Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvojas Ziemassvētki, un ne tikai bērni, bet arī parādu jūgā nonākušie cer saņemt Ziemassvētku dāvanas. Gluži kā dāsna Sniegbaltīte tās dala Siguldas tiesas tiesnese Vallija Grebežniece, turklāt pēc principa “visas lozes pilnas”.

Lai gan jau pirms trim gadiem tika nolemts aizdomīgās darbībās pieķertajai Siguldas tiesnesei Vallijai Grebežniecei neuzticēt maksātnespējas lietas, tomēr jaunākā informācija liecina, ka viņa turpina savas nelikumīgās un aizdomīgās darbības, izdabājot iespējamiem krāpniekiem, lai tie panāktu sev vēlamus tiesas spriedumus.

Arvien jauni uzņēmumi turpina savas juridiskās adreses pārreģistrēt tādā veidā, lai lietas izskatīšana nonāktu tieši Siguldas tiesā, kur gluži kā Jēzus piedzimšanas brīnums šīs lietas nonāk pie bēdīgi slavenās tiesneses Vallijas Grebežnieces.

Atgādināšu, ka jau pirms trim gadiem Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secināja, ka kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Vallija Grebežniece maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmusi lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu.

Viens no skaļākajiem gadījumiem, kurā negodprātīgā rīcībā tika pieķerta Vallija Grebežniece, bija “Dobeles dzirnavnieka” mēģinājums no parādnieka – parādos iestigušās zemnieku saimniecības “Zemzari” – piedzīt par preci nesamaksātos 163 tūkstošus eiro.

Lielais graudu pārstrādātājs gaidīja, kad viņam parādu atdos, bet tad ar «Zemzariem» sāka notikt dīvainas lietas - visu saimniecības mantu un nekustamo īpašumu izpārdeva. Par jaunajiem īpašniekiem kļuva acīmredzami ar veco uzņēmumu saistīti cilvēki. Nomainījās arī «Zemzaru» juridiskā adrese, lai tiesāšanās notiktu tieši Siguldā. Tur maksātnespējas lietas skata viena tiesnese - Valija Grebežniece.

«Zemzari» vērsās pie viņas, tiesiskā aizsardzība tika apstiprināta, lai uzņēmums pats varētu izkulties no parādiem, taču šajā plānā bez «Dobeles dzirnavnieka» negaidīti bija uzradušies citi, lielāki aizdevēji. «Dobeles dzirnavniekam» radās aizdomas, ka tie ir fiktīvi, jo viens uzņēmums tikai tajā gadā bija dibināts, bet jau bija paspējis aizdot «Zemzariem», citam gada pārskats bija tikai par 2011.gadu, vēl cits bija izslēgts no PVN reģistra. Visas šīs shēmas rezultātā “Dobeles dzirnavnieks” no lielākā kreditora pēkšņi nonāca kādā 4. vai 5.vietā.

“Tiesnesei nebija dibināta iemesla konstatēt zemnieku saimniecības «Zemzari» tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna atbilstību Maksātnespējas likuma prasībām, jo šis atzinums nav nedz objektīvs, nedz patiess,” skaidri un gaiši teikts Augstākās tiesas nolēmumā.

Tāpat tieši Vallija Grebežniece lēma, ka bijušajam Latvijas Bankas prezidentam pienākas kompensācija no Latvijas Bankas par to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs piemēroja Ilmāram Rimšēvičam drošības līdzekli – liegumu ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Tiesnese Vallija Grebežniece bija ļoti radoša. Viņa secināja, ka Ilmārs Rimšēvičs aptuveni gadu bijis dīkstāvē. Tas nozīmē – darbinieks ir bijis gatavs strādāt, bet darba devējs – banka – pienākumu veikšanu nav varējis nodrošināt. Tāpēc alga jāsaņem.

Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisijas secinājumā norādīts, ka Vallija Grebežniece no 2008. līdz 2014.gadam izskatījusi 1680 lietas, no tām 1360 civillietas. No desmit lietām, kas apskatītas, četrās konstatējamas nopietnas kļūdas, tajā skaitā trīs sistemātiski viena veida pārkāpumi.

