„Attīstībai/PAR” nostiprina pozīcijas Latvijas Universitātē
Pietiek lasītāja11.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakar, 2019. gada 11. septembrī ar rīkojumu Nr. 1/329 Latvijas Universitātes (LU) rektora vietas izpildītājs Gvido Straube atcēlis no Latvijas Universitātes administrācijas vadītāja vietas izpildītāja amata kancleri Ilzi Kūku, kas pēc 2019. gada 27. augusta Ministru kabineta lēmuma ir augstākā tiesiski palikusī Latvijas Universitātes amatpersona.
Kancleri ir iecēlis Senāts. Latvijas Universitātes Satversme paredz, ka kanclers savā darbībā ir pakļauts rektoram. Kanclera kompetencē un pārziņā ir finanšu darbība, tās atbilstība likumu un citu normatīvo aktu prasībām, racionāla un lietderīga LU līdzekļu izmantošana. Kanclere bauda uzticību, jo Senātā apstiprināta uz desmit gadiem.
Vietā rektora vietas izpildītājs Straube bez argumentācijas un vienpersoniski iecēlis rektora vietnieku sporta jautājumos Jāni Stoni. Kāpēc tāda izvēle, ja eksistē vēl divi pieredzējuši rektora vietnieki Edīte Megne un Signe Bāliņa, pēdējā turklāt pildījusi arī Latvijas informācijas tehnoloģiju asociācijas prezidentes un ministres pienākumus, tātad ar vērā ņemamu administratīvu pieredzi?
Atslēga, iespējams, nav tajā, ka Jānis Stonis bija aktīvs rektora amata kandidāta, dekāna Gundara Bērziņa atbalstītājs, pat ne tajā, ka Gundaram Bērziņam ir labas attiecības ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (Attīstībai/PAR). Vēsture liecina, ka jau kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad pēc karjeras sociāldemokrātijā Juris Pūce darbojās Latvijas Universitātes Studentu padomē, viņš un Stonis ir cieši līdzgaitnieki.
Draudzība nav aizliegta, taču zinātāji nešaubās, ka Stoņa un Pūces cieņa ir abpusēja, viņi neliegs viens otram padomu. Šajā partijā ir arī Jāņa Stoņa līdzgaitnieks administrācijā Ojārs Judrups, Rīgas Domes deputāts. Turklāt jāatzīst, ka Māra Zandera raidījumā Kur tas suns aprakts? vēl pavisam nesen vienas no Attīstībai/PAR ietilpstošajām partijām - Latvijas attīstībai valdes loceklis Edgars Jaunups, kuram nevar pārmest kritisku vārdu trūkumu, paslavēja Jāņa Stoņa kompetenci augstākās izglītības reformās. Arī pazīstamais politiķis Edgars Jaunups bijis aktīvs līdzjutējs un sabiedriskais darbinieks Latvijas Universitātes Studentu padomē gadu tūkstoša mijā.
Stonis nav zinātnieks, viņam nav doktora grāda, viņš rektora Muižnieka vadībā nodarbojās galvenokārt ar sporta lietām, taču bija administratīvais direktors pie rektora Mārča Auziņa. Basketbola un karsējmeiteņu vietā nu jāatrota piedurknes darbam ar finansēm un nekustamajiem īpašumiem, jo Infrastruktūras departaments ir padots administrācijas vadītājam, nevis kanclerei.
Līdz ar to varam apsveikt Jaunās konservatīvās partijas censoņus! Moris savu darbu ir padarījis, moris var iet. Jaunā konservatīvā partija visticamāk ir sevi apspēlējusi, palikusi jaņos un pie sasistas siles, bet Latvijas Universitātes desmiti miljonu un nekustamo īpašumu simti miljonu nonāks Attīstībai/PAR intelektuālās domas ietekmē.
Skumji vai jautri, bet ir maza ticība, ka rektora vietas izpildītājs Straube maz saprot, kādā spēlē ir iesaistījies un kāda ir viņa loma.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
