Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atkal klāt nosaukumu mainīšanas laiki! Cilvēce, kaut samērā jauna parādība uz zemeslodes, tomēr ir paguvusi pārdzīvot daudz un dažādus periodus. Ir akmens laikmets un dzelzs laikmets, ir verdzība un demokrātija, ir padomju laiki un pēcpadomju laiki - un tā tālāk. Katrā laikā savi tikumi un savi likumi.

Ja tā apdomā - laikus varētu dalīt normālos laikos un nenormālos laikos. Normālos laikos cilvēki dzīvo daudzmaz saskaņā ar veselo saprātu. Neviens masveidā nemaina dažādus nosaukumus, neceļ monumentālus pieminekļus, kas pēc tam ir tik grūti un dārgi nojaucami, un normālos laikos jau arī neviens neizmanto ļoti šauras un specifiskas grupas gribētus personu vai citādus vārdus ielu un apdzīvotu vietu nosaukumu došanai.

Bet ne jau visi laiki ir normāli. Ir tādi sabiedrības dzīves un attīstības vai dažkārt satīstības periodi, kad nemitīgi maina pilsētu, laukumu, ielu un visus citus iespējamos nosaukumus, un mazāk aktīvie ļautiņi var tikai ar skumjām atcerēties, ka ir bijuši tādi periodi, kad visi dzīvo mierīgi, jo saprot - katrs laiks rada savus nosaukumus, un katrs nosaukums atspoguļo savu laiku, un cilvēki visā visumā ir tik stipri savā garā, ka nelēkā katrai pirmsvēlēšanu vai citu cēloņu izsauktai modei līdz.

Bet mani kaut kas visā šajā lietā mulsina. Ja gribēšanas un negribēšanas periodi ir ļoti tuvu viens otram, tad dažkārt iznāk tā, ka no vieniem un tiem pašiem cilvēkiem sastāvoša sabiedrība ir kaut ko gan gribējusi, gan negribējusi. Un cilvēki? Jādomā - brīžiem gribējuši, brīžiem ne. Vai tā var būt, ka tas, kurš kaut ko ļoti gribējis, tagad to tikpat ļoti negrib? Ak vai - kas to vairs izpētīs. Tikai dažreiz man jādomā – vai tik nav tā, ka tas viss nav kapitālisma vai padomju laiku ļaundabīgās paliekas, kas iesniedzas tālu uz priekšu nākamajos periodos un uz ko nākamais periods var velt visas vainas, bet gan cilvēkiem visos laikos hroniski piemītošās īpašības – akla paklausība vadošiem norādījumiem un izkalpoties kāre. Tās nez kāpēc zied un plaukst visos laikos.

Bet beigsim teoretizēt - ir jārisina svarīgi aktuāli uzdevumi.

Tātad – ir konstatēts, ka Ventspilī vēl aizvien sastopami veseli četri nepiedienīgi ielu nosaukumi. To ir konstatējis Publiskās atmiņas centrs, īstenojot “komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu oficiālos vietvārdos”. Var pastāvēt tikai tādi nosaukumi, kas atbilst labiem tikumiem. Kā tas centrs to nosaka, to zina tikai viņš pats. Dokuments ir garš un zinātnisks, skaidrs, ka to nav sacerējis viens cilvēks, jo viens vien cilvēks jau nevarētu spēt tik gari, smalki un juceklīgi izteikties.

Ielas šādas:

Pionieru iela. PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja Vladimira Iljiča Ļeņina Vissavienības pionieru organizācija.

A.Puškina iela – viņš nodēvēts par Krievijas dzejnieku un Krievijas Impērijas militārpersonu. Vārdu Impērija nevis es rakstu ar lielo burtu, tā atkārtoti savā tekstā dara Publiskās atmiņas centrs. Redzams, tam pret impērijām liela bijība. Gramatika to neprasa.

I.Mičurina iela – I.Mičurins - PSRS un Krievijas selekcionārs. Kāpēc papriekš PSRS un tad tikai Krievija – nemāku teikt, to zina tikai Publiskās atmiņas centrs.

Maskavas iela. PSRS un Krievijas Federācijas galvaspilsētas Maskavas septiņas ielas. Šo es īsti nesaprotu.

Saraksts beidzas ar bargu norādījumu - Aicinām Jūs nekavējoties pārdēvēt visus minētos oficiālos vietvārdus.

Mēs nekavējoties sākam domāt. Nez kur tas centrs bijis trīsdesmit un nez cik gadus? Mēs tak sen esam pārdēvējuši visu, kas vien bija pārdēvējams. Tas notika, tikko bija iespējams – tālajos 1989. un 1990. gados. Toreiz tika pārdēvētas vismaz aptuveni 50 ielas un laukumi, kam tikpat lielā centībā, kā pašlaik cenšas izskaust, savā laikā tika sadoti revolūciju un komunisma celšanu slavinoši, attiecīgus varoņus pieminoši nosaukumi. Ka toreiz kāds sūtītu konkrētas instrukcijas un tiešus norādījumus, tas gan netika manīts. Bet procesu jau var uzlabot, lai gan nabaga daudz cietušie latvieši paši visu dikti labi saprot.

