Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Konkrēts, tiešs un nepastarpināts stāsts no personīgās pieredzes: kā čekas aģentam Jānim Rokpelnim padomju varas uzdevumā uz ilgiem gadiem izdevās nobremzēt Intas Riekstiņas literāro darbu, noorganizējot viņas nepublicēšanu padomju laikā.

Iedomāsimies situāciju, kad neskaitāmu sieviešu izsekošanā un uzmākšanās gadījumos vainotais producents Hārvijs Vainstīns sniedz lielu interviju, kurā atzīstas: jā, es izvaroju sievietes, un es viņas pēc tam vēl centos apklusināt visādos nelikumīgos un kriminālos veidos! Un visa sabiedrība uzgavilētu: „Lūk, kāds malacis! Visu pateica, kā ir! Nekādā gadījumā tādu nedrīkst likt cietumā! Ja pats atzinās, ka bijis draņķis, tad tas vairs neskaitās draņķis!”

Apmēram tāda sajūta radusies Tukuma autorei Intai Riekstiņai, kura mēģināja astoņdesmito gadu vidū ienākt Latvijas literatūrā, bet trāpīja uz čekas aģentu Jāni Rokpelni, kurš tobrīd strādāja par redaktoru.

- Kāds tolaik bija tipiskais jauno autoru ceļš literatūrā?

- Diezgan līdzīgs šā brīža jaunajiem. Arī mēs astoņdesmito gadu sākumā piedalījāmies Jauno autoru seminārā un skolēnu radošajā nometnē „Aicinājums”. Tur es iepazinos ar Viktoru Avotiņu, no kura centos mācīties, un braucu apgūt radošo darbu arī pie Imanta Ziedoņa, ja viņš varēja atrast laiku darbam ar jaunajiem. Tolaik vecie autori un tulkotāji bieži jaunos apmācīja individuāli. Es vēl tagad esmu viņiem ļoti pateicīga, jo toreiz nevienam vēl nenāca prātā tāda „Literārā Akadēmija”, kāda ir kopš 2005. gada. Kad man pienāca laiks sākt publicēties (manus darbus jau drukāja mūsu rajona avīze), tad mani līdz ar kādiem 30 dzejoļiem nosūtīja pie Jāņa Rokpeļņa. Viņš izlasīja manus darbus un teica šādus vārdus: „Tev ir labi darbi, bet publicēt es tevi nekad nepublicēšu, jo tev nav vajadzīgās „aizmugures”!”

- Kā tas bija jāsaprot?

- Es to nesapratu 35 gadus, līdz šajā gadumijā izlasīju rakstu Neatkarīgajā. Toreiz domāju: kas gan tā var būt par „aizmuguri”, ja Latvijas literārā vide vienmēr bijusi draudzīga un izpalīdzīga, mums nekad nav bijuši raksturīgi kaut kādi rakstnieku grupējumi, kas dotu vai pieprasītu „aizmuguri”? Tagad es beidzot sapratu, kādu „aizmuguri” Rokpelnis bija domājis: čekistu aizmuguri!

- Kāpēc čekistiem nepatika jaunā autore, kas nebija paspējusi – vismaz pēc okupācijas varas mērauklas – neko īpaši nosodāmu vēl izdarīt?

- Mana vecmāmiņa Otīlija Grunts no 1930. līdz 1939. gadam strādāja ierēdnes amatā Kara ministrijā, Latvijas Republikas armijas štābā. Tur viņa iepazinās ar manu vectēvu Leopoldu, kurš 1939. gadā (beidzamajā gadā pirms okupācijas) paspēja pabeigt karaskolu Liepājā. Viņa kurss virsnieku zobenus un diplomus saņēma tieši no Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa rokām.

Mans vectēvs bija viens no tiem Latvijas Republikas virsniekiem, kuru Baigā gada laikā bija paredzēts noslepkavot Litenē, taču viņam izdevās izbēgt. Vācu okupācijas laikā viņš atbildēja par Vērmahta tanku remontdarbnīcām, tāpēc viņu pēc kara čekisti ieslodzīja filtrācijas nometnē, tad nosūtīja Gulagā uz Sibīriju. Arī no turienes viņš mēģināja izbēgt, bet tika notverts un drīz pēc tam gāja bojā. Savukārt vecmāmiņa izglābās no Sibīrijas tikai tāpēc, ka viņa mūsu Kara ministrijā strādāja kā civilā darbiniece, nevis militārpersona, un nebija atrodama armijas personālsastāva sarakstos.

Tātad tāpēc, ka mani vecvecāki bija nelokāmi Latvijas patrioti, manus tekstus padomju laikā publicēt nedrīkstēja: nav noslēpums, ka inteliģenci kontrolējošie čekisti tādu nostāju ieturēja pret daudziem autoriem. Bet šomēnes beidzot sapratu, ka čekisti bija norīkojuši Rokpelni, lai tas šo lēmumu īstenotu dzīvē!

- Vai Rokpeļna nostājai bija svars?

- Rokpeļņa vārdi pilnībā piepildījās: visus padomju gadus ne Literatūra un Māksla, ne Karogs neievietoja nevienu manu rindiņu. Interesanti, ka literārā redaktora funkciju kādu laiku vēlāk nodeva Andrim Jakubānam, bet Rokpeļna iedibinātā nostāja palika nemainīga: kad biju aizbraukusi pie Jakubāna (toreiz – ar kādām esejām un prozas gabalu), arī viņš atkārtoja Rokpeļna frāzi, ka mani nevarot publicēt, jo neesot „aizmugures”.

