Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2010.gadā esmu vērsies pie toreizējā Latvijas Republikas prezidenta Valda Zatlera ar iesniegumu par tiesiskās palīdzības sniegšanu jautājumā par manu bērnu – nepilngadīgo Latvijas Republikas pilsoņu atgriešanu Latvijā. Bijušā prezidenta pasivitātes dēļ jautājums palika bez ievērības, nekāda redzamā palīdzība sniegta nebija. Latvijas Republikas valsts un tas varas pārstāvji acīmredzami nav ieinteresēti par savu pilsoņu likteni un pieļauj, ka Latvijas Republikas nepilngadīgie pilsoņi tiek izkrāpti, ir aizvesti uz svešo zemi un pārkāpjot spēkā esošo Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas normatīvo aktu prasības tiek adoptēti svešu cilvēku ģimenē. Šai sakarā un ņemot vērā pozitīvas atsauces par to, cik aktīvi un produktīvi Jūs esat uzsācis darbu Valsts prezidenta amatā, kā arī cerēdams, ka Jūs kā tēvs varēsiet labāk saprast manas izjūtas un vēlmi būt kopā ar saviem bērniem, es atkārtoti vēršos pie Latvijas Republikas Valsts prezidenta ar sekojoša satura iesniegumu.

2009.gada 21.janvārī man un Irinai Č. piedzima divi bērni – meita un dēls. Bērni ir dzimuši mākslīgas apaugļošanas rezultātā. Nākamajā dienā pēc bērnu piedzimšanas, 2009.gada 22.janvārī Irina Č. nomira.

Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu likuma 30.panta pirmo daļu ja līdz dzimšanas reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta, tad dzimšanas apliecībā ieraksta ziņas tikai par bērnu māti.

Mūsu laulība ar Irinu Č. nebija reģistrēta.

Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu likuma 31.panta otro daļu ziņas par bērnu tēvu var ierakstīt bērnu dzimšanas apliecībās pamatojoties uz abu vecāku paternitātes atzīšanas iesniegumu dzimtsarakstu nodaļai, taču Irinas Č. priekšlaicīgas miršanas dēļ iesniegt šādu iesniegumu mēs nepaspējām.

Līdz ar to bērnu dzimšanas fakta reģistrācijas brīdī de jure bērnu paternitāte nebija atzīta un es nebiju ierakstīts bērnu dzimšanas apliecībās par viņu tēvu.

Mana vecāka tiesības un to, ka esmu nepilngadīgo bērnu Evas un Jegora tēvs apliecina:

1)      2008.gada 19.maija mans un bērnu mātes Irinas Č. kopīgs iesniegums medicīniskajā iestādē, kurā lūdzam veikt mums ārpusķermeņa apaugļošanas operāciju ar spermotozoīda ievadīšanu olšūnas citoplazmā – IVF ar ICSI. Šajā iesniegumā mēs apņemamies uzņemties vienādas vecāku tiesības un pienākumus attiecībā uz nākamā bērna audzināšanu un uzturēšanu.

2)      2008.gada 16.maijā starp mani, Alekseju Petrovu, Irinu Č. un medicīnisko iestādi noslēgtais līgums Nr.43/08. Saskaņā ar līguma 3.3.punkta noteikumiem mēs ar Irinu Č. apņemamies uzņemties vienādas vecāku tiesības un pienākumus pār bērnu, kas piedzims neauglības ārstēšanas rezultātā.  

Neskatoties uz to, arī dzimtsarakstu nodaļā, kur gāju tiklīdz man kļuva zināms par bērnu mātes miršanu, pamatojoties uz Civillikuma 157.pantu „Paternitāti tiesa nosaka, ja dzimtsarakstu nodaļai nav iesniegts kopīgs iesniegums par paternitātes atzīšanu …”, saņēmu atteikumu ierakstīt mani Evas un Jegora dzimšanas apliecībās par viņu tēvu un dzimtsaraksta nodaļas darbinieks ir paskaidrojis, ka man ir jāvēršas tiesā ar pieteikumu par paternitātes noteikšanu un ka šāds pieteikums esot tikai juridiskā rakstura formalitāte.

