Bēdīgi slavenais Iļja Kozins nosauc jauno Lato Lapsas grāmatu „Muzungu vismelnākajā Āfrikā” par rasistisku un… izdzēšas no „Twitter”

„Rasisms. Tas pats, kas slēpjas aiz runām par „pabalstu kārotājiem no Tuvajiem austrumiem”,” – šādi I. Kozins sestdien raksturoja jauno Lato Lapsas ceļojumu grāmatu, kuru, pēc visa spriežot, ne viņš, ne citi komentētāji nebija lasījuši.

Šo secinājumu „sabiedriskās” LTV žurnālists, kurš plašāku ievērību guva pēc Gunāra Astras pieminekļa atklāšanai veltītā TV sižeta viltošanas, bija izdarījis, iepazīstoties ar izdevniecības „Dienas Grāmata” nule klajā nākušās grāmatas anotāciju.

Tajā bija teikts: „Šī ir vismelnākā Āfrika ar vistrakākajiem, visasinskārākajiem, visalkatīgākajiem, vismežonīgākajiem un vienkārši visnešpetnākajiem nēģeriem. Azartiskam un izzināt gribošam cilvēkam Kongo pasniedz pasakainas veltes — vulkāni un gorillas, zelta un dimantu raktuves un pasaules visīstākie džungļi, burvji un sludinātāji, eksotisku diktatoru mantojums un nekur nesastopama korupcija, pavisam īsti pigmeji un par naudu nenopērkama bēgšana no policijas, zvērīgu slaktiņu atskaņas un pasaules garšīgākie mango… tas viss un vēl tūkstoškārt vairāk gaida, vilina un sauc gluži kā bungu rīboņa no džungļiem un hameleona dziesma, signalizējot par medus krājumu tuvumu…

Bet tie visi tādi eksotiski nieki vien ir. Vēl ir tāda lieta, ka tieši Kongo ir tā vieta zemes virsū, kur jau simtiem gadu koncentrējas tumsa un ļaunums. Un tie nav tikai tukši, dzejiski vārdi: tieši Kongo es esmu visciešāk — un ne pēc savas vēlēšanās — ieskatījies Tumsas acīs, un Viņa ir noraudzījusies manī. Pieskārusies, bet šoreiz aizslīdējusi garām. Man vismaz tā šķiet, kaut gan nekad jau droši nevar zināt. Un tas arī ir tas galvenais, par ko es centīšos jums šai grāmatā pastāstīt. Vienalga, burvji vai pigmeji, vulkāni vai dimanti, — visi mani Kongo stāsti tā vai citādi būs stāsti par tumsu. Par tumsu sirdī.”

Pēc šī „rasisma” atklājuma Twitter aizsākās neliela diskusija, un kāds anonīms profils norādīja: „Vai kāds nevēlas saderēt, ka gļēvais Iļja Kozins spēj tikai tviterī ieburkšķēties par rasismu, bet uzrakstīt iesniegumu policijai vai VDD viņam, viņa valodā runājot, kiška tonka kopš tā brīža, kad Lato Lapsa ataicināja parunāties? Kā biksiņas saslapināja, tā joprojām nav sausas.”

Taču turpinājums bija pārsteidzošs, - jau pāris stundas I. Kozins savu profilu Twitter vienkārši izdzēsa, un Lato Lapsam pat nācās pa jokam taisnoties: „Nē, nemaz neskatieties uz mani tik aizdomīgi, es pilnīgi noteikti neko, tā vienkārši ir apstākļu sakritība... Lūk, Kongo ar tādiem garšīgiem mīkstmiešiem visādi varētu būt atgadījies, bet ne jau pie mums...”

Interesanti, ka I. Kozina viedoklim līdzīgu par jauno grāmatu bija izteikusi arī Sorainen advokātu biroja pārstāve Ieva Andersone: „Man likās, ka izlasu Hjū Loftinga “Doktora Dūlitla” Āfrikas nodaļu aprakstu (izdota pirms aptuveni 100 gadiem).” Tiesa, atšķirībā no I. Kozina viņa no Twitter nav izdzēsusies.

Novērtē šo rakstu: