Atklātā vēstule Stambulas konvencijas ratifikācijas atbalstam
Parakstītāju grupa*30.01.2018.
Komentāri (106)
Iesaki rakstu: 
Mēs, pārstāvji no dažādām Latvijā pastāvošām baznīcām un draudzēm, ar bažām esam uzzinājuši par četru Latvijas baznīcu vadītāju − Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, Romas katoļu baznīcas, Latvijas Pareizticīgās baznīcas un Latvijas Baptistu draudžu savienības − pausto viedokli, ka pievienošanās Stambulas konvencijai slēpj draudus Latvijas sabiedrībai, jo tā uzspiestu Latvijai nevēlamu dzimumu ideoloģijā balstītu sabiedrības pārveidošanas plānu.
Cienot mūsu baznīcas un arī to vadītājus, tomēr uzskatām, ka ir nepieciešams atgādināt, ka viņu izteiktais viedoklis ir tikai viens no baznīcai piederošo un reliģiju praktizējošo cilvēku viedokļiem. Aizstāvot demokrātiju Latvijas sabiedrībā un arī tās reliģiskajā vidē, atgādinām, ka pastāv cita kristīga izpratne par Stambulas konvencijas nozīmi, saskaņā ar kuru Konvencija, kas veidota, lai aizsargātu sievietes, bērnus un arī vīriešus, kas cieš no vardarbības, atbilst kristīgo vērtību un pārliecības pamatprincipam, proti, iestāšanos par tiem, kas cieš.
Tādējādi, balstoties uz kristīgām vērtībām, aicinām Stambulas konvenciju ratificēt. Kā Jēzus sekotāji uzskatām, ka esam aicināti aizstāvēt nabadzīgos un cietējus, to starpā varmācības upurus, un gādāt par tiem. Tas nozīmē arī aizstāvēt viņu intereses tur, kur upuru balsis ir reti dzirdamas.
Esam norūpējušies arī par politiskā viedokļa un rīcības veidošanās kvalitāti šajā visai Latvijai nozīmīgajā jautājumā. Vismaz publiski atspoguļotajā politiskā viedokļa veidošanās procesā ir redzama tendenciozitāte un vienkāršošana, kā arī kritiska izvērtējuma trūkums un balstīšanās nepārbaudītā viedoklī. Piemēram, konvencija nav saistīta ar jautājumu par viendzimuma partnerību atzīšanu. Viena no pirmajām valstīm, kas parakstīja un ratificēja Stambulas konvenciju, ir Turcija, kur tomēr viendzimuma laulības nav atļautas. Tādēļ nav pamata šos jautājumus sasaistīt kopā, kas, iespējams, tiek darīts, lai kāpinātu pretestību konvencijas ratificēšanai.
Uzskatām, ka līdzcietība un mīlestība ir praktiskas ticības pamats, kā Mateja evaņģēlija 25. nodaļā rakstīts:
"Tad taisnie atbildēs [Jēzum] un sacīs: Kungs, kad mēs esam Tevi redzējuši izsalkušu un Tevi paēdinājuši? Vai izslāpušu un Tevi dzirdinājuši? Kad mēs esam Tevi redzējuši kā svešinieku un Tevi uzņēmuši? Vai pliku un Tevi apģērbuši? Kad mēs esam Tevi redzējuši slimu vai cietumā un nākuši pie Tevis? Tad Ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši." (Mat. ev. 25:37−40)
Tādēļ aicinām ratificēt konvenciju, kas nosoda vardarbību, īpaši ģimenēs un pret sievietēm. Varmācība pret cilvēku ir nosodāma bez izņēmumiem.
* Dace Balode, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne, Lauma Zušēvica, LELBāL arhibīskape, Jāna Jēruma-Grīnberga, bīskape emerita, Sv. Pestītāja anglikāņu draudzes mācītāja, Dr. Linards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes mācītājs, Lilija Zobens, Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēde, PBLA valdes locekle, Inga Jēruma, rakstniece, Kaspars Simanovičs, Rīgas Lutera draudzes mācītājs, Rēzija Kalniņa, kristiete, Nora Ikstena, rakstniece, Dana Kalniņa – Zaķe, teoloģe, Rinalds Gulbis, LELBāL Vācijas apgabala mācītājs, Klāvs Bērziņš, LELBāL Vācijas apgabala prāvests, Rīgas evaņģēliskās draudzes mācītājs, Juris Cālītis, Rīgas Reformātu – brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs, LU TF docents, Ilze Jansone, LU Teoloģijas fakultātes vadošā pētniece, Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes profesors, Rudīte Losāne, Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības prezidente, Dr. Ralfs Kokins, LU Teoloģijas fakultātes profesors, mācītājs, Dr. Laima Geikina, LU Teoloģijas fakultātes profesore, Inese Ebele, Rūta Whittaker, Sv. Pestītāja anglikāņu draudzes locekle, Inta Sarkane, māksliniece, Dr.med. Ģirts Zēgners, Rīgas Evaņģēliskās draudzes loceklis, Velga Zēgnere, Rīgas Evaņģēliskās draudzes locekle, Irma Kalniņa, Sv.Pestītāja anglikāņu draudzes pilnvarotā, Zanda Ofa, Vācijas Ziemeļu baznīcas mācītāja, Modris Plāte, LELB mācītājs un prāvests kopš 1979.gada, Nelda Kikjauka, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes izpilddirektore, Ģirts Rozners, Septītās dienas adventistu mācītājs, Ilze Kuplēna-Ewart, LELBāL, Kanādas apgabala prāveste, Gundars Bērziņš, LELBāL Latvijas apgabala mācītājs, Ojārs Freimanis, Čikāgas Sv. Pēteŗa latviešu ev. lut. draudzes mācītājs, Aina Pūliņa, LELBāL mācītāja, LELBA Vidienes apgabala vikāre, Juris Pūliņš, LELBA archivārs un Čikāgas Ciānas ev. lut. draudzes padomes sekretārs, Tālis Rēdmanis, LELBāL Vācijas apgabala mācītājs, Dr. Normunds Kamergrauzis, LEBĀL Zviedrijas apgabala mācītājs, Kristīne Bergholce, LELBāL Zviedrijas apgabala pārvaldes priekšniece, Jānis Balodis, Latvijas Baptistu draudžu savienības mācītājs, Guntars Rēboks, LELBāL mācītājs, Ieva Graufelde, LELBāL Zviedrijas apgabala mācītāja, Solvita Sējāne, izdevniecības Musica Baltica vadītāja, Kristīne Briede, kinorežisore, Normunds Kozlovs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors, Solvita Krese, Latvijas laikmetīgā mākslas centra direktore., Līga Puriņa – Purīte, Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības attīstības vadītāja, Ilva Skulte, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Deniss Hanovs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Kārlis Streips, žurnālists, Aļesja Lavrinoviča, teoloģe, Romas katoļu baznīca, Ainars Korulis, jurists, Adventistu baznīcas draudzes loceklis, Tatjana Tomsone, Adventistu baznīcas izdevuma Adventes Vēstis galvenā redaktore, Anita Vārsberga – Pāža, LELBāL Amerikas Austrumu apgabala prāveste, Dr. Sarma Eglīte, LELBāL Amerikas Vidienes apgabala prāveste, Linda Sniedze Taggart, diakone, Ročesteras Krusta, Sirakūzu Kristus un Skenektedijas Latviešu draudžu garīgā vadītāja ASV, Igors Safins, Bostonas Trimdas draudzes mācītājs, Kristīne Rācene, reliģiju vēsturniece.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