Īsi pēc tam es uzzināju, ka bērnu vecmāte Jeļena Č. ir nodomājusi izvest manus bērnus uz Krieviju, lai nodotu bērnus audzināšanai savai otrai meitai, kura pēc manā rīcībā esošas informācijas jau vairākus gadus nevar dzemdēt savus bērnus, un, lai to panāktu, Jeļena Č. ir vērsusies Rīgas pilsētas bāriņtiesā ar pieteikumu par aizbildnības nodibināšanu bērniem un viņas iecelšanu par aizbildni.

Tiklīdz to uzzināju, lai netiktu atšķirtam no saviem bērniem, 2009.gada 28.janvārī vēršos Rīgas pilsētas bāriņtiesā ar iesniegumu.

Dienā, kad gāju Rīgas pilsētas bāriņtiesā lai iesniegtu šo iesniegumu, bāriņtiesā satiku bērnu vecmāti Jeļenu Č., kura priecīga man paziņoja, ka viņai uz rokām jau esot lēmums par aizbildnības nodibināšanu bērniem un viņas iecelšanu par bērnu Evas un Jegora aizbildni. Lēmums pieņemts 2009.gada 27.janvārī. No bāriņtiesas lēmuma izriet, ka savā iesniegumā bāriņtiesai par aizbildnības nodibināšanu Jeļena Č. ir norādījusi, ka bērniem paternitāte nav noteikta, uz kā pamata, neskatoties ka bērnu tēvs ir dzīvs, vesels un gatavs rūpēties par saviem bērniem, bāriņtiesa atzina, ka bērni ir palikuši bez vecāku gādības.

Tajā pašā dienā, 2009.gada 28.janvārī, lai nepieļautu bērnu izvešanu ārpus Latvijas Republikas, vēršos ar iesniegumu pie LR Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšnieka, kurā paskaidroju, ka tiek gatavots prasības pieteikums tiesā paternitātes noteikšanai lai mani varētu ierakstīt bērnu dzimšanas apliecībā kā bērnu tēvu, un lūdzu līdz paternitātes noteikšanai tiesā liegt Jeļenai Č. vai jebkurai citai personai pārvietot pāri Latvijas Republikas robežai manus bērnus – Evu un Jegoru.

[1] 2009.gada 30.janvārī iesniedzu Rīgas rajona tiesā prasības pieteikumu par paternitātes noteikšanu, kurā lūdzu veikt paternitātes ekspertīzi ar DNS analīzes metodi un pēc pozitīvā ekspertīzes rezultātā noteikt mani par Evas un Jegora tēvu.

Prasības pieteikums bija pieņemts izskatīšanai, ierosināta civillieta. Par atbildētāju lietā bija bērnu likumīgā aizbildne un vecmāte Jeļena Č. 

Šīs civillietas ietvaros tiesa ir vairakkārt nozīmējusi paternitātes ekspertīzi ar DNS analīzes metodi: ar 19.02.2009. lēmumu, ekspertīzes veikšanu nozīmējot 2009.gada 25.februārī; ar 20.03.2009. lēmumu, ekspertīzes veikšanu nozīmējot uz 2009.gada 20.aprīli.

Taču tiesas nozīmēto paternitātes ekspertīzi veikt tā arī neizdevās – bērnu aizbildne Jeļena Č. lika tam šķēršļus. Proti, tiesas nozīmētajā datumā, 2009.gada 25.februārī, Jeļena Č. neatveda bērnus uz ekspertīzes centru, bet 2009.gada 20.martā notikušajā tiesas sēdē Jeļenas Č. pilnvarotā pārstāve iesniedza tiesai medicīniskās izziņas saskaņā ar kurām bērniem slimības dēļ bija noteikts mājas režīms no 2009.gada 23.februāra līdz pat 20.aprīlim. Nākamajā ekspertīzes veikšanas nozīmētajā datumā, t.i. 20.04.2009., ekspertīzi veikt arī neizdevās: eksperti ieradās bērnu likumīgas aizbildnes Jeļenas Č. adresē, bet nesastapa mājās Jeļenu Č. un bērnus. Kaimiņi apliecinājusi, ka dzīvoklī neatrodas ne bērni, ne arī viņu aizbildne. 

