Atlaiž Sprūdža paklusām, bez konkursa iecelto "Vides investīciju fonda" vadītāju
PIETIEK08.01.2014.
Komentāri (13)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Dima
14.01.2014. 09:34Redz šiem piķis pietrūka! Visus ne nopirka. Lai veicas Neimanim! Antošu būrī!
Sprūdžs
14.01.2014. 09:32»
asdfg
sprūdžs ir reāls muļķis, kas ministrijā savilka virkni tādu pašu pamuļķu, bet par tik cik tur tagad kūrēs na un zaļie, tad jauki, pirmajā brīdī šie varēs strādāt ar palīgskolas bērnudārzu
Un pats baigais malacis, laikam uz puse slodzi par apkopēju strādā!! Ka to otru nolikt! Vari kaut ko par sevi pastāstīt. Esi mèginājis strādāt? Nesanāk..jocīgi, tad turpini vervelēt!
asais
13.01.2014. 07:29»
zigis
Kādu laiku atpakaļ " Nekā personīga" informējāt Latvijas sabiedrību par nelikumīgā Karvas HES būvniecību uz Vaidavas upes, ko veica SIA " Patina...
Runā, ka Antoša ar Grūberti arī "gudrona" projektu esot sačakarējuši. Pats Dombītis esot gājis glābt situāciju, bet desmitiem miljonu Latvijai pa kāju.
pietiek melot
12.01.2014. 16:45http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/493301-varam_pieskir_naudu_hes_kas_sagandejis_vaidavas_upi
Lato Lapsam
11.01.2014. 12:35ludzu uzkaitiet visus subjektus, ar ko sisis vijolkaja bija dola !
Lato Lapsam
11.01.2014. 12:35ludzu uzkaitiet visus subjektus, ar ko sisis vijolkaja bija dola !
zigis
10.01.2014. 03:37Kādu laiku atpakaļ " Nekā personīga" informējāt Latvijas sabiedrību par nelikumīgā Karvas HES būvniecību uz Vaidavas upes, ko veica SIA " Patina".
Cik zināms HES ir pieņemts eksplutācijā (lai gan vēl joprojām turpinās tiesvedība par būvatļaujas likumību).
Pašlaik, apstākļos, kad nav VARAM ministra, šīs ministrijas Valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs, atceļot vairākus iepriekšējus ministra un KPFI Vērtēšanas komisijas (vada viņa vietniece un uzticības persona Dace Grūberte) lēmumus, ar masīvu spiedienu un teroru virza šo HES uz KPFI naudas saņemšanu ~ 300 000 LVL apmērā. Vai nav apsurdi, bet šis HES, kas jau tā ir nodarījis kaitējumu Latvijas dabai, izrādās jau sākotnēji ir bijis pieteikts KPFI finansējumam par CO2 izmešu samazināšanu! Šim finansējumam gan šis HES nevarētu kvalificēties, jo tam nevar kvalificēties jaunbūvēti HESi ar uzpludinājumu. Sprūdža k-gs atcēla lēmumu par šī HES atbilstību KPFI un lauza līgumu ar " Patina" SIA par finansējuma saņemšanu. A.Antonovs izmantojot savu - šobrīd praktiski nekontrolējamo varu, atcēla Vērtēšanas komisijas lēmumu par HES neatbilstību MK. noteikumiem par KPFI un sekojoši arī tiek atcelts ministra lēmums par līguma lauzšanu! Rezultātā jau tā kaitīgajam objektam dabas aizsardzības finansējumu. Tiek izdarīts neadekvāts spiediens arī uz iesistītajām pakļautības iestādēm. Neimanis neparakstīja Antonova pieprasītos nelikumīgos atzinumus par minēto HESu un tika noņemts.
Snaiperis
09.01.2014. 17:37Malacis Neimanis, nepadevās Antonovam un neparakstīja Karvas HES atzinumu. Vadītājus ar tādu mugurkaulu Latvijai novēlu pēc iespējas vairāk!
asdfg
09.01.2014. 16:44»
Buba
Bordānu, Strīķi ( OBLIGĀTI!!!) jānorok, tieslietās jāatgriežas "Lemberga advokātam" Gaidim Bērziņām, VARAM jāiznīdē Sprūža smaka un kadri "līdz septītam augumam", SM pie ruļļiem atpakal AiR Baltic noracēji Augulis/Gehhards ( kaut Buldozers Air Baltic faktiski pirmo zārka naglu iedzina, taču nav pieteikts...
sprūdžs ir reāls muļķis, kas ministrijā savilka virkni tādu pašu pamuļķu, bet par tik cik tur tagad kūrēs na un zaļie, tad jauki, pirmajā brīdī šie varēs strādāt ar palīgskolas bērnudārzu
Darbinieks
09.01.2014. 16:33Izskatas gan, ka patiesais izmeshanas iemesls bija valsts sekretara neklausishana un
pretlikumiga atzinumu nesniegshana kada maza HES lieta, kur valsts sekretaram iespejams bijusi sava nopietna intere$e. Lapsas kungs varetu nosutit jautajumus sava drauga Ušakova citam draugam Antošam.
es
09.01.2014. 12:21Nu to ka Neimanis nespēj un neatbilst vadītāja prasībām bija skaidrs jau ieceļot, ko nu? kurš tagad par to atbildē? un ko tad nabaga Ronis, atradīs kādu citu siltu vietiņu valsts pārvaldē vai turpat RSU?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