Uzkrītoša ir tiesneses Vallijas Grebežnieces saikne ar maksātnespējas administratoru Andri Bērziņu. Tiesnese skatījusi kopā 13 ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesus un tiesiskās aizsardzības procesus, kurās administrators bija Andris Bērziņš, vēl vienā lietā administrators bija Agris Lūsis, kurš praktizēja vienā birojā ar Andri Bērziņu. Tieslietu padomes ekspertu komisija uzsver, ka nevar vērtē kā nejaušību apstākli, ka septiņās no 14 lietām TAP/ĀTAP parādnieks pirms pieteikuma sniegšanas bija mainījis juridisko adresi uz tādu, kas ir piekritīga Siguldas tiesai.

Eksperti uzsvēruši, ka vairākās lietās pieteicējam labvēlīgi nolēmumi pieņemti par katru cenu, pārkāpjot veselā saprāta robežas.

Jaunākā informācija liecina, ka joprojām ir parādos iestiguši uzņēmumi, kas par katru cenu mēģina nokļūt Vallijas Grebežnieces dāsnajās rokās. Tā SIA “Avelon Capital”, kad banka no tās sāka piedzīt nesamaksāto sešu miljonu eiro kredītu, aši vien no reālās atrašanās vietas Uriekstes ielā 3, Rīgā, kur atrodas tai piederošie zemesgabali, kā arī birojs, savu juridisko adresi pārcēla uz “Grietiņiem” Sējas novadā, lai tiesu lietas piekristu izskatīt Siguldas tiesā. Un, lai arī cik pārsteidzoši tas nebūtu, divas no lietām, kuru novilcināšana neļāva veikt piespiedu piedziņas darbus, nonāca tieši pie Vallijas Grebežnieces.

Tā kā “Avelon Capital” nebija pilnīgi nekādu argumentu, kādēļ tā drīkst parādu nemaksāt un piespiedu piedziņa būtu apturama, Vallijai Grebežniecei nācās rīkoties radoši, lai vismaz uz kādu laiku novilcinātu piespiedu piedziņu. Un radošais risinājums bija gana triviāls – viņa dažu dienu laikā pieņem lēmumu, ka līdz lietas izskatīšanai pēc būtības parādu piedziņas process ir apturams.

Lai gan likums nosaka, ka sūdzības par zvērinātu tiesu izpildītāju izskata 15 dienu laikā, Vallija Grebežniece pamanījās kopumā lietas izskatīšanu novilcināt par veseliem septiņiem mēnešiem. Lai gan prasītāja pārstāvja neierašanās uz tiesu nav nekāds pamats lietas izskatīšanas atlikšanai, tomēr, kad pats “Avelon Capital” paziņo, ka nevarēs ierasties tiesā, Vallija Grebežniece dāsni nākamo tiesas sēdi nozīmē tikai pēc trim mēnešiem. Likums skaidri nosaka, ka arī tad, ja prasītājs nav piedalījies tiesas sēdē, lietu drīkst izskatīt un prasītājam ir tiesības to pārsūdzēt. Tomēr šis likums pants Vallijai Grebežniecei neliedz nozīmēt tiesas sēdi mēnešiem vēlāk.

Tā kā pie tiesneses ir veselas divas “Avelon Capital” sūdzības, tad kopējais novilcināšanas laiks ir septiņi mēneši, kad tomēr viņa ir spiesta pieņemt “Avelon Capital” nelabvēlīgu lēmumu. Bet tikmēr laiks rit, un parādnieks var turpināt iekasēt naudu no saviem nomniekiem, veidot fiktīvas shēmas, lai nauda aizplūstu nezināmā virzienā, kā arī veikt radošas darbības, lai pie apvāršņa parādītos nepārprotami fiktīvs kreditors, kas ļaus bankas prasību padarīt mazāk nozīmīgu un liegt bankai iespēju ietekmēt uzņēmuma tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas procesu.

Ja vēl neesat paguvuši uzrakstīt vēstuli Santa Klausam uz Ziemeļpolu, tad varat droši adresēt vēstuli tiesnesei Vallijai Grebežniecei – Šveices iela 27, Sigulda LV 2150, Latvija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...