Pēc manā rīcībā esošas informācijas jau 2009.gada 13.martā Jeļena Č. izveda bērnus ārpus Latvijas Republikas uz Krieviju. Tas izskaidro kāpēc 2009.gada 20.aprīlī eksperti nesastapa mājās Jeļenu Č. un bērnus.

Tas arī nozīmē, ka 2009.gada 20.martā notikušas tiesas sēdes laikā, kad Jeļenas Č. pilnvarotā pārstāve bija iesniegusi tiesā medicīniskās izziņas par bērnu veselības stāvokli, bērni Latvijas Republikā jau neatradās, par ko Jeļenas Č. pilnvarotā pārstāve nevarēja nezināt un iespējams apzināti noklusēja un nepaziņoja tiesai šo faktu, lai liktu šķēršļus DNS ekspertīzes veikšanai.

2009.gada 13.augustā Rīgas rajona tiesa taisīja spriedumu lietā, ar kuru nosprieda atzīt, ka esmu Evas un Jegora tēvs un papildināt attiecīgus ierakstus dzimšanas reģistrā, ierakstot mani par Evas un Jegora tēvu.

Par minēto tiesas spriedumu Jeļenas Č. pilnvarotā pārstāve iesniedza apelācijas sūdzību, lūgdama atcelt Rīgas rajona tiesas 2009.gada 13.augusta spriedumu.

Apelācijas sūdzības izskatīšana notika 2009.gada 11.novembrī. Tiesas sēdes laikā tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese S. Buivide jautāja, vai mēs nevēlamies atsaukt savu prasību, jo tā pat tiesai prasību būs jānoraida – prasība ir celta pret personu, kura nevar būt par atbildētāju lietā.

Par pamatu prasības noraidīšanai bija tas apstāklis, ka ar Rīgas bāriņtiesas 2009.gada 17.jūnija lēmumu Jeļena Č. ir atlaista no nepilngadīgo Evas un Jegora aizbildņa pienākumu pildīšanas, par ko pirmās instances tiesa bija informēta sprieduma taisīšanas dienā [13.08.2009.]. Minēto apliecina ieraksts sprieduma 3.lappuses 11.rindā no apakšas.

Apspriežoties uz vietas nolēmu savu prasību atsaukt.

Ar Rīgas apgabaltiesas 2009.gada 11.novembra lēmumu tiesvedība civillietā manā prasībā pret Jeļenu Č. par paternitātes noteikšanu ir izbeigta.

[2] 2009.gada 29.aprīlī iesniedzu Rīgas rajona tiesā pieteikumu pret Jeļenu Č. par nepilngadīgo bērnu Evas un Jegora atgriešanu Latvijas Republikā.

Par minēto pieteikumu tika ierosināta tiesvedība, civillieta.

Tiesvedības gaitā ir noskaidrojies, ka ar Krievijas Federācijas Horoševas rajona tiesas 2009.gada 15.aprīļa lēmumu civillietā Nr.2-2107/09 nepilngadīgie bērni Eva un Jegors ir adoptēti Nellijas M. un Alekseja M. ģimenē. Spriedums ir stājies likumīgā spēkā.

Ar 2009.gada 16.jūnija lēmumu civillietā pieteikums par bērnu atgriešanu Latvijas Republikā ir apmierināts.

Par minēto tiesas lēmumu Jeļenas Č. pilnvarotā pārstāve O.Ignatova iesniedza blakus sūdzību Rīgas apgabaltiesā, lūgdama atcelt 2009.gada 16.jūnija Rīgas rajona tiesas lēmumu.

Blakus sūdzībai, tajā skaitā, pievienota Krievijas Federācijas Vēstniecības Latvijas Republikā 29.05.2009. izziņa, kas satur ziņas par nepilngadīgiem bērniem Evai un Jegoram piešķirto Krievijas Federācijas pilsonību un par notikušo bērnu adopciju. Tā pat izziņā norādīts, ka par minētiem faktiem Krievijas Federācijas Vēstniecība Latvijas Republikā ir informējusi Latvijas Republikas Ārlietu ministriju ar 2009.gada 29.maija noti Nr.257/н-ко.

