Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai 2. decembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtījis vēstuli, kurā aprakstītas, iespējams, prettiesiskas rīcības līdz šim Sandras Strences vadītajā Rīgas apgabaltiesā. Taču dīvainā kārtā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisija uz šo informāciju spējusi reaģēt savā ieteikumā, kas datēts jau ar 28. novembri. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē gan komisijas ieteikumu tieslietu ministram Jānim Bordānam (attēlā), gan viņa lēmumu uz nozīmīgo amatu Strences vietā tomēr virzīt Daigu Vilsoni.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisijas ieteikums tieslietu ministram par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu

Rīgā, 2013.gada 28.novembrī

Ar tieslietu ministra 2013.gada 31.oktobra rīkojumu Nr. 1-1/443 „Par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisijas izveidi” izveidota komisija Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanai (turpmāk -komisija) šādā sastāvā:

komisijas priekšsēdētāja I.Kucina,

komisijas locekļi: E.Balševics, A.Dravnieks, Z.Gencs, I.Kļaviņa, A.Munda, A.Skrastiņa,

komisijas sekretāre I.Rozēna.

Pamatojoties uz Tieslietu ministrijas 2013. gada 13.augusta iekšējo noteikumu Nr.l- 2/19 „Apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanas kārtība” (turpmāk - Noteikumi) 6. un 7 .punktu, komisija ir izskatījusi Rīgas apgabaltiesas tiesnešu Jura Stukāna un Daigas Vilsones un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja p.i. Sandras Strences pieteikumus Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatam.

Komisijas sēdē, kurā piedalās komisijas locekļi - I.Kucina, E.Balševics, A.Dravnieks,

Z.Gencs,    I.Kļaviņa, A.Munda, A.Skrastiņa, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu  (turpmāk - kandidāti) J.Stukāna, D.Vilsones un S.Strences piemērotība Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatam tiek vērtēta saskaņā ar Noteikumu 7.punktā noteiktajiem kritērijiem:

izglītību, darba pieredzi;

reputāciju un autoritāti kolektīvā, citu tiesnešu vidū;

saskarsmes spējas, prasmi uzklausīt kritiku un risināt konflikta situācijas;

izpratni par tiesneša ētikas kanoniem;

profesionālo un psiholoģisko sagatavotību vadītāja amatam;

pieredzi tiesneša amata kandidātu stažēšanās vadībā un atsauksmju sniegšanā par tiesneša amata kandidātiem un tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas procesā, kā arī pieredzi prakses vadīšanā juridisko specialitāšu studentiem;

pieredzi lekciju lasīšanā;

saskarsmi ar masu informācijas līdzekļiem;

sagatavoto tiesas darbības attīstības koncepciju;

kandidātes, kura atkārtoti kandidē uz tiesas priekšsēdētāja amatu, darbību iepriekšējā pilnvaru termiņā, tai skaitā spējas personāla vadībā, tiesai nodoto resursu pārvaldīšana,

un pamatojoties uz iesniegtajām atsauksmēm par kandidāta darbu tiesneša amatā, Tiesu administrācijas uzziņu, kurā iekļauta informācija par kandidāta izglītību, darba pieredzi, tiesneša darba statistiskajiem rādītājiem, kvalifikācijas paaugstināšanai apmeklētajām mācībām, lekciju lasīšanas un prakses vadīšanas studentiem pieredzi, Rīgas apgabaltiesas tiesnešu un tiesa darbinieku aptaujas rezultātiem, kandidāta iesniegto un prezentēto Rīgas apgabaltiesas darbības attīstības koncepciju, mutiskās intervijas rezultātiem, kā arī kandidātes, kura atkārtoti pieteikusies Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatam iesniegto un prezentēto pārskatu par iepriekšējā pilnvaru termiņā paveikto.

