Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Alfreeds
05.07.2017. 04:17»
Derigas zinas
Jau sen apvienojas un vienas kabatas uznemumi-BAO-Zaļa josta(Vilgerts-Vejonis) un Clean-R -EcoRija(Šķele).Tas takvisiem zinams
skjeles impeerijai veel jaapieskaita daljas Riigas siltumaa, kopuznjenums ar Riigas siltumu, Ceesu CDzP, runaa, ka arii siltumu razjojosais uznemums Veeju pilseetaa.
Derigas zinas
05.07.2017. 03:00»
Pilnsabiedrības kartelis:
Eco Baltia, gan CleanR metušies kopà
Jau sen apvienojas un vienas kabatas uznemumi-BAO-Zaļa josta(Vilgerts-Vejonis) un Clean-R -EcoRija(Šķele).Tas takvisiem zinams😊
Pilnsabiedrības kartelis:
04.07.2017. 23:30»
Norba
Lato, kà Jûs smidinàt mani un čakarèjat tautu:) Vakar man bija sapnis...
Eco Baltia, gan CleanR metušies kopà.
tudish piip
04.07.2017. 15:23»
Baboon
Pamatatbildība par nelegālās izgāztuves veidošanos Jūrmalā jāuzņemas Valsts vides dienesta (VVD) vadītājai Ingai Kolegovai, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" šādu pārliecību pauž Saeimas deputāts, bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK...
...saprotu, ka ar kluseeshanu ir izteikta nozheela un atvainoshanaas, paldies tev cilveek.
ghighighi
04.07.2017. 15:14Par to Madame, kure neko nav zinājusi, tūlīt sāks strādāt, apsekot un ko tur vēl:
Kādu laiku atpakaļ, caur Kurzemes ostām, ar prāmi nāca iekšā dikti smirdīgas fūres ar tiem pašiem sūdiem, kas te svila.
Un viņas nebūtu nekur tikušas bez Madame kantora atļaujas. Gan jau arhīvos tie papīri ir.
Norba
04.07.2017. 15:02Lato, kà Jûs smidinàt mani un čakarèjat tautu:) Vakar man bija sapnis.
Ar nozari nesaistïtam cilvèkam, grûti bûtu aprakstît Màrupes gadïjumu:) Secinàjums viens - kura uzñèmuma mediju agentûra Jûs atbalsta - Škele vai Tamuzs?
Labàk jau pajautàt, kà pédèjos gados Jûrmalà uzvar Clean R - atkritumi, pilsètas ielas, pludmale... Aaa, liekas, ka Liepæjas autobusu parks veic kaut kàdus tur pàrvadàjumus. A tas jau atkal pastarpinati Skelem.
Un tad mistika ar Liepàju. Liepaja sadalîta 2 dalàs - vienà uzvar Clean R, otrà Eco Baltia. Interesanta cena, katrà rajonà tikai 0.01 centa pàrsvars. Vai nav dîvaini??? Lapsa, bûtu par šito painteresèjies. Manupràt, tur Konkurences padomei bûtu darbins.
Izskatàs, ka gan Eco Baltia, gan CleanR metušies kopà. Nu ja, ko tur teikt... Sapni redzèju, kà abu uzñemumu amatpersonas un augstàkà lîmena vadîba sëz kopà lozà un nemaz nepiesataigà viens pie otra. It īpaši, kad briest káds iepirkums.
Diemžēl,
04.07.2017. 14:58»
viss miglā tīts
Labi, ka ir Koļegova, uz kuru visiem izgāzt dusmas, taču man šķiet, ka "jārok" dziļāk... Tad arī atklāsies, kāpēc valsts tik ātri atrod naudiņu, lai š'muci savāktu. Un kas savāks, tas arī izklausās amizanti
dusmas = 700 000!
viss miglā tīts
04.07.2017. 14:50Labi, ka ir Koļegova, uz kuru visiem izgāzt dusmas, taču man šķiet, ka "jārok" dziļāk... Tad arī atklāsies, kāpēc valsts tik ātri atrod naudiņu, lai š'muci savāktu. Un kas savāks, tas arī izklausās amizanti...
