Atkritumu afēras bīdītāju tikšanās vietu mainīt nedrīkst! Bet vajag! Jo pieķēra
Pietiek lasītājs05.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas atkritumu afēras smadzeņu centrs nebūt nesēž galvu nodūris pēc nelabvēlīgā tiesas sprieduma. Taču pēc neveiksmīgās pieķeršanas, ierodoties savulaik oligarha Andra Šķēles birojā Dzirnavu ielā, galvenie varoņi kļuvuši piesardzīgāki. Acīmredzot, baidoties no jaunas piefiksēšanas, tagad izvēlējušies tikšanās vietu pamainīt. Tā teikt – rebes jākārto nemanāmi. Vai vismaz jācer, ka žurnālisti nebūs tik attapīgi un neuzmanīs šos darboņus.
Kādā jaukā rītā visi trīs afēras bīdītāji – Clean R īpašnieks Guntars Kokorēvičs, Eco Baltia Vide valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs un Šķēles ilggadīgais līdzgaitnieks un lietu kārtotājs Harijs Krongorns, draudzīgi sarunājoties, redzēti pastaigājamies pa Clean R pagalmu Vietalvas ielā 5. Vispirms plkst.9.29 varēja konstatēt, ka cieši viens otram blakus staigā Kokorēvičs un Simanovičs, pēc tam plkst. 11.29 – Kokorēvičs un Krongorns.
Jau nākamajā dienā Krongorns un Kokarēvičs tikās pie Citadele bankas. Acīmredzot jāiet arī rebes uz banku kārtot.
Kaut kā apbrīnojami šīs pastaigas – gan uz Dzirnavu ielas biroju, gan pa Vietalvas ielas pagalmu – sakrīt ar laiku, kad tieši no šo darboņu mutes izskan teju vai vienbalsīgs paziņojums, ka atkritumu savākšanas maksa vienalga Rīgā paaugstināsies.
Kā nekā – lai arī Konkurences padome apturējusi 20 gadu monopola līgumu ar 600 miljonu garantēto peļņu, tomēr abas šīs firmas turpina izvest Rīgas atkritumus. Ja jau neļāva tā pavisam droši tikt pie divdesmitgades garantētiem ienākumiem, tad jākampj, ko var, tagad.
Tā vien izskatās, ka top jauns kartelis, ar ko jau Latvija slavena. Neļāva oficiālu karteli, tad būs jums zem galda slepeni sarunātas cenas.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