Komisija, iepazīstoties ar iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem un atsauksmēm par kandidātiem un uzklausot kandidātus, secina, ka:

 atsauksmēs par kandidātu darbu tiesneša amatā visi kandidāti raksturoti kā augsti kvalificēti un profesionāli tiesneši, par ko liecina arī tas, ka visi pretendenti ir ieguvuši maģistra grādu jurisprudencē, kā ari aktīvi piedalās darba grupās par likumu grozījumiem;

 savas kvalifikācijas paaugstināšanai kandidāti aktīvi apmeklē Latvijas Tiesnešu mācību centra rīkotās mācības un seminārus, ir vadījuši mācību prakses juridisko specialitāšu studentiem, kā ari visiem kandidātiem ir pieredze lekciju lasīšanā;

 apkopotajās Rīgas apgabaltiesas tiesnešu un darbinieku aptaujas anketās par kandidātiem, lai ari kandidāti J.Stukāns un D.Vilsone ir novērtēti kā zinoši un profesionāli tiesneši, tomēr pēc aptaujas dalībnieku vairākuma domām, kandidāte S.Strence ir ieguvusi lielāku atbalstu kolektīvā gan pozitīvi novērtējot viņas līdzšinējo darbību tiesas priekšsēdētāja amatā, gan vērtējot viņai piemītošās organizatoriskās, profesionālās un cilvēciskās īpašības.

Visi kandidāti, sagatavojot un prezentējot komisijai Rīgas apgabaltiesas darbības attīstības koncepciju, ir snieguši savu redzējumu esošai situācijai Rīgas apgabaltiesā un spējuši formulēt, viņuprāt, veicamos uzdevumus, lai nodrošinātu Rīgas apgabaltiesas darba organizācijas pilnveidošanu un attīstību:

kandidāts J.Stukāns sniegtajā Rīgas apgabaltiesas darbības attīstības koncepcijā, kā svarīgāko koncepcijā paredzēto pasākumu realizācijas mērķi ir norādījis tiesas spriešanas kvalitāti- saprotamu tiesas nolēmumu rakstīšanu, tādējādi nodrošinot vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, kas, savukārt, veicinās sabiedrības uzticību tiesu varai. Koncepcijā atspoguļots ari kandidāta redzējums par tiesu sistēmas attīstību kopumā un veicamajām reformām, lai nodrošinātu slodzes izlīdzināšanu starp tiesām, jo īpaši Rīgas pilsētā;

kandidāte D.Vilsone, sniedzot savu redzējumu par Rīgas apgabaltiesas darbības attīstību, kā galveno mērķi ir izvirzījusi efektīvu un kvalitatīvu procesa nodrošināšanu, taisnīga sprieduma sniegšanu saprātīgā termiņā. Koncepcija un tās prezentācijā kandidāte detalizēti identificējusi gan risināmos problēmjautājumus (piemēram, stratēģijas maiņa, tiesas organizācijas kultūras izmaiņas, personāla motivācijas, kompetences izmaiņas, nolēmumu kvalitātes un izskatīšanas termiņu standartu paaugstināšana utml.), gan sniegusi to risināšanai veicamos uzdevumus (piemēram, atklātu konkursu organizēšana uz darbinieku vakancēm, darbinieku rokasgrāmatas izveidošana, videokonferenču organizēšana par aktuālajiem tiesību jautājumiem utml.). Pēc aptaujas dalībnieku vairākuma domām, kandidātei piemītošās personiskās īpašības neatbilst tam, lai viņa varētu kļūt par labu vadītāju;

kandidāte S.Strence prezentējot iesniegto Rīgas apgabaltiesas turpmākās darbības attīstības koncepciju, sniedza komisijai pārskatu par iepriekšējā pilnvaru termiņā paveikto, kā būtiskāko minot savlaicīgu tiesneša amata vakanču aizpildīšanu, tādējādi samazinot tiesnešu noslodzi; regulāri veiktās sanāksmes gan ar Rīgas apgabaltiesas kolēģiju tiesnešiem, gan Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā ietilpstošo rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem, kā arī ar tiesu sistēmai piederīgu iestāžu pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālus tiesu prakses jautājumus; uzsāktas starptautiskās aktivitātes pieredzes apmaiņas nodrošināšanā (dalība starptautiskajās konferencēs, atbalstot arī kolēģu piedalīšanos tajās, Eiropas Savienības galvaspilsētu apelācijas tiesu prezidentu un tiesu apgabala virsprokuroru sanāksmju organizēšana un aktīva šiem mērķiem iedalītajiem finanšu līdzekļiem (paplašinātas telpas, uzlaboti darba apstākļi darbinieku darba vietās); kā arif veikti kolektīva saliedēšanas pasākumi ne tikai Rīgas apgabaltiesas kolektīva ietvaros, bet pieaicinot atf visu Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijas ietilpstošo tiesu kolektīvus.