- Tomēr čekistu aģents Rokpelnis bija izņēmums, nevis „norma” latviešu literātu vidē.

- Nešaubīgi! Kad es nevarēju saņemt profesionālu kritiku no Rokpeļņa un Jakubāna, man ieteica sameklēt Uldi Bērziņu, kurš jau tolaik bija zināms kā īsteni erudīts un skarbs literatūras analizētājs, padsmit valodu pratējs. Strādāju tolaik Bulduros, un izrādījās, ka Bērziņš tikko tur no kaut kāda krieva atpircis māju – ievēroju viņu vietējā veikalā kaut ko meklējam. Kad aizgāju pie viņa, Bērziņš vēl nebija remontu pabeidzis. Jāteic, Ulda Bērziņa attieksme bija diametrāli pretēja: no izslavēti bargajiem viedokļiem par maniem tekstiem nebija ne vēsts. Mēs ilgi un sīki runājām par literatūru un tulkošanu, līdz Bērziņš ieteica man pamēģināt iestāties literatūras institūtā Maskavā vai Pēterburgā. Es nezinu, vai Bērziņš nojauta, ka Latvijā man kāds ir nolēmis slepeni ieriebt, taču viņa doma bija skaidra – ja nav iespējama izaugsme šeit, tad jāmēģina to izdarīt citur! Uldis Bērziņš mani nosūtīja uz Rakstnieku Savienību pie Jāņa Petera un Māras Misiņas, kas man deva labus padomus, tādu kā ilgu „instruktāžu”, un man sekmīgi izdevās iestāties M. Gorkija vārdā nosauktajā Literatūras institūtā Maskavā, kur jau studēja Amanda Aizpuriete un citi autori, tulkotāji, atdzejotāji. Bet Latvijā es nevarēju neko nopublicēt, jo Rokpeļņa teiktais palika spēkā.

- Kad šis lietuvēns beidzot bija no kakla nost?

- Piedzima abi mani bērni, institūtā studēt līdz ar to vairs nebija iespējams, un es kādu laiku ar radošo darbību noņēmos maz, jo vienlaikus piedalījos arī folkmūziķu un t.s. „Austras bērnu” pasākumos. Rakstīt tā pa īstam atsāku pēc mūsu neatkarības atgūšanas deviņdesmito vidū, kad sāku darboties vairākos reģionālajos medijos. Taču visu mūžu esmu palikusi tāda „puspagrīdes” autore, un šī situācija savulaik aizsākās tieši pēc manas nokļūšanas pie čekistu aģenta Rokpeļņa! Mana pirmā īstā grāmata „Zīmes” varēja iznākt tikai 2012. gadā, un arī tas pats notika vienīgi ar Nacionālās apvienības atbalstu. Tāpēc es aicinu visus, kam ir bijusi saskare ar čekistu „partneri” Rokpelni vēl padomju laikā, kārtīgi apdomāt savu pieredzi un izdarīt slēdzienus no jauna! #MeToo!

PIETIEK lasītājiem savulaik bijusi iespēja lasīt Intas Riekstiņas eseju, kas tapusi, viņai strādājot 2011. gada tautas skaitīšanā: https://www.pietiek.com/raksti/ta_ka_pec_viena_kartiga_kara

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

Pietiek neskaidrību

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

FotoŠorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš bija paskatījies „paša spēcīgākā opozīcijas pārstāvja” un vēl arī Gunāra Astras gara radinieka – tā vismaz viņam pašam gribētos – Alda Gobzema fantastiski populāro – jau atkal tā viņam pašam gribētos – taisnošanos viņa Bieriņu nekustamā īpašuma pirkšanas, pārdošanas, dāvināšanas un vēl nez kā sakarā.
Lasīt visu...

18

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

FotoPolitmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas vergam. Par jebko, ko tu pērc, ir jāmaksā PVN. Viss tiek nozagts. Ja tu oficiāli strādā, jāmaksā sociālais nodoklis un ienākuma nodoklis. Viss tiek nozagts. Ja ir īpašums, tad ir jamaksā īpašuma nodoklis. Gribi lietot elektrību, maksā gan par to, gan arī OIK, un vēl nez ko.
Lasīt visu...

12

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

FotoSaskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim biju komandējumā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augsta līmeņa sanāksmē par vispārējo veselības aprūpi.
Lasīt visu...

21

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

FotoLatvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Lasīt visu...

21

Modernā banalitāte

FotoBanalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna banalitāte, ja ar vārdiem “moderna banalitāte” apzīmējam kaut ko mūsdienīgu, sava laika prasībām un sasniegumiem atbilstošu, ar ko tiekamies nesen, bet kas jau ir ieguvis banalitātes statusu.  
Lasīt visu...

12

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

FotoJebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida arī šo partiju ministrus, kas iedrošināsies veikt pārmaiņas savās nozarēs.
Lasīt visu...

21

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

FotoNezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks ārzemnieku biznesa projekts. Es saprotu, ka abas augstākās valsts amatpersonas nav ar seju pret Latviju, bet tik atklāti lobēt privātpersonu biznesu...
Lasīt visu...

Pietiek neskaidrību

Partijas pamodušās no miega

FotoIzskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to politikas vērotājiem dzīve ir kļuvusi interesantāka.
Lasīt visu...

12

Objektīvā realitāte

FotoKo nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt, spējat būt objektīvi pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā to izmērīt, un kā par to pārliecināties?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...