Atklāta vēstule tieslietu ministram Jānim Bordānam
Andris Bērziņš, biedrības „Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs26.12.2012.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Biedrības Latvijas ceļu būvētājs vārdā vēlos pievērst Jūsu uzmanību, mūsuprāt, bīstamam precedentam, kas radies no civiltiesiska strīda starp mūsu biedru SIA Ceļu, tiltu būvnieks un Saldus novada pašvaldību.
Strīda pamatā ir uzņēmuma vienpusēja atteikšanās no līguma saistību pildīšanas par Robežu ielas rekonstrukciju sakarā ar pašvaldības vairākkārt grozīto darba uzdevumu un pušu nespēju vienoties par papildus veicamo darbu izmaksām un laika grafiku.
Tā rezultātā Saldus novada pašvaldība iesniedza tiesā pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu un prasības nodrošināšanu. Savukārt Kurzemes apgabaltiesa, izskatot šo prasības pieteikumu, lēma par SIA Ceļu, tiltu būvnieks kontu apķīlāšanu 862 tūkstošu latu apmērā.
Lai gan kompānijas pamatlīdzekļu kopējā vērtība pārsniedz 3 miljonus latu bez kredītiem, apķīlājumiem vai cita veida apgrūtinājumiem un 2011.gadu uzņēmums beidza ar vairāk nekā 1 miljonu latu lielu peļņu, bet kopējā aktīvu vērtība sastāda gandrīz 8 miljonus latu, tiesa prasības nodrošinājumam izvēlējās tieši kontu arestu.
Mūsuprāt, tiesas lēmums ir nepietiekami izvērtēts, jo ir balstīts tikai uz prasības pamatojumā nepatiesi sniegtu informāciju par kompānijas it kā slikto finansiālo stāvokli.
Diemžēl tiesas attieksme nemainījās arī pēc tam, kad pārsūdzībā SIA Ceļu, tiltu būvnieks iesniedza tiesai visus pierādījumus, kas apliecina uzņēmuma stabilitāti –– 13.decembrī Kurzemes apgabaltiesa noraidīja SIA Ceļu, tiltu būvnieks pieteikumu un atstāja spēkā iepriekšējo spriedumu par kontu arestu.
Biedrība Latvijas ceļu būvētājs neiebilst pret civiltiesisku strīdu risināšanu tiesās un abu pušu argumentācijas un apsvērumu uzklausīšanu, taču izvēlētā metode – kontu apķīlāšana un līdz ar to uzņēmuma saimnieciskās darbības paralizēšana, situācijā, kad ir iespējami arī citi prasības nodrošināšanas veidi, mūsuprāt, ir neadekvāta, un drīzāk rada pārliecību par kāda vēlmi apzināti izrēķināties ar Latvijas nacionālā kapitāla uzņēmumu.
Ikviens loģiski un racionāli domājošs cilvēks sapratīs, ka kompānijas saimnieciskās darbības apturēšana ļoti ātri var novest uzņēmumu līdz maksātnespējai. Tāpēc pamatoti rodas jautājums – kāpēc izvēlēta tieši šāda stratēģija, ja uzņēmuma pamatkapitālā ir ievērojami resursi, tostarp rūpnīcas, nekustamie īpašumi un ceļu būves tehnika?
Godātais ministra kungs! Vēl nesen plašu rezonansi izraisīja SIA Palink maksātnespējas process, mobilizējot augstākās valsts amatpersonas, tostarp Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un tā brīža tieslietu ministru Gaidi Bērziņu, aizstāvēt ārvalstu investoru tiesības. Tieslietu ministrijai tika uzdots izvērtēt likumdošanas nepilnības, lai līdzīgi precedenti neatkārtotos turpmāk.
Vai arī šajā gadījumā valdības locekļiem nevajadzētu tikpat aktīvi reaģēt, aizstāvot pašmāju uzņēmuma – kompānijas ar 14 gadu stāžu dzīvotspēju, kura nodrošina vairāk nekā 200 darbavietas un pēc VID klasifikācijas ir lielais nodokļu maksātājs valsts budžetā.
Lūdzu Jūs izvērtēt esošo situāciju un rast pieņemamu, uzņēmējdarbību neparalizējošu risinājumu.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