Turpmākajā pilnvaru termiņā kandidāte savu redzējumu Rīgas apgabaltiesas darbības attīstībā saskata turpinot jau iesāktos uzdevumus, kā galveno mērķi izvirzot ne tikai lietu izskatīšanas termiņu samazināšanu, bet tiesvedības kvalitātes nepārtrauktu paaugstināšanu; iniciēt jauno tehnoloģiju ieviešanu tiesā (piemēram, e-lietvedība jautājumos, kas skar intelektuālā īpašuma strīdus); tuipināt sadarbību ar masu medijiem saziņai ar sabiedrību; kā arī turpināt veikt tiesas ikdienas administratīvo darbu, lai nodrošinātu darba disciplīnas ievērošanu, klientu apkalpošanas standartu ievērošanu utml. Kā vienu no mērķiem turpmākajā darbībā, kandidāte ir izvirzījusi arī vienotas izmeklēšanas tiesnešu institūcijas izveidošanu Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā.

Interviju laikā kandidāti apliecināja, ka ir nopietni un nosvērti, kā arī uzrādīja labas saskarsmes spējas. Uzklausot kandidātus, komisija guva pārliecību par kandidātu gatavību uzņemties pildīt tiesas priekšsēdētāja pienākumus. Vienlaikus komisija tika informēta, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - birojs) rīcībā ir informācija, kura norāda uz Rīgas apgabaltiesā notikušajām un notiekošajām iespējami prettiesiskajām darbībām.

Iepazīstoties ar kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem, atsauksmēm par kandidātiem un uzklausot kandidātus mutiskā intervijā, komisija, lai noteiktu piemērotāko kandidātu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatam, nolēma aizklāti balsot par katru no kandidātiem.

Pamatojoties uz balsošanas rezultātiem:

Jura Stukāna kandidatūru neatbalsta seši komisijas locekļi, viens komisijas loceklis atturas;

Daigas Vilsones kandidatūru atbalsta trīs komisijas locekļi, neatbalsta trīs komisijas locekļi, viens komisijas loceklis atturas;

Sandras Strences kandidatūru atbalsta četri komisijas locekļi, neatbalsta trīs komisijas locekļi.

Ņemot vērā balsojuma rezultātus, komisijas locekļu vairākums par piemērotāku kandidātu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatam atzīst Sandru Strenči, pamatojoties uz to, ka:

kandidātei ir ilgāka pieredze administratīvā un personāla vadības jomā (10 gadi tiesas priekšsēdētāja amatā Rīgas rajona tiesā un Rīgas apgabaltiesā), salīdzinot ar abiem pārējiem kandidātiem;

izvērtējot kandidātes darbību iepriekšējā pilnvaru termiņā, secināts, ka kandidāte spējusi nodrošināt Rīgas apgabaltiesas administratīvā darba vadību gan no saimnieciskā viedokļa (tiesas telpu remonts un paplašināšana), gan no personālvadības viedokļa (netiek pieļauta ilgstošu vakanču izveidošanās, tiek organizēti kolektīva saliedēšanas pasākumi), gan rīkojoties ar tiesai piešķirtajiem finanšu un citiem resursiem (līdzekļu izmantošana saimnieciskiem mērķiem, darbinieku motivēšanai, sakārtota tiesas inventāra inventarizācijas organizēšana);

vienotas tiesu prakses veidošanas nodrošināšanai Rīgas apgabaltiesā un Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā ietilpstošajās rajonu (pilsētu) tiesās tiek organizētas regulāras sanāksmes par aktuāliem tiesību jautājumiem;

ir veicināta sadarbība starptautisko sakaru veidošanai ar tiesu institūcijām ārvalstīs (dalība Eiropas Savienības galvaspilsētu apelācijas tiesu prezidentu un tiesu apgabala virsprokuroru sanāksmēs, dalība to organizēšanā), kas, savukārt, veicina Rīgas apgabaltiesas prezentēšanu ārvalstīs;

ņemot vērā tiesas tiesnešu un darbinieku aptaujas rezultātus, redzams, ka kandidātei ir atbalsts kolektīvā, kas liecina par to, ka kandidāte ir iemantojusi autoritāti un cieņu kolektīvā;

kandidāte ir autoritāte arī citu tiesnešu vidū, par ko liecina kandidātes ievēlēšana Tieslietu padomes sastāvā, kā arī citu juridisko profesiju pārstāvju vidū (kandidāte ir tiesu ekspertu atestācijas locekle, Zvērinātu tiesu izpildītāju amata pretendentu atestācijas komisijas locekle, Latvijas Tiesnešu mācību centra padomes locekle);

rezumējot, kandidāte ar savu iepriekšējo darbību tiesas priekšsēdētāja amatā un prezentēto Rīgas apgabaltiesas turpmākās attīstības redzējumu rada pārliecību, ka var tikt virzīta atkārtotai iecelšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā.

