Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) oficiālā atbilde par telefonsarunu noklausīšanās juridiskajām un tehniskajām īpatnībām un atsauces uz konkrētām likuma normām pastiprina šaubas saistībā ar to, cik patiesīgi ir KNAB darbinieku Jutas Strīķes un Jura Juraša publiskie apgalvojumi, ka KNAB vadītājs Normunds Vilnītis viņiem esot lūdzis prettiesiski noklausīties politiķu telefonsarunas vai bez tiesiska pamata veikt operatīvās darbības pasākumus pret atsevišķiem politiķiem.
Kā jau daudzkārt informēts, KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka Vilnītis „prettiesiski un bez pamata” lūdzis viņam noklausīties politiķu sarunas, savukārt Vilnīša vietnieffce Juta Strīķe apgalvoja – viņa bijusi lieciniece sarunām, Vilnītim bez tiesiska pamata lūdzot veikt operatīvās darbības pasākumus pret atsevišķiem politiķiem.
Taču no KNAB oficiālā skaidrojuma par to, kā tieši notiek telefonsarunu noklausīšanās, kā arī atsaucēm uz KNAB ievērotajiem likumdošanas aktiem izriet, ka Juraša un Strīķes apgalvojumi vairāku iemeslu dēļ izklausās apšaubāmi un neloģiski.
Saskaņā ar KNAB oficiālo skaidrojumu telefonsarunu noklausīšanās kā viens no operatīvās darbības pasākumiem oficiāli un likumīgi ir īstenojama tikai gadījumā, kad ir sākta operatīvā izstrāde.
Operatīvā izstrāde saskaņā ar likumu tiek sākta gadījumos, ja operatīvās darbības subjekta (arī KNAB) rīcībā ir informācija par konkrētām personām un tā dod pietiekamu pamatu turēt šīs personas aizdomās par noziedzīga nodarījuma gatavošanu vai izdarīšanu vai par valstij svarīgu interešu apdraudējumu, vai arī tās tiek meklētas par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.
Kā skaidro KNAB, operatīvo izstrādi saskaņā ar likumu uzsāk, pieņemot par to lēmumu, ko akceptē operatīvās darbības iestādes vadītājs vai viņa vietnieks. Par šo lēmumu ir jāinformē prokurors, taču likums nenosaka termiņu, kādā prokuroram šī informācija jāsaņem.
Tas nozīmē – gan KNAB vadītājam Vilnītim, gan viņa vietniecei Strīķei ir likumīgas tiesības, balstoties uz viņu rīcībā esošu operatīvu informāciju (kuras pamatotības kritērijus Latvijā neviens likums skaidri nenosaka), pieņemt lēmumu sākt operatīvo izstrādi saistībā ar faktiski ikvienu personu.
Savukārt, tikko šāds lēmums tiek pieņemts (un likums nenosaka, kādā formā šai pieņemšanai jānotiek), likums dod tiesības veikt operatīvās darbības pasākumus – tostarp arī telefonsarunu noklausīšanos.
Tas nozīmē: ja Vilnītis kā KNAB vadītājs kādam KNAB darbiniekam – vienalga, Strīķei, Jurašam vai kādam citam - uz paša pieņemta lēmuma pamata uzdod sākt veikt operatīvās darbības pasākumus (to skaitā - telefonsarunu noklausīšanos), KNAB darbiniekam nav nekādu reālu iespēju nekavējoties noteikt, vai šāds lēmums ir tiesisks vai prettiesisks.
Vēl vairāk – faktiski likumdošana nosaka, ka KNAB darbiniekiem jebkurš KNAB vadītāja vai viņa vietnieka dots uzdevums par operatīvās darbības pasākumu veikšanu automātiski ir tiesisks un izpildāms, ja reiz to ar savu lēmumu uzdod KNAB direktors vai viņa vietnieks.
Tiesa, Operatīvās darbības likums arī nosaka, ka vispār operatīvās darbības pasākumi – tostarp telefonsarunu noklausīšanās – veicami „tikai sevišķajā veidā un ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu”.
Taču ir arī izņēmums – gadījumos, kad „jārīkojas nekavējoties, lai novērstu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, citu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī tad, kad reāli ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai īpašums”, telefonsarunu noklausīšanos var sākt arī bez tiesneša akcepta. Par to tikai 24 stundu laikā jāpaziņo prokuroram un 72 stundu laikā jāsaņem tiesneša akcepts, bet, ja akcepts netiek saņemts vai prokuroram netiek paziņots, operatīvās darbības pasākumu veikšana ir jāpārtrauc.
Tas savukārt nozīmē – KNAB un arī citās valsts iestādēs nav neviena darbinieka, kas pirmo 23 stundu un 59 minūšu laikā kopš KNAB vadītāja vai viņa vietnieka lēmuma par kādas personas telefonsarunu noklausīšanās sākuma varētu apgalvot, ka šis lēmums ir prettiesisks vai pretlikumīgs. Līdz ar to Juraša un Strīķes publiskie apgalvojumi vismaz KNAB oficiāli sniegtās informācijas un minēto likumdošanas aktu kontekstā nerada iespaidu par to adekvātumu un patiesīgumu.
Pietiek svētdien nesaņēma Juraša un Strīķes skaidrojumus par to, kā tieši viņiem šajā likumdošanas situācijā izdevies konstatēt, ka konkrēti KNAB vadītāja doti uzdevumi ir pretlikumīgi, prettiesiski un bez tiesiska pamata. Savukārt KNAB pagaidām nav sniedzis skaidrojumu par to, kādi normatīvie akti vispār dod iespēju konkrētam KNAB darbiniekam operatīvi konstatēt, ka viņš ir saņēmis prettiesisku vai pretlikumīgu uzdevumu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
