lai izbeigtu šo muldēšanu par attaisnojamo skriešanu pakaļ privātajam sektoram, Valsts kanceleja (VK) varētu pasūtīt kādu pētījumu par algu lietām. Taču VK arogance neļaus pievērsties tādiem sīkumiem, sak, stāvi, tauta, pie ratiem.
Pirms amatpersonu algas iepriekšējās paaugstināšanas Saeimas deputāti - protams, tikai opozīcija - debatēs iestājās pret to. Piemēram, deputāts Edgars Tavars (ZZS) retoriski pavaicāja: “Ar ko esošais valsts prezidents kļūs labāks, ja 2023. gadā saņems lielāku atalgojumu?” Varētu paturpināt: ar ko labāki kļūs deputāti, ministri un citi nerimstošie darbarūķi? Un ar ko sliktāki šobrīd ir policisti, ugunsdzēsēji, medmāsas un aprūpes iestāžu darbinieki?
Valsts augstāko amatpersonu algu pieaugums 2023. gada budžetā prasīja papildu 6,44 miljonus eiro, bet 2024. gadā tie būs jau 6,85 miljoni eiro. Ēstgriba, kā zināms, rodas, rijot bez sāta un kauna, tāpēc sagaidāms, ka ik gadu šī ēstgriba palielināsies, un nodokļu maksātājiem tā būs jāsedz, kamēr Valsts kanceleja laistīs šķidro, apgalvodama, ka mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē iecerēts celt uz iekšējās ekonomijas rēķina. Nez, ko “iekšēji ekonomēs”? Tukšās runas?
Te nu varētu sākt runāt par inflāciju, kas noēd mūsu - vienkāršo ļautiņu, ne valsts amatpersonu - algas un iekrājumus, par to, ka mums neviens “nepiemēro” koeficientu “7”, lai pareizinātu ar bāzes algu, kas amatpersonām ir 1205,7 eiro. Turklāt šis koeficients arī katru gadu palielinās. Tā augstajos plauktos sēdošie izdomāja, un kāpēc gan ne? Vai tad kāds to ir aizliedzis?
Taču neviens no valdīkļiem nevēlas runāt par inflāciju vai par kaut ko tikpat neinteresantu. Pēc premjera domām, galvenās problēmas, kas valstij, tas ir, koalīcijai, tieši tagad jārisina, ir: Stambulas konvencijas ratifikācija, partnerattiecību regulējums un vēl pāris līdzvērtīgas nozīmes pantiņi. Nav svarīgas nedz ārprātīgās cenas veikalos, nedz cilvēku izmisums, gaidot debesīs nepamatoti uzbīdītos elektroenerģijas tarifus: par to nerunā neviens – neviens! - šīs tā dēvētās koalīcijas locīklis.
Par cenām un tarifiem neinteresējas ne tikai valdība, bet arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Konkurences padome, neviens. Kādam nolūkam tad paredzēti šie visi daiļdarbu pulciņi - ja ne cilvēku vajadzību apkalpošanai?
Tiem, kuri jau saņem treknas algas, bet nākamgad saņems vēl treknākas, nav nekādas intereses cepties par kaut kādas zemtautiņas rūpēm un raizēm. Lai sitas kā māk. Taču der atcerēties, ka jebkuram cinismam reiz pienāk gals. Reizēm - ļoti apkaunojošs. Vajag tikai saņemties. Mums, parastajiem, ne jau valsts amatpersonām.
Seko mums 
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