Saskaņā ar Noteikumu 9.punktu un, pamatojoties uz komisijas locekļu vairākuma atbalstu, tieslietu ministram tiek ieteikts Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatam virzīt Sandru Strenci.

Ņemot vērā to, ka komisija tika informēta par biroja rīcībā esošu informāciju, kas rada šaubas par Rīgas apgabaltiesas reputāciju, un tikpat kā līdzvērtīgu balsojumu, komisija piecu locekļu vārdā (vienam pret un vienam atturoties) iesaka pievērst uzmanību Daigas Vilsones kandidatūrai, ņemot vērā gan viņas profesionālās spējas, gan arī tiesnešu un tiesu darbinieku atsauksmes par kandidāti.

I.Kucina, Komisijas priekšsēdētāja

Tieslietu ministra lēmums par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisijas ieteikumu un kandidāta virzīšanu

Rīga, 2013.gada 4.decembrī

Iepazīstoties ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisijas (turpmāk - komisija) 2013.gada 28.novembra ieteikumu par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu (turpmāk - ieteikums), konstatēts, ka komisija saskaņā ar Tieslietu ministrijas 2013.gada 13.augusta iekšējo noteikumu Nr. 1-2/19 „Apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi) 9.punktu ir ieteikusi tieslietu ministram virzīt Sandru Strenci iecelšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā. Vienlaikus komisija pievērš uzmanību Daigas Vilsones kandidatūrai, ņemot vērā gan līdzvērtīgo komisijas balsojumu, gan apstākli, ka komisija ir saņēmusi informāciju, kas ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā un kas rada šaubas par Rīgas apgabaltiesas reputāciju.

No ieteikumā minētā un ieteikumam pievienotajiem dokumentiem, konkrēti, komisijas 2013.gada 28.novembra sēdes protokola Nr. 30 un tam pievienotajiem pielikumiem izriet, ka komisija lēmusi un atzinusi par nepieciešamu papildināt ieteikumu (2013.gada 28.novembra protokola Nr.30 1.pielikums) ar aicinājumu tieslietu ministram izvērtēt arī D.Vilsones kandidatūru (2013.gada 28.novembra protokola Nr.30 2.pielikums), ņemot vērā turpmāk minēto:

1)   komisijas balsojums par kandidāti D.Vilsoni būtiski neatšķiras no balsojuma par S.Strenči, līdz ar to tas būtu uzskatāms par līdzvērtīgu balsojumu (komisijas 2013.gada 25.novembra sēdes protokols Nr.29);

2)   komisija tikusi informēta, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā ir informācija, kura norāda uz Rīgas apgabaltiesā notikušajām un notiekošajām iespējami prettiesiskajām darbībām, kas rada šaubas par Rīgas apgabaltiesas reputāciju.

Pastāvot šādiem apstākļiem, atzīstams, ka tieslietu ministram ir pienākums pieņemt lēmumu, gan ņemot vērā komisijas ieteikumā ietverto ieteikumu attiecībā uz kandidātes S.Strences virzīšanu, gan ņemot vērā komisijas lūgumu vērst uzmanību uz kandidātes D.Vilsones kandidatūru.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Noteikumu 10.punktu, 2013.gada 4.decembrī tieslietu ministrs abas kandidātes aicināja uz interviju.

Uzklausot abas kandidātes, ņemot vērā komisijas ieteikumā ietvertos secinājumus, kā arī iepazīstoties ar komisijas sēžu protokoliem un kandidāšu S.Strences un D.Vilsones iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem, pamatojoties uz kuriem komisija veikusi minēto kandidāšu novērtējumu, secinu:

[1] Komisija pamatoti novērtējusi un atzinusi, ka abas kandidātes ir ieguvušas līdzvērtīgu izglītību (proti, abas kandidātes ir ieguvušas sociālo zinātņu maģistra grādu), aktīvi izmanto profesionālās kvalifikācijas pilnveides iespējas, kā arī dalās savā pieredzē ar citiem tiesnešiem

un aktīvi piedalās normatīvo aktu pilnveides procesā, iesaistoties darba grupās un tiesību ekspertu diskusijās.