Lelde
04.07.2017. 14:31»
vērīgais
Papētiet Koļegovas amatpersonu deklarāciju vēsturi. 2009.gadā viņai pēkšņi ne no kurienes uzrodas nauda, ko aizdot, kaut kam vairāk kā 160 000 toreizējo latu apmērā. Iepriekšējos periodos viņai tāda nauda pat sapņos nav rādījusies. Bet 2009. gadā sākas viņas nezināmas izcelsmes bagātības legalizēšana...
Āksts tu esi un melis
Lelde
04.07.2017. 14:30»
Baboon
Pamatatbildība par nelegālās izgāztuves veidošanos Jūrmalā jāuzņemas Valsts vides dienesta (VVD) vadītājai Ingai Kolegovai, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" šādu pārliecību pauž Saeimas deputāts, bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK...
cilishonoks ur melji
Lelde
04.07.2017. 14:29»
Baboon
Pamatatbildība par nelegālās izgāztuves veidošanos Jūrmalā jāuzņemas Valsts vides dienesta (VVD) vadītājai Ingai Kolegovai, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" šādu pārliecību pauž Saeimas deputāts, bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK...
Meli un tu esi melis
Inta
04.07.2017. 14:18Mūsu ģimene savulaik atteicās no mazdārziņa, jo nespējām nosargāt izaudzēto ražu. Vairākas reizes tika uzlauzta dārza būdiņa un nozagti tur esošie necilie instrumenti – lāpsta, grābekļi, spaiņi, šķēres. Vienreiz pat bija piegānījuši būdiņā.
Tagad pērkam tirgū no zemniekiem, bet paši mēdzam uz Lucavsalu ar velosipēdiem aizbraukt un vienkārši laiski atpūsties, diemžēl ļoti publiski tas, nevar iegūt tādu intīmo telpu kā savulaik koku un krūmu dzīvžoga ieskautajā zemes pleķītī.
Lieliski ādas reģenerācijas procesu veicina uz godži ogu bāzes veidots krēms. Likās, ka kārtējais mārketinga triks, bet kaut kā iegadījās brīva nauda, domāju – kāpēc gan nē, ņemšu un pamēģināšu. Tagad lietoju nu jau pusgadu, spogulī man pretī tagad skatās trīsdesmitgadīga sieviete, lai gan man jau pāri 40. https://goo.gl/s3LSak
Baboon
04.07.2017. 13:12Pamatatbildība par nelegālās izgāztuves veidošanos Jūrmalā jāuzņemas Valsts vides dienesta (VVD) vadītājai Ingai Kolegovai, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" šādu pārliecību pauž Saeimas deputāts, bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Vaicāts, kā varēja veidoties nelegāla izgāztuve, kas sadega Jūrmalā, un kas par to atbildīgs, Cilinskis nosauc Koļegovas vārdu, piebilstot, ka "nav pareizi, ka amatpersona, kas ko tādu pieļāvusi, paliek savā vietā".
Kiruņā arī vide jāsargā
04.07.2017. 12:50SIA "Prisma M" godīgi paziņoja,ka naudas nav.Bet ziedriem taču ir.Kā to dabūt?Tiesā?Jau dabūjām paši maksāt!Pieteiksim karu!Lai zviedru laiki atgriežas-pēc godpilnas kapitulācijas,protams.
vērīgais
04.07.2017. 10:42Papētiet Koļegovas amatpersonu deklarāciju vēsturi. 2009.gadā viņai pēkšņi ne no kurienes uzrodas nauda, ko aizdot, kaut kam vairāk kā 160 000 toreizējo latu apmērā. Iepriekšējos periodos viņai tāda nauda pat sapņos nav rādījusies. Bet 2009. gadā sākas viņas nezināmas izcelsmes bagātības legalizēšana caur Valsts amatpersonas deklarācijām. Turpmāk viņai un viņas radinieku firmai pallogs fantastiski veicas. Super dividendes, kuras tiek saņemtas, atdāvinātas atpakaļ un nez kas vēl sadarīts vienvārdsakot sashēmots. Pietiek, pajautājiet VIDam - a audits tajā pallogā jebkad ir bijis? Tā, kā prasītos uz visa šī fona!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
