Auditori par Meroni kontrolēto „Kālija parku”: pastāv būtiska nenoteiktība, kas varētu radīt nozīmīgas šaubas par spēju turpināt darbību nākotnē
PIETIEK02.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pastāv būtiska nenoteiktība, kas varētu radīt nozīmīgas šaubas par AS Kālija parks spēju turpināt darbību nākotnē, - šādu secinājumu auditorkompānija Grant Thornton Baltic Audit izteikusi par bijušā Šveices advokāta, „arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni kontrolētā tranzītuzņēmuma stāvokli.
„Pārskata gadā Sabiedrība turpināja savu saimniecisko darbību sarežģītos apstākļos. Lai gan Sabiedrības vadībai bija izdevies piesaistīt vairākus klientus, tomēr piegādāto kravu apjomi bija salīdzinoši nelieli un neregulāri. Kā viens no galvenajiem kravas apjomu ietekmējošajiem faktoriem ir Krievijas kravu plūsmas politika. Krievija ir ļoti būtiski samazinājusi kravas apjoma plūsmu caur Latvijas ostām, kas ir būtiski ietekmējis arī Sabiedrību,” gada pārskatā, kas atrodams Lursoft datu bāzē, skaidro Kālija parka vadība.
Taču vainojama ir ne tikai Krievijas politika, bet arī bijušā Šveices advokāta un viņa kompanjonu nespējība biznesa jomā: ne vien pērn, bet visus pēdējos piecus gadus Kālija parks pa pusgadu pārkrauj apmēram tik daudz, cik tam patiesībā vajadzētu pārkraut katru nedēļu - ap 100 tūkstošiem tonnu.
To, ka uzņēmuma pārkrauto kravu apjoms finanšu izteiksmē joprojām ir mazāks par 3 miljoniem eiro gadā, Kālija parka vadība uzskata par gandrīz vai normālu situāciju, kas neietekmējot uzņēmuma stabilitāti: „Sabiedrības vadība turpinās darbu pie jaunu kravu piesaistīšanas. Sabiedrības vadība turpinās veikt nepieciešamos pasākumus optimāla pašizmaksas līmeņa uzturēšanai. Sabiedrības vadība uzskata, ka Sabiedrība būs spējīga turpināt savu darbību arī nākotnē.”
Tomēr pavisam citās domās, norādot uz iespaidīgajiem R. Meroni kontrolētā uzņēmuma zaudējumiem, ir Kālija parka auditori - auditorkompānija Grant Thornton Baltic Audit.
„Mēs vēršam uzmanību uz finanšu pārskata pielikuma 22.piczīmi, kurā minēts, ka 2019. gadu Sabiedrība ir noslēgusi ar zaudējumiem 1 637 457 eiro. Sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz Sabiedrības īstermiņa aktīvus par 198 854 eiro. Sabiedrības pašu kapitāls uz 31.12.2019 ir pozitīvs 299 855 eiro,” norāda auditori.
Kālija parka vadība gan uzskatot, ka esošā situācija ir pārejoša, un veicot pasākumus, lai uzlabotu ieņēmumu apjomus. Taču auditoru ieskatā ar to var nebūt pietiekami: „Ja esošā situācija kļūs ilglaicīga un netiks novērsta, Sabiedrībai varētu būt nepieciešams finansiāls atbalsts.”
„Šie notikumi liecina, ka pastāv būtiska nenoteiktība, kas varētu radīt nozīmīgas šaubas par Sabiedrības spēju turpināt darbību nākotnē,” – šādu uzņēmumam neiepriecinošu vērtējumu izsaka auditori.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
