Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu (CETA) ratificēšanu. Latvijas intereses šajā līgumā ir aizstāvētas ļoti vāji, tāpēc es nebalsoju par šo līgumu. CETA līgums esošajā redakcijā nav pieņemams – lai ko teiktu šī dokumenta atbalstītāji.

Esmu rūpīgi iepazinusies ar šī dokumenta tekstu, kā arī lūgusi Ārlietu ministriju, Eiropas Komisāri Sesīliju Malmstrēmu un Eiropas Parlamenta deputātu Arti Pabriku padziļināti izskaidrot līguma ietekmi uz mūsu valsti. Es būtu balsojusi par šo nolīgumu, ja mūsu valsts intereses būtu pienācīgi iestrādātas šajā tekstā.

Minēšu tikai dažus faktus.

Manuprāt, būtu lietderīgi ielūkoties līguma sadaļā, kurā Eiropas Savienības dalībvalstis atrunā savas striktās robežas un nozares, kuras tās nevēlas pakļaut šī līguma vispārējiem nosacījumiem. Salīdzinājumam ir vērts apskatīt, ko par valstiski svarīgu uzskata Latvija un ko, piemēram, Lietuva, "būvējot tiltus uz Kanādu".

Latvija savas īpašās prasības ir definējusi ļoti skopi un kautrīgi, piemēram, paturot tiesības regulēt lauksaimniecības zemes iegādi, nosakot, ka attiecībā uz pasažieru un kravas pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu ir nepieciešama atļauja un izmantojami tikai valstī reģistrēti transportlīdzekļi. Latvija patur tiesības vadošo darbinieku un darbā iekārtošanas pakalpojumu nodrošināšanā, Latvija nosaka, ka tiem, kuri vēlēsies uzsākt uzņēmējdarbību aptieku jomā, būs mūsu valstī jānostrādā vismaz viens gads par farmaceita palīgu. Tiek aprakstīti ierobežojumi advokātiem un zvērinātiem revidentiem, kārtība, kādā tiks piešķirts Latvijas karogs citu valstu kuģiem, kā arī padomāts par masu mediju darbību. Apjomīgā dokumenta teksts liecina, ka Latvijas valdībai visai maz kas šķitis svarīgs un īpaši aizsargājams šī līguma kontekstā.

Un tagad palūkosimies, kas īpaši aizsargājams un līgumā ierakstāms ir bijis Lietuvai. Lietuva patur tiesības piemērot jebkādus pasākumus attiecībā uz valsts drošībai stratēģiski nozīmīgiem uzņēmumiem, kuru īpašumtiesības pieder valstij. Kādi uzņēmumi varētu tikt definēti kā šādi stratēģiski nozīmīgi valsts drošībai Latvijas izpratnē? Manuprāt, te noteikti būtu jāmin mūsu ostas, transporta infrastruktūra (dzelzceļš), telekomunikācijas, "Latvenergo", kā arī "Latvijas Valsts meži" un citi. Bet varbūt par šiem valstiski svarīgajiem uzņēmumiem kādā galvā jau dzimusi ideja par iespējamu lētu pārdošanu nākotnē? 

Papildus tam mūsu kaimiņvalsts īpaši izceļ, ka Lietuvā ir valsts monopols dzelzceļa transporta aprīkojuma apkopē un remontā. Lietuva ekskluzīvas tiesības sniegt tranzīta pakalpojumus atļaus tikai dzelzceļa uzņēmumiem, kuru īpašnieks vai kontrolpaketes turētājs būs valsts. Lietuva patur tiesības piemērot jebkādus pasākumus attiecībā uz visu sociālo pakalpojumu sfēru, kurai tiek piešķirts publiskais finansējums.

Lietuva patur īpašas tiesības lauksaimniecības zemes tirgus jautājumos, telesakaru sfērā, preču (kurināmā) transportēšanai pa cauruļvadiem, elektroenerģijas pārvadei un sadalei. Mēs arī šo tautsaimniecības sektoru neuzskatām par svarīgu.

Lietuva arī ir noteikusi ierobežojumus advokātiem un revidentiem, pirotehnikas izstrādājumu izplatīšanai būs vajadzīga Lietuvas valsts licence. Arī drošības pakalpojumu sfēru un izmeklēšanas darbu mūsu kaimiņi ir noteikuši kā prioritāru. Būvprojektu dokumentāciju Lietuva arī nevēlas izlaist no valsts kontroles sfēras – tas īpaši svarīgi varētu būt Zolitūdes traģēdijas kontekstā. Un vēl - Lietuva nevēlas pieļaut nekontrolēt pensijas fondu aktīvu depozitārijus, nosakot, ka tikai valstī reģistrētas un licenci saņēmušas bankas vai to filiāles drīkst veikt šādu uzņēmējdarbību.

Salīdzinot nosacījumus, kurus ir paudusi Latvija un Lietuva, es varu izdarīt secinājumu - mūsu valsts pozīcijas ir izteikti vājas. Un pašlaik neviens nav sniedzis atbildi, vai tā ir nevarēšana vai negribēšana iestāties par savas valsts iespējām izdevīgi tirgoties ar Kanādu.

Protams, šis līgums ar Kanādu ir ļoti izdevīgs lielajām Eiropas korporācijām. Tām paveras jauni, praktiski beznodokļu tirgi Kanādā. Šis nolīgums arī varētu būtu izdevīgs Latvijas uzņēmumiem, ja to intereses tiktu rūpīgi atrunātas. Mums nevajag norobežoties no starptautiskās tirdzniecības sadarbības, taču šāda mēroga partnerattiecības nedrīkst sasteigt un tās ir jāveido, līdzsvarojot intereses. Noteikti eksistē patiess zelta standarts - vidusceļš starp protekcionismu un savu interešu izkaisīšanu vējā.

Mazajiem, vidējiem uzņēmumiem un zemniekiem Latvijas vietējā tirgū pēc šī līguma var klāties smagi, jo konkurēt ar lielajiem milžiem mēs nevaram nedz objektīvu, nedz subjektīvu apstākļu dēļ.

Visi tie skaistie cipari par jaunām darbavietām, izaicinājumiem un iespējām uzņēmējiem attīstīt eksportu uz Kanādu, par milzīgajiem finanšu līdzekļiem, kurus atnesīs Eiropai šis līgums šādā redakcijā, - tas viss ir uz papīra, jo papīrs jau pacieš visu. Lielās Eiropas valstis un lielās korporācijas būs ieguvēji, bet diemžēl Latvijai nāksies vēl ciešāk savilkt jostu un vēl neatlaidīgāk strādāt, lai izdzīvotu skarbas konkurences apstākļos. Laikam jau mēs, strādīgā tauta, negribam pierast sargāt sevi. Vieglāk ir bara instinktā aplaudēt, pat neizlasot šo līgumu, kas kārtējo reizi priekšrocības dod ārzemniekiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...