Atklāta vēstule Ārlietu ministrijai no partijas “No sirds Latvijai”
No sirds Latvijai21.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Oktobra otrajā pusē pasaules mediju uzmanība bija pievērsta diviem barbariskiem aktiem, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu.
Saūda Arābijas konsulātā tika sagūstīts un spīdzināts Saūda Arābijas žurnālists, viņam tika nocirsti pirksti, tad galva. Līķis tika izšķīdināts skābē un noskalots kanalizācijā.
Trīs dienas vēlāk, 20.oktobrī ASV vadītā sabiedroto Koalīcijas aviogrupa veica gaisa triecienu Sīrijā, Deir-ez-Zoras rajonā, kur divos ciematos tika nogalināti 62 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti ievainoti.
Pēdējais notikums LV masu medijos netika atspoguļots, arī uz žurnālista slepkavību nekāda oficiāla reakcija nav sekojusi.
Tāpēc mēs aicinām Latvijas Republikas ārlietu ministru publiski paust savu nostāju un paskaidrot savu turpmāko darbības plānu!
Vai pret Saūda Arābiju tiks noteiktas sankcijas, viņu diplomātu izraidīšana no ES vai cita veida diplomātiskie pasākumi, zinot, ka šī valsts pastāvīgi ignorē cilvēktiesības un brīvības?
Vai Ārlietu ministrijas (ĀM) izvairība šajā jautājumā nozīmē to, ka pret ASV sabiedrotajiem ir citas likuma un ētikas normu prasības un ĀM praktiski atzīst dubultstandartu pastāvēšanu?
Vai ĀM ir viedoklis par to, kāpēc Sīrijas teritorijā bez ANO sankcijas atrodas ASV un arābu valstu Koalīcijas karaspēks, kurš regulāri iejaucas Sīrijas konfliktā, iznīcina Sīrijas tautai piederošo naftas ieguves infrastruktūru un nogalina civiliedzīvotājus?
Vai par 62 mierīgo iedzīvotāju masu slepkavību tiks izsaukts uz konsultāciju ASV vēstnieks un tiks prasīti paskaidrojumi?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
