Iesaki rakstu: 
6.jūnijā ļoti daudzu cilvēku skatieni bija piekalti Ženēvai, kur tikās Baidens ar Putinu, lai uzlabotu ASV un Krievijas attiecības. Šī tikšanās tiks vēl ilgi apspriesta un analizēta. Ko abi valsts vadītāji konkrēti runāja – to pilnā apmērā, visticamāk, neuzzināsim nekad. Protams, ka būs arī kāda informācijas noplūde, bet pie katras informācijas noplūdes sākotnēji jāuzdod jautājums – kam šī informācijas noplūde ir izdevīgāka – un pēc tam jāpaanalizē, vai attiecīgā informācija ir daudzmaz patiesa.
Paskatīšos uz šo tikšanos un tās rezultātiem nedaudz no cita rakursa. Pirmkārt, abi prezidenti nedevās uz tikšanos kā pie drauga, drīzāk – pavisam otrādi. Tā arī, es teiktu, viņi devās nevis, lai uzlabotu starpvalstu attiecības, bet gan, lai tās nepaliktu vēl sliktākas.
Par to, ka sarunu rezultātā jau pašā sākumā nebija plānots panākt kādus vērā ņemamus sasniegumus, liecināja tas, ka nebija ieplānotas kopīgas preses konferences. It kā sīkums, bet ne reizi vien esmu teicis – velns mīt sīkumos. Nākamais – ja pēc sākotnējām aplēsēm tikšanās bija paredzēta piecas stundas, tad tā jau beidzās pēc trim stundām.
Piekritīsiet – nekad saruna nevedas un nebūs ilga, ja abi sarunas biedri būs dažādākās viedokļu pozīcijās. Savukārt, ja sākumā būs dažādākās pozīcijās, bet būs vēlme panākt vienotu izpratni, – sarunas būs ilgas un smagas. Toties pēc tām abi sarunu biedri būs kļuvuši par visnotaļ labiem paziņām, kuri nevairīsies no otra klātbūtnes.
Diemžēl Baidena un Putina sarunas nav ierakstāmas tajā kategorijā, kurā tiek fiksētas tuvinošās sarunas. Baidens nav Tramps, viņu ap pirkstu neaptīsi, viņam ir savs, argumentēts viedoklis, un viņš spēj par sevi pastāvēt. Līdz ar to, Putina lētie čekista jociņi šeit nederēs.
Līdz ar to kā šīs sanāksmes lielākais un vienīgais sasniegums būtu jāuzskata tas, ka abi satikās un acīs pateica, ko viens par otru domā. Realitātē tikās divu dažādu viedokļu pārstāvji, kuri nekad nespēs atrast kopīgu valodu, īpaši, ja viens no viņiem visu laiku melo.
Piemēram šajā konkrētajā gadījumā, Putins paziņoja, ka sarunās skarta Arktikas tēma, un norādīja, ka Vašingtonai nav pamata bažīties par Krievijas pieaugušo militāro klātbūtni reģionā.1 Šādu paziņojumu grūti nopietni uztvert, ja atceramies, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš citstarp arī piedalījās sarunās ar Baidenu, nepilnu mēnesi atpakaļ brīdināja rietumvalstis nepretendēt uz Arktiku. Uzrunā medijiem Lavrovs uzsvēra, ka Arktika ir Krievijas teritorija, zeme un ūdeņi.2 Līdz ar to jebkura Putina izteikumi ir jāvērtē ļoti kritiski.
Ne velti ir teicieni, ka agri vai vēlu meļi sapinas savos melos vai arī tik sirsnīgi melo, ka paši tam sāk ticēt. Šajā gadījumā – ja sarunās klāt bijušais ārlietu ministrs nepilnu mēnesi atpakaļ pasaka – rietumvalstis, nelieniet, visa Arktika mūsu, grūti noticēt Putina mierinājumam. Putina mierinājums vairāk līdzinās bendes mierinājumam savam upurim, ka, cērtot viņa galvu, viņš to darīs maigi.