Izskatot iesniegto blakus sūdzību, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija atzina, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 644.7 panta pirmās daļas noteikumiem neesmu to personu starpā, kuriem ar likumu ir noteiktas tiesības celt tiesā pieteikumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā un uz tā pamata nolēma atcelt Rīgas rajona tiesas 16.jūnija lēmumu par bērnu atgriešanu Latvijas Republikā, bet tiesvedību manā pieteikumā pret Jeļenu Č. par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērnu atgriešanos Latvijā izbeigt saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 2.punktu (Tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības).

2009.gada 17.septembrī par minēto Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas lēmumu iesniedzu blakus sūdzību Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam.

Izskatot iesniegto blakus sūdzību, 2009.gada 25.novembrī Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments pieņēma lēmumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 7.septembra lēmumu atstāt negrozītu, bet blakus sūdzību noraidīt.

[3] 2009.gada 5.novembrī Valsts policijas Rīgas rajona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 4.nodaļā, pamatojoties uz manu iesniegumu.

Pēc manā rīcībā esošas informācijas izmeklēšana dotajā kriminālprocesā ir nonākusi strupceļā – Krievijas Federācijas kompetentās iestādes ignorē starpvalstu tiesiskās palīdzības sniegšanas kārtību un nesniedz Latvijas Republikas kompetentām iestādēm pieprasīto informāciju, kas varētu veicināt izmeklēšanu uzsāktajā kriminālprocesā un taisnības nodibināšanu.

Laika periodā pēc mana pirmā iesnieguma Valsts prezidentam 2010.gada oktobrī esmu turpinājis cīņu par savienošanos ar saviem bērniem un 2010.gada jūlijā esmu atkārtoti iesniedzis tiesā prasību par paternitātes noteikšanu, kurā pieprasu noteikt man paternitāti pār nepilngadīgajiem Latvijas Republikas pilsoņiem Evu un Jegoru. Tiesas sēde nozīmēta tikai uz 2012.gada 05.janvāri tas ir, pēc pusotra gada kopš prasības pieteikuma iesniegšanas. Pie apstākļiem, kad lieta skar ģimenes jautājumus, kas ir primāri izskatīšanai un kad tas ir nepilngadīgo bērnu likteņa jautājums, uzskatīju šādu termiņu par neattaisnoti ilgu. Pamatoti uzskatīdams, ka lietas ātrāka izskatīšana ir objektīvi nepieciešama, 2011.gada februārī esmu vērsies Rīgas rajona tiesā ar iesniegumu par lietas izskatīšanas datuma ātrāko nozīmēšanu. Tiesa iesniegumu ir noraidījusi, savu atteikumu pamatojot ar to, ka tai ir jārēķinās ar tiesiskās palīdzības lūguma izpildes laiku.

Ne pats, ne procesa virzītājs vai Rīgas rajona tiesas tiesnese nespējam paatrināt starpvalstu tiesisās palīdzības izpildes kārtību un lietas virzību, piespiežot Krievijas Federācijas kompetentās iestādes sniegt pieprasīto informāciju pēc iespējas īsākā laikā.

Tomēr un ņemot vērā Latvijas Repubikas Satversmes 41.pantā Valsts prezidentam noteiktās funkcijas, kas, tajā skaitā, ir reprezentēt valsti starptautiski un iecelt Latvijas diplomātiskus priekšstāvjus, esmu pārliecināts, ka Valsts prezidenta izpildvaras rīcībā tomēr ir mehānisms un līdzekli, ar kuru palīdzību varētu paatrināt jautājuma par Latvijas Republikas nepilngadīgo pilsoņu atgriešanu Latvijā un savienošanos ar savu tēvu virzību un izskatīšanu.

Arī pats, cerēdams panākt jautājuma ātrāko virzību un izskatīšanu, turpinu regulāri vērsties valsts iestādēs.

Tā 2011.gada februārī esmu vērsies pie Latvijas vēstnieka Krievijas Federācijā, lūgdams īstenot diplomātisko aizsardzību pār Latvijas Republikas pilsoņiem – Evu Č. un Jegoru Č., nodrošinot bērnu aizsardzību.

Padomnieka-konsulārās nodaļas vadītāja U.Simsona atbilde bija šokējoša: “... viņiem [bērniem] ir nodrošināta adekvāta aprūpe un audzināšana adoptētāju ģimenē.” Šāda atbilde parāda Latvijas Republikas vienladzību un valsts amatpersonu attieksmi – Latvijas Republikas pilsoņiem ir labāk dzīvot ārvalstīs svešu cilvēku ģimenē, nekā savā dzimtenē kopā ar savu dzimto tēvu. Vai arī Jūs atbalstat šādu uzskatu?  

