Bēdīgi slavenās „bēgļu kampaņas” īstenotāji un sociologi turpina izlocīties un noklusēt
PIETIEK27.08.2016.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Gan bēdīgi slavenās „bēgļu kampaņas” īstenotāji – reklāmas aģentūra DDB Latvija, gan sociologu firma Norstat, kuras it kā veikta reprezentatīva interneta aptauja esot kampaņas vēstījumu amatā, joprojām turpina savu izvairīšanās un noklusēšanās taktiku, faktiski apstiprinot aizdomas par notikušu datu manipulāciju kampaņas rīkotāju interesēs.
Pietiek aizvadītajā nedēļā jau aprakstīja, kā, apliecinot aizdomas par iespējamu socioloģiskās aptaujas datu manipulāciju, gan Andra Rubīna (attēlā) vadītā DDB Latvija, gan organizētāju pārstāvis, ar saviem "tēvzemes piedrāšanas" aicinājumiem pazīstamais Didzis Melbiksis mēģina slēpt aptaujas rezultātus, kuri it kā apliecinot kampaņas vēstījumus.
ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) kampaņas "Mēs darītu tāpat!" atklāšanas pasākumā tika paziņots, ka gandrīz puse jeb 45% Latvijas iedzīvotāju atbalstot bēgļu uzņemšanu, - tas esot noskaidrots pētījumu aģentūras Norstat veiktajā aptaujā, kas tapusi sadarbībā ar UNHCR. Tāpat kampaņas organizētāji un īstenotāji ir minējuši virkni citu „faktu”, ko it kā rādot aptaujas rezultāti.
Taču pat pēc ilgākas iztaujāšanas un „atļaujas saņemšanas” no DDB Latvija, kuras īpašums skaitās aptaujas dati, mazpazīstamā sociologu firma Norstat nevēlas sniegt nekādus konkrētus datus par it kā veikto aptauju.
Vispirms DDB Latvija pārstāve Eva Mežīte uz jautājumiem par aptauju varēja paskaidrot tikai to, ka „tika aptaujāti Latvijas iedzīvotāji, kuri nacionāli reprezentatīvās telefona aptaujās ir piekrituši piedalīties intervijās interneta vidē” un ka „pēc augstākajiem tirgus pētījumu standartiem” esot „savākts vajadzīgais respondentu skaits katrā vecuma, dzimuma, tautības un reģiona grupā pēc nacionāli reprezentatīvā Latvijas iedzīvotāju sadalījuma”.
Taču uz jautājumu, kā tieši konkrētajā gadījumā notikusi aptauja „interneta vidē” un kas tieši tiek saprasts ar „interneta lietotāju videi reprezentatīviem respondentiem”, DDB Latvija pārstāve atbildēt nevarēja, savukārt aģentūras vadītājs Rubīns no atbildēšanas vienkārši izvairījās. Tāpat aģentūra neko nespēja pateikt par to, kādi bijuši kritēriji, kas šo reprezentativitāti noteikuši.
Savukārt pēc tam izrādījās, ka tikpat nerunīgi ir arī sociologi no Norstat, - šī kompānija pat atteicās nosaukt kādu konkrētu sociologu, kurš varētu ar Pietiek sazināties, - tika paskaidrots vienīgi, ka nezināmo sociologu pārstāvētais Norstat ir „ESOMAR (European Society for Opinion and Market Research) korporatīvais biedrs un veic tirgus pētījumus atbilstoši starptautiski pieņemtām ESOMAR tirgus pētījumu prakses vadlīnijām”.
Taču nekas par to, kā šīs vadlīnijas izmantotas konkrētajā gadījumā, tā arī netika atklāts, nekas vairāk netika arī paskaidrots par „interneta vidi” un „interneta lietotāju videi reprezentatīvajiem respondentiem”.
Tā vietā anonīmie Norstat pārstāvji pavēstīja, ka esot „veidota stratificēta nejaušā izlase” un pēc tās savākts „vajadzīgais interviju skaits katrā vecuma, dzimuma, reģiona un tautības demogrāfiskajā grupā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapā pieejamai informācijai par iedzīvotāju sastāvu pēc vecuma, dzimuma, reģiona un tautības”. Nekādu plašāku skaidrojumu par it kā notikušo aptauju anonīmie Norstat pārstāvji sniegt nevēlējās.
Tikpat neveikli kampaņas īstenotāji mēģināja izvairīties arī no skaidrām atbildēm par pašu aptaujas saturu. Uz lūgumu iepazīstināt ar visu aptauju, DDB Latvija pārstāve vispirms nosūtīja atbildes uz diviem aptaujas jautājumiem: kā izrādījās, precīzie uzdotie jautājumi bijuši "Cik ļoti Jūs piekrītat apgalvojumam: "Latvijai būtu jāuzņem bēgļi"?" un "Cik ļoti Jūs piekrītat apgalvojumam: "Mana dzīves kvalitāte ciestu, ja bēgļu ģimene apmestos uz dzīvi man kaimiņos?".
Taču, kā zināms, bēdīgi slavenais Melbiksis, kas sevi uzdod par UNCHR pārstāvi, iepriekš Pietiek saistībā ar aptaujas datiem nejauši atzina, ka „mēs paši, tas jums zināšanai, mēs kopā ar DDB Latvija izlēmām, ko publiskot, ko ne”.
Uz precizējošo jautājumu, vai DDB Latvija apliecina, ka šajā aptaujā tiešām uzdoti tikai divi jautājumi, aģentūra skaidri neatbildēja, vien pavēstīja, ka „aptaujā papildus socio-demogrāfiskiem jautājumiem (dzimums, vecums, tautība, dzīvesvietas reģions, izglītības līmenis, ienākumu līmenis) tika uzdoti divi jautājumi par Latvijas interneta lietotāju attieksmi bēgļu jautājumos”.
Savukārt uz aicinājumu minēt pilnīgi visus jautājumus, kas uzdoti aģentūras pasūtītajā aptaujā, ne DDB pārstāve Mežīte, ne aģentūras vadība atbildēt vairs nevēlējās, tā faktiski apstiprinot aizdomas par notikušu datu manipulāciju.
Foto no 1080.plus
301 Moved Permanently
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
