Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pat tagad nezinu, vai vērts šo te publicēt. Maz prātīgu viedokļu, bet lamāšanās bezgalīga...

Muļķībai un pašapmierinātībai, kā zināms, vienmēr ir traģiskas sekas. Tās pārdzīvot var palīdzēt vienīgi laimīgs gadījums. Ar „laimīgiem gadījumiem” dzīve mūs gan pārāk bieži nelutina, tomēr nez kāpēc mēģinām uz tiem paļauties.

Jau sen prātoju, kur tas „āķis”, bet pēc sarunām ar nopietniem večiem un papildu informācijas, kas nesen publicēta žurnālā IR (Aivars Ozoliņš, 5. jūnijs 2013., "Bīstamā vēlmju domāšana"), saprotu, ka laiks skaļi runāt gandrīz palaists garām.

Tā vietā, lai patiesi ieinteresēti iesaistītos Latvijas ekonomikas sakārtošanā, pļāpājam par nenozīmīgiem „plusiņiem” un „mīnusiņiem” pašvaldību vēlēšanās, ne nieka nerūpējoties par iespēju saglabāt mūsu valsti un savas (patiesībā vairāk gan savu bērnu un mazbērnu) dzīvības.

Aivars Ozoliņš citē Pola Goubla (nezinīšiem atgādināšu – strādāja delegācijā par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Lietuvas Ģedimina ordeni, Igaunijas Māras zemes krustu) sacīto:

„Nākamie 20 gadi būs bīstamāki un problemātiskāki nekā iepriekšējie. Pārāk daudz cilvēku ir ļāvušies "vēstures beigu" domāšanai – ka PSRS vairs nav, Aukstais karš beidzies un nu dzīvojam pasaulē, kurā dominē demokrātija, cilvēktiesības un brīvā tirgus kapitālisms. Tās ir pilnīgas muļķības!

Ir daudz mazāk pazīmju, nekā gribētos, ka ekonomiskas pārmaiņas nodrošina demokrātijas iestāšanos un ka varas pārdalījums, kas ir noticis pasaulē, rada vairāk stabilitātes. Notiek lielas pārmaiņas Krievijā no vienas puses un ASV kā metonīmā Rietumu pasaulei no otras.

Domāju – Krievijas Federācija nākamo 20 gadu laikā izirs. Tai vienkārši nav kopīga dabiska satvara vai vērtību. Gaidāmā izjukšana būs neglīta, turklāt to veicinās ne tik daudz nekrievi Ziemeļkaukāzā, kam vairākums cilvēku pievērš lielāko vērību, bet gan drīzāk krievi Sibīrijā, Tālajos Austrumos, Ziemeļrietumos, kuri nav apmierināti, ka maksā nodokļus, bet pretī no Maskavas saņem visai maz.”

Latvijas politika balstās uz banku „analītiķu” sagudrotām „prognozēm” un ieteikumiem, kam ar reālo situāciju sakars tikai tāds, ka šie „analītiķi” un viņu saimnieki regulē ekonomiku savās – iespējami lielākas peļņas iegūšanas interesēs, nosakot arī, kuru no konkurējošām bankām „glābt”, kuru „laist pa burbuli”.

Diemžēl šāds scenārijs atbilst tikai īstermiņa izdevīgumam, bet tā piemērošana loģiski „sakārtota” valstīs, kur atrodas banku konsorciju filiāles. Patlaban neredzu un nedzirdu banku lobiju NEIEINTERESĒTU ekonomistu un tautsaimnieku (dažbrīd šķiet, ka pēdējo Latvijā nav vispār) analītiskus spriedumus, ko darīt, kā rīkoties, lai valsts pati sevi nepazudinātu.

Atcerēsimies, ka Latvijas ekonomikas modelis visos iepriekšējos valstiskajos formējumos (latviešu, vācu, krievu) balstījies lauksaimnieciskās ražošanas attīstībā. Latvijas pirmās brīvvalsts zemes reformā līdz 1934. gadam izveidojās 62 tūkstoši jaunu (ievērojiet – JAUNU) zemnieku saimniecību, nodrošinot darba vietas sestajai daļai valsts iedzīvotāju. Pirms tam Latvijā bija 148 tūkstoši zemnieku saimniecību.

Saskaitiet visu kopā un padomājiet, cik DARBA VIETU bija Latvijas laukos. Es apzināti neminu darba ražīgumu un citus kritērijus, ko tik dedzīgi apcer profesionāli ekonomisti. Tāpat ne mazākā mērā nerosinu šo situāciju atjaunot. BET, kā saka gudrinieks Godmanis, vajag atcerēties vēl vienu pavisam nesen piedzīvotu faktu – Latvijas kolhozu sistēmai stabilizējoties, aptuveni pusi saražotā produkta veidoja individuālo saimniecību pienesums.