Komisija ieteikumā ir norādījusi, ka Tiesu administrācijas apkopotās Rīgas apgabaltiesas tiesnešu un tiesas darbinieku atsauksmes norāda, ka S.Strence kā iespējamā tiesas vadītāja ir iemantojusi lielāku atbalstu kolektīvā, kas pozitīvi novērtējis S.Strences līdzšinējo darbu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā, kā arī S.Strences profesionālās un cilvēciskās īpašības. Tomēr papildus jau komisijas 2013.gada 28.novembra sēdes protokolā Nr.30, gan ieteikumā atspoguļotajam, tieslietu ministra rīcībā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2013.gada 2.decembra vēstule Nr.2/208s, kurā atspoguļotā informācija norāda uz tādām darbībām tiesas spriešanā S.Strences vadītajā Rīgas apgabaltiesā, kas vērstas uz atsevišķu personu grupu, nevis visas sabiedrības interesēm. Ziņojumā esošā informācija norāda arī uz to, ka minētās darbības notikušas un notiek S.Strences kā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas pilnvaru termiņa laikā. Par minēto vēstuli S.Strence tika informēta intervijas ar ministru laikā.

Par D.Vilsoni sniegtās atsauksmes apliecina, ka D.Vilsone kolektīvā tikusi novērtēta kā profesionāla tiesnese, taču vienlaikus pauž arī uzskatu, ka kandidātes prasmes ir pilnveidojamas, lai kļūtu par labu vadītāju.

Tiesnešu ētikas kodeksa pamatā ir augsti tiesneša ētikas un morāles standarti, tai skaitā tiesneša pienākums izturēties ar amatam pienākošos cienību gan tiesas procesa laikā, gan saskarsmē ar citām personām tiesā, gan ārpus darba tiesā, lai apstiprinātu tiesu varas neatkarību un godīgumu (Tiesnešu ētikas kodeksa 1 .kanons). Tiesnesim ir pienākums prasīt arī no tiesas personāla, lai viņi ar cieņu izturētos pret tiesneša darbu, būtu uzticīgi, un godīgi pildītu savus darba pienākumus (Tiesnešu ētikas kodeksa 3.kanons).

Ņemot vērā minēto, atzīstams, ka atsevišķās atsauksmēs norādītais par kandidātes D.Vilsones attiecībām ar kolēģiem ir vērtējams un no kandidātes sagaidāms, ka tam tiks pievērsta uzmanība neatkarīgi no konkursa rezultāta. Taču intervijas laikā ar ministru D.Vilsone gan izskaidrojot atsauksmēs norādīto, gan informējot par rīcību gadījumā, ja tiktu iecelta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā, novērsa jebkuras pastāvošās šaubas saistībā ar atsauksmēs minēto. Līdz ar to nav šaubu par kandidātes D.Vilsones spēju izturēties ar tiesneša amatam piekrītošo cieņu.

Ievērojot minēto, uzskatu, ka atsauksmēs ietvertā informācija ir vērā ņemama, taču nesatur ziņas par faktiem vai argumentus, kas varētu būt izšķiroši lēmuma pieņemšanā.

[2] Komisija ieteikumā norāda, ka kandidāte S.Strence, prezentējot savu Rīgas apgabaltiesas attīstības koncepciju, tiesas turpmāko attīstību pamatā saistījusi ar jau iesākto iniciatīvu un darbu turpināšanu. Kandidāte D.Vilsone, prezentējot komisijai Rīgas apgabaltiesas attīstības koncepciju, ir formulējusi tiesas darba organizācijas jautājumus, kuros kandidātes ieskatā nepieciešamas izmaiņas, piemēram - tiesas vadīšanas stratēģijas un organizācijas kultūras maiņa, personāla kompetences, motivācijas un lojalitātes izmaiņas, orientējoties uz tiesas darba kvalitāti un tiesas reputāciju. Runājot par personāla kompetences izmaiņām, kandidāte uzsvērusi konstruktīvu apspriežu nepieciešamību. Kandidāte ari atzinusi, ka nepieciešama jauna stratēģija komunikācijai ar masu informācijas līdzekļiem. Papildus kandidāte ir aicinājusi apsvērt arī vairāku normatīvo aktu iespējamos grozījumus, ar mērķi efeklivizēt tiesas procesu.