Lieki neatkārtošos, bet vislabākais Baidena un Putina tikšanās rezultāts būs tad, ja abu valstu attiecības nepaliks sliktākas.
Tiesa, pašlaik uz iepriekš minēto skatos visnotaļ skeptiski. Kāpēc? Pavisam vienkārši. Kremļa imperatora noskaņojuma barometrs ir plašsaziņas līdzekļu paustais satur. Pēc Baidena un Putina tikšanās retorika nav mainījusies. Ir virkne rakstu, kuros Baidens tiek atspoguļots ne tajā labākajā gaismā.
Vēl viena interesanta niansīte – Krievijas plašsaziņas līdzekļi ir sākuši bezmaz vai veselu kampaņu, kuras mērķis ir parādīt, ka ļaunais NATO apdraud miermīlīgās Krievijas eksistenci un tai nekas cits neatliek kā attiecīgi izrādīt pretsparu. Tajā skaitā, organizējot virkni militāro mācību kopā ar Baltkrieviju.
Protams, ka katram izpratne par militāriem jautājumiem var atšķirties, bet nudien nedomāju, ka vienā katlā varētu salikt atsevišķas militāras mācības, kurās piedalās kontingents, kurš kas apmācīts aizsardzības kaujām, un mācībām ar kontingentu, kurš ir apmācīts tikai uzbrukuma operācijām. Te domāju desantnieku piedalīšanos šāda veida mācībās. Kā sacīt jāsaka, aizsardzības kaujas nav viņu profils, līdz ar to kaut kā neticētos, ka Krievijas Ģenerālštāba vadoņi pēkšņi būs aizmirsuši taktikas pamatprincipus.
Papildus – līdzšinējā Krievijas retorika ir bijusi vērsta uz jauna bruņojuma izstrādi, tas nekas, ka ierobežotā skaitā, kā arī – par sava militārā kontingenta papildināšanu Rietumu virzienā, tajā skaitā arī Baltkrievijas teritorijā. Ko no tā visa var secināt? Nu, ja nu vienīgi to, ka Baidens minēja: "pēdējā lieta", ko Putins vēlas, ir jauns aukstais karš3.
Diezgan saprotams, kamdēļ Putins nevēlas auksto karu, – viņš ļoti labi atceras, kur tas noveda PSRS. Te kāds tad var iesaukties – kamdēļ tad Putins faktiski mērķtiecīgi ir gājis šajā virzienā! Atbilde būs pavisam vienkārša – viņš necerēja, ka ASV vēlēšanās uzvarēs Baidens un radīs viņam pretpolu. Tomēr – Baidens uzvarēja un visnotaļ tieši ir pateicis, ko domā par Putinu un ko plāno darīt, ja Putins turpinās ieņemt pasaules huligāna vietu. Līdz ar to pēc būtības Putins nevēlas auksto karu, jo tad tas nozīmē, ka viņam ir pretinieks.
Tādējādi, lai kā negribētos to teikt, Baidena un Putina tikšanās rezultāts parāda, ka esam visnotaļ tuvu jaunam aukstajam karam, bet, lai saprastu, vai esam pie tā nonākuši vai ne – atliks palasīt Kremļa atbalstītos plašsaziņas līdzekļus. Tie ar apbrīnojamu precizitāti ries tieši to, ko vēlas to saimnieks. Jo vairāk tiks apriets Baidens un NATO, jo Putinam no tiem lielākas bailes un aukstais karš kļūs arvien tuvāks.
1 https://jauns.lv/raksts/arzemes/448427-atrak-neka-gaidits-beigusies-baidena-un-putina-vesturiska-tiksanas
2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-bridina-rietumvalstis-nepretendet-uz-arktiku.a405056/?fbclid=IwAR2k3c5mLrwnzc4VsiA0FLqMAI9by-JP6z6eWKBDKxLV8_R65RErqlTwYko
3 https://jauns.lv/raksts/arzemes/448427-atrak-neka-gaidits-beigusies-baidena-un-putina-vesturiska-tiksanas
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
