Atšķirībā no Ušakova Rinkēvičs atsakās publiskot ziņas par savu ierēdņu braucieniem uz Krieviju

Oficiālajā Ārlietu ministrijas (ĀM) skaidrojumā, ko parakstījis ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, apgalvots, ka Ārlietu ministrija gan esot veikusi apkopojumu par tās darbinieku 2015.gadā notikušajiem komandējumiem uz Krieviju, Baltkrieviju, citām NVS valstīm un Ķīnu, taču tas esot noticis „izņēmuma kārtā”, jo „šādu apkopojumu sagatavošana par konkrētām valstīm, uz kurām ĀM darbinieki ir devušies komandējumos gada laikā vai citā pārskata periodā, neietilpst nevienas ĀM struktūrvienības regulārajos pienākumos”.

Oficiālajā skaidrojumā Ārlietu ministrijas augstākais ierēdnis arī izjusti apraksta iespaidīgās pūles, ko nācies pielikt ministrijas darbiniekiem, lai šādu informāciju apkopotu, un šo pūļu iespējamās sekas: „Informācijas sagatavošanai bija nepieciešams ieguldīt būtiskus ĀM resursus, kas nav samērojami ar ĀM ikdienā veicamajiem pienākumiem, līdz ar to var tikt nepamatoti ierobežotas citu personu tiesības saņemt informāciju, jo valsts nespēj pienācīgi tos izskatīt”.

Pēc šī pētījuma veikšanas, kā atklāj Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, esot „secināms”, ka „2015.gadā ĀM darbinieki uz norādītajām valstīm ir devušies komandējumos 442 reizes, un visu komandējumu kopējās izmaksas ir EUR 275 154,11”. Taču neko vairāk par šiem komandējumiem ministrija publiski atklāt nevēloties.

Saistībā ar komandējumu atskaitēm ministrija atsaucas uz Informācijas atklātības likumu, minot, ka „ĀM darbinieka komandējuma atskaites ir ietvertas ĀM dienesta ziņojumos, un tāpēc tās atzīstamas par ierobežotas pieejamības informāciju, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5.panta otro daļu un Arhīvu likuma 13.panta otrās daļas 3.punktu”.

Savukārt ziņas par konkrētiem ierēdņiem un to galamērķiem, kā arī jebkuru citu informāciju Rinkēviča vadītā ministrija nesniegšot nevis tāpēc, ka to ļauj kāds normatīvais akts, bet vienkārši tāpēc, ka nevēloties to sniegt.

Saskaņā ar Pildegoviča uzskatu detalizētākas informācijas publiskošana „pašreizējā starptautiskajā kontekstā” esot „nevēlama” un varot „radīt riskus gan Latvijas valsts nacionālajām drošības interesēm, gan konkrēto amatpersonu profesionālajam darbam, to drošības interesēm un privātajām tiesībām”.

Ministrija – neminot nekādus normatīvos aktus – informāciju negribot sniegt arī tāpēc, ka informācijas publiskošana par tās darbinieku uzturēšanos un mērķiem Krievijā varot radīt drošības riskus amatpersonām, kas dodas komandējumos uz attiecīgajām valstīm. „Attiecīgi ir secināms, ka minētajām amatpersonām pastāv tiesiska interese, lai informācija par viņu komandējumu periodiskumu, maršrutiem un veicamajiem uzdevumiem netiktu izpausta,” apgalvo Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.

Interesanti, ka Rīgas dome, kurai pēc tam, kad parādījās ziņas par Drošības policijas interesi saistībā ar Rīgas pašvaldības darbinieku komandējumiem uz Krieviju, Baltkrieviju, citām NVS valstīm un Ķīnu, Pietiek pieprasīja sniegt šādu apkopotu informāciju, to operatīvi publiskoja pilnā apmērā, - ar to var iepazīties šeit.

Novērtē šo rakstu: