Iesaki rakstu: 
Saistībā ar Krieviju un tai piemērotajām sankcijām starptautiskajā vidē un medijos līdzās jaunu sankciju piemērošanai Putina režīma atbalstītājiem arvien plašāk izskan arī diskusijas par sankciju mīkstināšanu vai atcelšanu noteiktām personām.
Tiek uzsvērts, ka daļa sakcionēto personu šajos sarakstos iekļuvušas nepamatoti – vai nu sākotnējās steigas dēļ, vai arī tāpēc, lai sankcijas izskatītos pēc iespējas plašākas un biedējošākas un motivētu citus rīkoties izlēmīgāk pret Putinu. Lai nu kā, bet realitātē varam redzēt, ka daudzu Krievijas amatpersonu ģimenes locekļi Eiropā joprojām jūtas kā mājās, kamēr viņu laulātie draugi vai tēvi aktīvi piedalās ukraiņu tautas slepkavošanas aktivitāšu organizēšanā. Tostarp aktīvas diskusijas par to, kuri no Krievijas lielbagātniekiem jāsankcionē un kuri no saraksta jāizņem, varam novērot arī Krievijas opozicionāru rindās.
Plašāk par šo tēmu iespējams uzzināt 1. martā publicētajā Bloomberg rakstā “Kremļa kritiķi meklē iespējas sankciju atvieglojumiem pret karu noskaņotajiem magnātiem” (Kremlin critics seek sanctions relief for anti-war tycoons): https://www.bloomberg.com/news/articles/2023-03-01/kremlin-critics-seek-sanctions-relief-for-anti-war-tycoons.
Rakstā ir citēta virkne redzamu Putina kritiķu, sākot no Mihaila Hodorkovska un beidzot ar Nobela prēmijas laureātu Dmitriju Muratovu, Novaja gazeta redaktoru (šobrīd redakcija ir izvietota Latvijas teritorijā), un tajā būtībā tiek iezīmēts to cilvēku loks, kas varētu cerēt uz sankciju atcelšanu.
Pirmkārt, šajā sarakstā tiek izcelti tie personāži, kuriem ASV nav piemērojušas sankcijas – baņķieri Oļegs Tiņkovs, Mihails Fridmans, Pjotrs Avens un Germans Khans. Cita starpā varam nojaust, ka diskusijās par šo kungu esamību vai neesamību sankcijās aktīvi iesaistījies arī Leonīds Volkovs no Navaļnija pretkorupcijas fonda. Visticamāk, ka viņam ir nopietna vēlēšanās būt to sabiedrisko organizāciju un viedokļu līderu lokā, kas var ietekmēt sankciju uzlikšanu un atcelšanu. L. Volkovs ir viens no tiem, kas atbalsta visu augstāk minēto uzņēmēju izņemšanu no sankciju listes, neskatoties uz to, ka P. Avens bija viens no tiem, kas 2022. gada 24. februārī piedalījās bēdīgi slavenajā sanāksmē ar V. Putinu. L. Volkovs viņa klātbūtni šajā pasākumā sauc par kļūdu.
Visi četri kungi Eiropas tiesā ir pārsūdzējuši sankciju lēmumu un visiem iespējamiem tiesiskiem līdzekļiem cīnās par sankciju atcelšanu. Šajā kontekstā interesi izraisa diskusijas par kritēriju noteikšanu šādām personām, kuras joprojām ir iesprūdušas starp Maskavu un Eiropu. Kas viņiem varētu būt jāizdara, lai kļūtu par sankciju brīvlaistajiem? Un šis ir brīdis, kad jautājums no personālijām pārceļas valstiskā līmenī. Vai, piemēram, Latvijai ir definētas savas intereses, kā rīkoties šādā situācijā? Piemēram, Izraēla savas intereses šajā jautājumā visticamāk jau ir skaidri nodefinējusi. Kāpēc to ir svarīgi izdarīt arī Latvijai? Gaužām vienkārši, trīs no četriem džentlmeņiem ir dubultpilsoņi - P. Avens, M. Fridmans, un G. Khans. Tomēr tikai diviem no viņiem ir arī Eiropas Savienības pilsonība – O. Tiņkovam un P. Avenam.
Visai droši varam teikt, ka sankciju atcelšanas neatņemama sastāvdaļa būs arī norādījumi, par atbrīvoto aktīvu tālāku izmantošanu. Paredzama visai nopietna cīņa par šīs naudas plūsmu, jo runa ir par miljardiem. Protams, visiem šiem kungiem būs jāsniedz sava nopietna artava Ukrainas atjaunošanā, un trīs no viņiem vēl joprojām nopietni ir iesaistīti arī Ukrainas biznesa vidē. Piemēram, Alfa Bank Ukrainā turpina darbu – tā nav ne nacionalizēta, ne pakļauta kādām sankcijām. Gluži pretēji, tā ir atzīta par sistēmiski svarīgu banku. (https://bank.gov.ua/en/news/all/mijnarodni-sanktsiyi-proti-rosiyskogo-alfa-banku-ne-stosuyutsya-ukrayinskogo-at-alfa-bank#).
Banka ir saskārusies tikai ar akcionāru balsstiesību ierobežošanu, kas ir atbilstoši kara situācijai un darbam pastiprināta riska apstākļos. Tas ļauj domāt, ka pēc P. Avena un M. Fridmana 150 miljonu ziedojuma Ukrainai ir īpašas darījumu attiecības ar viņiem un, piemēram, Latvijai tur nebūs nekādas teikšanas. Savukārt cita aina paveras politisko sankciju jautājumā, jo P. Avens ir Latvijas pilsonis un līdz ar to Latvijai ir tiesības definēt savas intereses un nostāju. Kiprai savukārt būs savas intereses attiecībā uz O. Tiņkovu, kurš ir Kipras pases turētājs un jau ir paspējis atteikties no Krievijas pilsonības.
Bloomberg rakstā tiek uzsvērta M. Fridmana un P. Avena draudzība ar Putina režīma noslepkavoto Borisu Ņemcovu, kā arī pieminēta ieslodzījumā esošā krievu opozicionāra Iļjas Jašina no cietuma nosūtītā M. Fridmana un P. Avena atbalsta vēstule Eiropas Tiesai. Šādiem rakstiem tādos medijos kā Bloomberg visdrīzāk ir viens vienīgs iemesls – sagatavot atbilstošu augsni. Tas savukārt nozīmē, ka sankcijas šīm personām var tikt atceltas visai drīz.
Ja piedzīvosim šādu “pēkšņu” pavērsienu, tad nu gan būtu svarīgi saprast, kā Latvija izmantos šo situāciju un kādus noteikumus uzstādīs P. Avenam. Viņš tomēr ir Latvijas pilsonis, un nekas neliecina, ka tas tuvākajā laikā varētu mainīties. Negribas domāt, ka, piemēram, Izraēla šādu jautājumu būtu atstājusi pašplūsmā, skaidri nedefinējot savas intereses un noteikumus pilsoņiem M. Fridmanam un G. Khanam.
Seko mums 
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts raksts Enerģētikas zaļais mezgls”. Rakstā norādīts, ka Latvijas delegācija vizītes laikā ASV 2022. gada aprīlī saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto dabasgāzi (SDG) par ievērojami zemākām cenām nekā pagājušajā gadā tirgū bija pieejamas. Seko apgalvojums, ka sarunas ar ASV gāzes kompānijām neesot tikušas uzsāktas un līgums neesot noslēgts, kā rezultātā noprotams, ka Latvija nav guvusi ievērojamu ekonomisku labumu.
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