Par sniegto atbildi biju vērsies ar sūdzību Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā un Saeimas Ārlietu komisijā – abas atzina vēstniecības rīcību par pamatotu...

Pēc divu gadu ilgas cīņas par saviem bērniem un pret ierēdņu vienaldzību man rodas iespaids, ka vairākums valsts amatpersonas ir cietsirdīgie gļēvuļi, kuru primārās rūpes ir par savām “iesildītām” vietiņām, nevis par valsti un tas pilsoņiem – vienalga, vai šie pilsoņi ir spējīgi paši aizsargāt savas intereses un tiesības vai nav, jo ir nepilngadīgi un spiesti pakļauties svešu cilvēku ļauniem nolūkiem, kļūstot par rotaļļietu viņu rokās!

Satversmes 110.pantā noteikts, ka „Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”

Lai aizsargātu savas kā vecāka, un bērnu tiesības esmu vairakkārt vērsies ar iesniegumiem Rīgas bāriņtiesā: 2009.gada 28.janvārī, 2009.gada 24.martā, 2009.gada 6.aprīlī, 2009.gada 12.maijā.

2009.gada 13.augustā notikušas tiesas sēdes laikā Rīgas bāriņtiesas pārstāve atzina, ka esmu izrādījis interesi par bērniem, vēlējos, lai bāriņtiesa veic pārrunas ar bērnu aizbildni Jeļenu Č. (minētais atspoguļots Rīgas rajona tiesas 13.08.2009. spriedumā 3.lappuse 2.rindkopa).

Rīgas bāriņtiesai bija zināms par to, ka esmu iesniedzis Rīgas rajonā prasību par paternitātes noteikšanu un manis atzīšanu par tēvu.

Līdz ar ko Rīgas bāriņtiesai, izpildot savu primāro pienākumu – aizsargāt bērnu tiesības un intereses, vajadzētu apšaubīt pieņēmumu, ka bērni ir palikuši bez vecāku gādības un sekmēt, lai bērni dzīvotu kopā ar vecāku. 

Bet Rīgas bāriņtiesa palika aukla un neizdarīja neko, lai vispirms aizsargātu ģimeni, vecāku (konkrētajā gadījumā – vecāka) un bērnu tiesības.

24.03.2009. iesniegumā esmu lūdzis bāriņtiesu nepieļaut bērnu izvešanu no Latvijas Republikas līdz brīdim, kad civillietas ietvaros par paternitātes noteikšanu tiks veikta DNS ekspertīze.

DNS ekspertīzes veikšana bija svarīgākais priekšnosacījums paternitātes noteikšanai un manis atzīšanai par bērnu tēvu, kas būtu bijis bērnu interesēs un aizsargātu bērnu ANO Konvencijā par bērnu tiesībām 7.panta pirmajā daļā noteiktas tiesības – tiesības zināt savus vecākus un tiesības būt viņu aizgādībā.

Taču Rīgas bāriņtiesa, ignorējot Satversmes 110.pantā nostiprinātus principus un ignorējot bērniem ANO Konvencijas par bērnu tiesībām 7.panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, ir aprobežojusies ar bērnu aizbildnes uzaicināšanu uz pārrunām, lai atgādinātu tai par aizbildņa pienākumu pildīšanu – aizstāvēt bērnu intereses.

Esmu vairakkārt vērsies ar iesniegumiem arī citās institūcijās: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā, Latvijas Republikas bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijā, Latvijas Republikas Valsts robežsardzes Galvenajā pārvaldē.

Gan Rīgas bāriņtiesa, gan Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, bija informēti par notikušo bērnu adopciju Krievijas Federācijā, taču nav pat painteresējušies, vai bērnu pārvietošana pāri Latvijas Republikas robežai un viņu adopcija Krievijas Federācijā ir notikusi likumīgi un vai tas atbilst bērnu interesēm.