Ievērojot minēto secināms, ka kandidāte S.Strence līdzšinējo praksi un iesāktās aktivitātes tiesas darba vadībā ir atzinusi par pietiekamām tiesas darba turpmākas attīstības nodrošināšanai un pilnveides iespējas pamatā saskata attiecībā uz procesu likumu un tiesvedības procesa izmaiņām (piemēram, e-lietvedība jautājumos, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma lietām, izmeklēšanas tiesnešu korpusa izveide Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā), kā arī saista ar līdzdarbību tiesu politikas iniciatīvu izstrādē. Savukārt kandidāte D.Vilsone savā koncepcijā ir identificējusi jautājumus, kas liecina par veiktu tiesas vadības stratēģijas analīzi un norādījusi uz vairāku būtisku izmaiņu nepieciešamību, tajā skaitā uzsverot gan tiesas darba atklātumu sabiedrībai, gan tiesas vadības un darba organizācijas procesu atklātumu tiesas personālam.

Novērtējot kandidātes S.Strences darbību iepriekšējā pilnvaru termiņā, komisija ir atzinusi, ka kandidāte ir spējusi nodrošināt Rīgas apgabaltiesas administratīvo vadību, kā arī iesaistījusies vienotas prakses izveides sekmēšanā starp Rīgas tiesu apgabala tiesām un sadarbojoties ar ārvalstu tiesu institūcijām. Pamatojoties uz minēto, komisija ir secinājusi, ka kandidātes iepriekšējais darbs Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā ir viens no apstākļiem, kas rada pārliecību, ka kandidāte var tikt virzīta atkārtotai iecelšanai amatā.

Tomēr, ņemot vērā gan iepriekš minēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vēstuli, kurā kompetenta valsts iestāde, kas pilda likumā noteiktas funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, ir vērsusi tieslietu ministra uzmanību uz kandidātes S.Strences līdzšinējās darbības izvērtējumu, kā arī faktu, ka kandidāte S.Strence, runājot par tiesas turpmākā darba attīstības redzējumu, pamatā kā prioritāti ir norādījusi iesākto darbu un prakses turpināšanu, uzskatu, ka S.Strences kandidatūra nav virzāma atkārtotai iecelšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iepriekš minētā vēstule norāda arī uz to, ka notiekošais Rīgas apgabaltiesā kaitē ne tikai Rīgas apgabaltiesas, bet arī tiesu sistēmas reputācijai kopumā

Pastāvot šādiem apstākļiem, ir nepieciešams radīt priekšnoteikumus līdzšinējo tiesas darba vadības metožu pārskatīšanai un tiesas darba atklātuma, kā arī tiesas darba atbilstības ne tikai augstiem profesionāliem, bet arī ētiskiem standartiem, nodrošināšanai. Gan pieteikuma dokumentos, gan intervijā kandidāte D.Vilsone ir norādījusi, ka vēlas saglabāt tās iestrādes, kas darbojas labi (piemēram, tiesnešu mācības, sadarbojoties ar Ministru kabineta pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās), tomēr vienlaikus uzsvērusi, ka ir nepieciešamas izmaiņas Rīgas apgabaltiesas kā organizācijas kultūrā un tiesas vadības stratēģijā. Ievērojot minēto, secinu, ka, lai sekmētu Rīgas apgabaltiesas attīstību, vienlaikus ceļot tās prestižu gan tieslietu sistēmā, gan sabiedrībā, ir nepieciešama Rīgas apgabaltiesas līdzšinējās vadības prakses maiņa un kandidātes D.Vilsones redzējums par Rīgas apgabaltiesas darba turpmākā darba attīstību atbilst šim mērķim un varētu sekmēt tā īstenošanu. Pamatojoties uz minēto, secināms, ka kandidāte D.Vilsone ir atzīstama par piemērotāku kandidāti virzīšanai iecelšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā.

Ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus un konstatētos faktus, un saskaņā ar Tieslietu ministrijas 2013.gada 13.augusta iekšējo noteikumu Nr. 1-2/19 „Apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanas kārtība" 10. un 12.punktu nolemju:

1. virzīt Rīgas apgabaltiesas tiesnesi D.Vilsoni iecelšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā.

2. uzdot Tiesu administrācijas direktoram E.Balševicam līdz 2013.gada 10.decembrim nodrošināt dokumentu, kas nepieciešami pieņemtā lēmuma par Rīgas apgabaltiesas tiesneses D.Vilsones virzīšanu iecelšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā saskaņošanai ar Tieslietu padomi, sagatavošanu.

J.Bordāns

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...