Iesaki rakstu: 
Lasot ziņas saistībā ar bēgļu invāziju, rodas iespaids, ka Eiropas attīstītajās valstīs valda haoss un apjukums. Domāju, nekļūdīšos, ja apgalvošu, ka šodienas scenārijam valdības gatavas nebija, kaut gan vajadzētu, ņemot vērā, ka konflikta situācijas Tuvajos Austrumos neradās pēdējā gada laikā.
Medijos tiek prognozēti dažādi apokaliptiski scenāriji, eiropeiskās kultūras bojāeju ieskaitot. Neņemos apgalvot, ka tā arī būs, tomēr dažas lietas var paredzēt diezgan droši. Pirmkārt, cerēt uz bēgļu integrāciju nenākas, ņemot vērā kaut vai Vācijas pieredzi ar turkiem, kas tur jau mīt labu laiku un, kā to atzina pati Vācijas kanclere, tā arī nav spējuši integrēties. Otrkārt, var diezgan droši prognozēt noziedzības līmeņa celšanos, un nodrošināties pret radikāli noskaņotu islāmistu iekļūšanu uzņēmējvalstīs diez vai būs iespējams.
Bet arī tas nav galvenais. Būtiskākais moments šajā situācijā ir Eiropas kopienas valstu nesaskaņas un šķelšanās, kas noteiktos apstākļos var novest pie EK sabrukuma un, iespējams, atsevišķu valstu izstāšanās no NATO bloka. Un tagad miniet trīs reizes, kas no tā būs ieguvējs un kas - zaudētājs.
Vainot Kremli situācijā ar bēgļiem nebūs īsti korekti, kaut vai atceroties to, kas atbalstīja opozīciju Lībijā un Sīrija, kas ieveda bruņotos spēkus Irākā un Afganistānā. Neņemos viennozīmīgi apgalvot, ka to nevajadzēja darīt, tomēr viens fakts ir neapstrīdams - šīs darbības bija viens no galvenajiem faktoriem, kas radīja pašreizējās problēmas ar bēgļiem. Turklāt ir iespaids, ka galvenais šo notikumu iedvesmotājs šodien noraugās no malas uz Eiropas problēmām ar bēgļiem, it kā tas uz viņu neattiektos.
Vai tiešām neattiecas? Kaut arī Kremlis nebija tas, kas izraisīja šo situāciju, tomēr cerēt, ka neizmantos to savā labā, būtu naivi. Lūk arī medijos svaiga informācija par Krievijas militārās klātbūtnes palielināšanu Sīrijā. Vai tas darīts, lai eskalētu konfliktu, vai cita mērķa labad, laiks rādīs, tomēr to, ka Maskava izmantos situāciju, lai šķeltu EK valstis un NATO ar mērķi pārvilināt kādas no tām savā ģeopolitisko interešu sfērā, var prognozēt diezgan droši.
Bet varbūt tas arī labi, jo divpolāra pasaule un konkurence veicina attīstību. Tāpēc lai izdzīvo tas, kura sabiedrības modelis ir dzīvotspējīgāks. Klusībā tomēr ceru, ka Eiropa „savāksies”, bet ASV izvērtēs savas kļūdas un izdarīs pareizus secinājumus.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
