„Attīstībai/PAR” nostiprina pozīcijas Latvijas Universitātē
Pietiek lasītāja11.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakar, 2019. gada 11. septembrī ar rīkojumu Nr. 1/329 Latvijas Universitātes (LU) rektora vietas izpildītājs Gvido Straube atcēlis no Latvijas Universitātes administrācijas vadītāja vietas izpildītāja amata kancleri Ilzi Kūku, kas pēc 2019. gada 27. augusta Ministru kabineta lēmuma ir augstākā tiesiski palikusī Latvijas Universitātes amatpersona.
Kancleri ir iecēlis Senāts. Latvijas Universitātes Satversme paredz, ka kanclers savā darbībā ir pakļauts rektoram. Kanclera kompetencē un pārziņā ir finanšu darbība, tās atbilstība likumu un citu normatīvo aktu prasībām, racionāla un lietderīga LU līdzekļu izmantošana. Kanclere bauda uzticību, jo Senātā apstiprināta uz desmit gadiem.
Vietā rektora vietas izpildītājs Straube bez argumentācijas un vienpersoniski iecēlis rektora vietnieku sporta jautājumos Jāni Stoni. Kāpēc tāda izvēle, ja eksistē vēl divi pieredzējuši rektora vietnieki Edīte Megne un Signe Bāliņa, pēdējā turklāt pildījusi arī Latvijas informācijas tehnoloģiju asociācijas prezidentes un ministres pienākumus, tātad ar vērā ņemamu administratīvu pieredzi?
Atslēga, iespējams, nav tajā, ka Jānis Stonis bija aktīvs rektora amata kandidāta, dekāna Gundara Bērziņa atbalstītājs, pat ne tajā, ka Gundaram Bērziņam ir labas attiecības ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (Attīstībai/PAR). Vēsture liecina, ka jau kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad pēc karjeras sociāldemokrātijā Juris Pūce darbojās Latvijas Universitātes Studentu padomē, viņš un Stonis ir cieši līdzgaitnieki.
Draudzība nav aizliegta, taču zinātāji nešaubās, ka Stoņa un Pūces cieņa ir abpusēja, viņi neliegs viens otram padomu. Šajā partijā ir arī Jāņa Stoņa līdzgaitnieks administrācijā Ojārs Judrups, Rīgas Domes deputāts. Turklāt jāatzīst, ka Māra Zandera raidījumā Kur tas suns aprakts? vēl pavisam nesen vienas no Attīstībai/PAR ietilpstošajām partijām - Latvijas attīstībai valdes loceklis Edgars Jaunups, kuram nevar pārmest kritisku vārdu trūkumu, paslavēja Jāņa Stoņa kompetenci augstākās izglītības reformās. Arī pazīstamais politiķis Edgars Jaunups bijis aktīvs līdzjutējs un sabiedriskais darbinieks Latvijas Universitātes Studentu padomē gadu tūkstoša mijā.
Stonis nav zinātnieks, viņam nav doktora grāda, viņš rektora Muižnieka vadībā nodarbojās galvenokārt ar sporta lietām, taču bija administratīvais direktors pie rektora Mārča Auziņa. Basketbola un karsējmeiteņu vietā nu jāatrota piedurknes darbam ar finansēm un nekustamajiem īpašumiem, jo Infrastruktūras departaments ir padots administrācijas vadītājam, nevis kanclerei.
Līdz ar to varam apsveikt Jaunās konservatīvās partijas censoņus! Moris savu darbu ir padarījis, moris var iet. Jaunā konservatīvā partija visticamāk ir sevi apspēlējusi, palikusi jaņos un pie sasistas siles, bet Latvijas Universitātes desmiti miljonu un nekustamo īpašumu simti miljonu nonāks Attīstībai/PAR intelektuālās domas ietekmē.
Skumji vai jautri, bet ir maza ticība, ka rektora vietas izpildītājs Straube maz saprot, kādā spēlē ir iesaistījies un kāda ir viņa loma.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