Var jau būt, ka bijušie kolhoznieki paši to nemaz nezina, bet tieši viņu produkcijas apjomu prasmīgi grāmatveži Lauksaimniecības pārvaldēs, izpildkomitejās un ministrijās pieskaitīja „kolhozu sistēmas” veikumam un kā absolūtu sasniegumu lepni pavēstīja „augšām” Maskavā. Arī senajās muižās viensētas nodrošināja tautas spēju pastāvēt un izdzīvot visneiedomājamākajos apstākļos.

Ar ko gan šodienas 1000 un vairāk hektāru saimniecība atšķiras no muižas? Ar to, ka ir parādā bankām, atkarīga no ievestiem energoresursiem un tehniskā aprīkojuma piegādēm. Patiesībā pārtikas produktu ražošana no lauku saimniecībām „pārcelta” rūpnīcās.

Saprotams, rūpnīcu un mūsdienu muižas līdzinieci banku sektoram regulēt ievērojami vieglāk par viensētnieka saimniecību ar 5-500 hektāru (pēdējo ciparu uzskatu par MAKSIMĀLI PIEĻAUJAMO) platību. Nerunājot nemaz par pensionāru „ienākumu” kontroli viensētu aizžogojumos. Arī lielveikalu ķēdēm ērtāk strādāt ar „dižajiem”. Šī vēstījuma sākumā ne velti ieminējos par pašapmierinātību. 

Nelaimēm ne vienmēr jābūt tieši ieroču spēka izraisītām. Patlaban Eiropa netiek galā ar plūdiem. Citur pasaulē daba cenšas ierobežot „civilizācijas” uzbrukumu atšķirīgām metodēm.

Atcerēsimies, ka Latvijas iedzīvotāji pārdzīvoja pēdējos DIVUS pasaules karus tikai tādēļ, ka aiz katra sētas staba varēja iegūt pārtiku – visas iebrucēju varzas gandrīz netraucēti laupīja. Tas bija iespējams tāpēc, ka pārtiku ražoja viensētas zemnieks. Iztēlojieties, kas notiktu ar „dižsaimniecību” vai „lielveikalu” līdzīgā situācijā. To, ka rūpnieciska pārtikas ražošana apstātos acumirklī, nemaz nevajag atgādināt.

Lauksaimniecībā tobrīd bezvērtīgus naudas uzkrājumus nekavējoties iegūtu patlaban pavisam reto DARBA zirgu fermu īpašnieki. Vectētiņi un vecmāmiņas steigšus mācītu mazbērniem apieties ar lāpstu, dakšu un kapli. Atgūtu cieņu vienkāršu kalēja amata meistaru prasmes. Arī pagastu kokamatniekiem būtu darba pilnas rokas, bet ļautiņi, kuri nepārdomāti pārdevuši tēvutēvu mantojuma zemi ārvalstniekiem, mudīgi vien snaikstītos pāri ap tiem ierīkotajiem žogiem.

Joprojām nemudinu atgriezties pie sentēvu saimniekošanas sistēmas, bet atmest gluži visu – tas patiešām ir nesaprātīgi. To pierādījuši neskaitāmie divdesmit gadus saglabājušies grausti bijušo „kolektīvo” saimniecību laukos. Vēl jo vairāk. Domāju, ka vispār nav nepieciešams veidot jaunas darba vietas pilsētās, toties jo neatliekami tas darāms laukos. Līdz ar to pilsētās tās radīsies tik un tā.

Lai man piedod pilsētnieki, bet pilsētas nekad (vismaz pagaidām) un nekur nav glābušas valstis no sabrukuma un traģiskām kolīzijām. Tas ir izdevies vienīgi lauku struktūrām ar pašpietiekamu ražošanas organizāciju. Tātad modernizēsim laukus, bet noteikti atstāsim atkāpšanās ceļu (tāds nekādā ziņā nav šodienas viesu māju saimnieku un lauku pirtnieku piedāvājums), kas mūsu mazbērniem var izrādīties vienīgais glābiņš.

Interesanti uzzināt, ko par šādu lauku veču filozofiju teiktu „analītiķi” (smieklīgus argumentus dzirdēju LTV-1 raidījumā, kur pļāpāja baņķieris Rungainis, kolhoznieks Beļavnieks un zinātnieks Miglavs) vai godīgi ekonomisti. Ja neko, tad patiešām skaidrs, ka tādu te nav.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...