Augstākais valsts cieņas apliecinājums viņu paveiktajam Latvijā un Latvijai: Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēji no „čekas maisiem”
PIETIEK03.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar Triju Zvaigžņu ordeni tiek godināti cilvēki, kas ir veicinājuši mūsu valsts un tautas brīvestību un kas ir mūsu tautas spēka nesēji un tās likteņa veidotāji, un šie apbalvojumi ir augstākais valsts cieņas apliecinājums viņu paveiktajam Latvijā un Latvijai, - tā piektdien kārtējā ordeņu masveida izsniegšanas ceremonijā pavēstīja valsts prezidents Raimonds Vējonis. Pietiek pēc lasītāju ierosinājuma atkārtoti publicē sarakstu ar tiem „čekas maisos” atrodamajiem cilvēkiem, kuri aizvadītajos gados saņēmuši šo ordeni.
Normunds Beļskis ar pseidonīmu Vitis – dzimis 1959. gadā, savervēts 1983. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000. gadā
Aina Blinkena ar pseidonīmu Robiņa – dzimusi 1929. gadā, savervēta 1976. gadā, apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā
Jānis Gavars ar pseidonīmu Juris – dzimis 1957. gadā, savervēts 1987. gadā, apalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā
Ivars Godmanis ar pseidonīmu Pugulis - dzimis 1951. gadā, savervēts 1988. gadā, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni 1995. gadā
Edvīns Inkēns ar pseidonīmu Uģis – dzimis 1958.gadā, savervēts 1981.gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2001.gadā
Aleksandrs Kudrjašovs (“metropolīts Aleksandrs”) ar pseidonīmu Čitateļ (Lasītājs) – dzimis 1939. gadā, savervēts 1982. gadā, apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2002.gadā
Visvaldis Mucenieks ar pseidonīmu Varis – dzimis 1938. gadā, savervēts 1989. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000. gadā
Pēteris Pildegovičs ar pseidonīmu Petrovs – dzimis 1938. gadā, savervēts 1986. gadā, apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2010.gadā
Ojārs Rubenis ar pseidonīmu Valts – dzimis 1955. gadā, savervēts 1988.gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2001.gadā
Ivars Seleckis ar pseidonīmu Silājs – dzimis 1934. gadā, savervēts 1970. gadā, apalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2003.gadā
Andris Staris ar pseidonīmu Ozoliņš – dzimis 1950. gadā, savervēts 1985. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 1998.gadā
Jānis Stradiņš ar pseidonīmu Egle – dzimis 1933. gadā, savervēts 1976. gadā, apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 1995.gadā
Gundars Strautmanis ar pseidonīmu Ekrāns - dzimis 1941. gadā, savervēts 1978. gadā, apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2013.gadā
Jānis Streičs ar pseidonīmu Viktors - dzimis 1936. gadā, savervēts 1984.gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni
Jānis Šipkēvics ar pseidonīmu Pēteris – dzimis 1959. gadā, savervēts 1986.gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2001.gadā
Maija Tabaka ar pseidonīmu Viktorija – dzimusi 1939. gadā, savervēta 1976. gadā, apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā
Mavriks Vulfsons ar pseidonīmu Grants – dzimis 1918. gadā, savervēts 1983. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā
Aleksejs Žilko (vecticībnieku kopienas garīgais tēvs) ar pseidonīmu Gromov D. I. - dzimis 1945. gadā, savervēts 1987. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2011. gadā
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