Turklāt, bērni paliek Latvijas Republikas pilsoņi. Neskatoties uz to neviena Latvijas Republikas kompetentā valsts vai pašvaldības institūcija ne tikai nav aizsargājusi vecāku un bērnu likumīgas tiesības un intereses, bet nav aizsargājusi arī savu pilsoņu likumīgas intereses, izrādot pilnīgo vienaldzību pret saviem pilsoņiem un tādā veidā pieļaujot bezdarbību. 

Rezultātā bērni ir atšķirti no vecāka, bērniem ir liegta iespēja zināt savus vecākus un būt vecāka aizgādībā.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27.panta pirmajā daļā ir stingri uzskaitīti tie gadījumi, kad ir pieļaujama bērna šķiršana no ģimenes, un šo gadījumu starpā nav valsts iestāžu vai to amatpersonu vai pašvaldības iestāžu un to amatpersonu neizdarība un vienaldzība.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta otrajā daļā noteikts, ka „Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses.”, bet tā paša panta piektajā daļā noteikts, ka  „Darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā netiek ievērotas bērna tiesības (bērna atstāšana bez minimāliem iztikas līdzekļiem, pajumtes, aprūpes, aizbildnības), vai citas darbības, kas ierobežo bērna personiskās vai īpašuma tiesības un brīvības, uzskatāmas par amorālām un pretlikumīgām.”

Par bērnu – Latvijas Republikas pilsoņu likti, vai bērni ir veseli un dzīvi, nekas nav zināms. Savukārt plaši pazīstami ir gadījumi, kad pret adoptētiem bērniem tiek pielietota fiziskā, seksuālā vai emocionālā vardarbība, kā arī adoptēto bērnu nāves gadījumi, kas iestājas fiziskās vardarbības rezultātā; jo neviens svešs cilvēks, kas adopcijas rezultātā kļūst par bērnu vecāku, nebūs spējīgs audzināt bērnu ar tādu pašu mīlestību, kā to varētu bērna bioloģiskie vecāki, kas ir gaidījusi un gribējusi šo bērnu.

ANO Konvencijas par bērnu tiesībām 27.panta ceturtajā daļā noteikts, ka „Dalībvalstis dara visu nepieciešamo, lai nodrošinātu tāda stāvokļa atjaunošanu, kad bērnu uztur vecāki vai citas personas, kas ir finansiāli atbildīgas par bērnu, tiklab pašā dalībvalstī, kā arī no ārzemēm.”

Ņemot vērā visu augstāk minēto, kā arī ar bērnu un ģimenes tiesību aizsardzību saistīto valsts amatpersonu pasivitāti, vienaldzību un kompetences iztrūkumu, nolūkā aizsargāt vecāka un bērnu intereses, lūdzu Latvijas Republikas Valsts prezidentu sniegt tiesisko palīdzību nepilngadīgo bērnu Evas Č. un Jegora Č. atgriešanai Latvijas Republikā, bērnu un vecāka savienošanai un ģimenes izveidei, kā arī sniegt savu viedokli par izveidojušos situāciju.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Levita jaunvārdi un to tulkojums

FotoLevita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums, Latvijas valsts ceļš.
Lasīt visu...

15

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

FotoSakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas attīstībā” (tas nekas, ka no viņa vēl nav piedzīti 15 miljoni par naudas aizpludināšanu no šīs pašas Latvijas finanšu sistēmas), tā vien šķiet, ka citi līdzīgi darboņi arī būs nopelnījuši savus apbalvojumus!
Lasīt visu...

6

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

FotoZinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz uzrakstu savu nostāju. Tātad, uzskatu, ka mediķi ir malači, ka izgāja ielās. Sen jau vajadzēja un vajag vēl. Ne tikai viņiem, arī skolotājiem, policistiem, visiem, kam solīts gadiem. Mēs paši Re:Baltica esam neskaitāmi daudz rakstījuši par mazām algām, katastrofālo medmāsu trūkumu, budžeta ačgārnībām. Radot spiedienu, ir iespējams radīt arī pārmaiņas.
Lasīt visu...

21

Atlajst sajmu?

FotoEs ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas, kurš apzinās, ko dara, un ir informēts par visiem notikuma aspektiem, nevis ļaujas histērijai. Es zinu, ka ir forši spēlēties priekšniekos, bet te būs pāris fakti domas rosināšanai:
Lasīt visu...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

12

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

FotoMīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...