Toreiz vairumā gadījumu ielām tika atdoti atpakaļ vecie vēsturiskie nosaukumi. Mūsuprāt – kādu nosaukumu iela bija dabūjusi, kad radās, tādu tai bija jānēsā. Varēja būt izņēmumi, bet reti.

Bet nu par “nekavējoties pārdēvējamajiem”.

Tātad - Pionieru iela. Pionieru iela tā saucās kopš izbūvēšanas kaut kad 1950. - 1960. gados. Cita nosaukuma nav bijis. Tā kā iela atbilst arī vārda “pionieris” pirmatnējai nozīmei (tā ilgāku laiku atradās pilsētas apbūvētās daļas pašā malā), nosaukums tika atstāts. Arī iedzīvotājiem nebija iebildumu.

Ar Puškina ielu ir interesanti. Vissenāk tā saucas Kapu iela, tad - vēl cara laikos - Fridriha iela. Kad sākās Pirmais pasaules karš, lielā panikā tika likvidēti vāciskie nosaukumi, un jau 1914. gadā – tikko Pēterburgu pārsauca par Petrogradu – Fridriha ielu pārdēvēja par Puškina ielu. Var tikai amizēties, konstatējot domāšanas radniecību dažādu laiku modrajos ierēdņos. Viņi tik labi saprot gan to, ko vajag, gan to, ko nevajag, un galvenais – kā vajag. Atšķirība tikai - kādi nu patrāpās tie laiki, kuros jākalpo.

Bet visumā sabiedrībai par godu jāsaka, ka Puškina vārdu vairāk nekā 100 gadus garā periodā visas varas ir likušas mierā – iela nekad pēc tam nav tikusi pārdēvēta, ne Ulmaņa laikā, ne Otrā pasaules kara vācu okupācijas laikā. Vēl vairāk – 1937. gadā Latvijā plaši atzīmēja Puškina nāves 100 gadu atceri, izdeva Puškina Rakstus, uzsverot, ka šo gadu atzīmē visa kultūras pasaule, ka Puškinam liela nozīme Eiropas un pasaules mērogā utt.

Vēl jau tas trakums tāds, ka mūsu pašu Herberts Dorbe kā pirmais iztulkojis latviski “Jevgēņiju Oņeginu” jau 1928. gadā un rediģējis arī jau minētos 1937. gadā izdotos Puškina Rakstus. Vai viņu kāds par to ir jau nosodījis? Nē - uztaisa vēl memoriālo muzeju! Ak vai – vēl 2009. gadā Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā notiek izstāde “Aleksandrs Puškins un Latvija”, arī gleznu izstāde un visādas tādas rusicismu un impērismu slavinošas lietas. Pašā Rīgā! Laikam tak Publiskās atmiņas centrs ap to laiku vēl nav uzradies - vai varbūt ir piemidzis.

Tad vēl tā lieta par Puškinu kā “Krievijas Impērijas militārpersonu”. Te jādomā - vai tikai Krievijas, impērisma un rusicisma pētniekiem nav sajucis dzejnieks Aleksandrs Sergejevičs Puškins ( 1799-1837) ar viņa paša dēlu Aleksandru Aleksandroviču Puškinu (1834-1914), kas tiešām bija beidzis prestižo Krievijas militāro mācību iestādi - Pāžu korpusu un bija gan Krimas kara, gan 1877.-1878. gada krievu-turku kara dalībnieks. Par dzejnieka Puškina paša militāru karjeru tā kā nekas nebūtu dzirdēts. Tas nu tā – bet savā nosaukumu mainīšanas kampaņā mēs Puškina ielai likām mieru.

Kas nu tālāk? Mičurina iela.

1936. gadā bijušās Kustes muižas laukos tika nospraustas 4 jaunu ielu trases - Varoņu, Virsaiša, Mednieku, Ķiršu ielas. Bet tās pastāvēja tikai teorētiski un līdz Otrajam pasaules karam neizveidojās. Daļēji Varoņu un Virsaiša ielu iecerētajā trasē padomju laikā izveidojās tagadējā Mičurina iela. Mičurina ielas nosaukums saglabājies arī mūsdienās, jo tā veidojusies tad, kad šajā teritorijā – toreiz LPSR Ventspils rajona Tārgales ciemā - atradās Mičurina kolhozs (1949 – 1979). Nosaukt šo ielu Varoņu vai Virsaiša ielu vārdā nešķita piemēroti šīm nelabiekārtotajām ielām ar necilo apbūvi. Pat cara laikos, neskatoties uz visu rusicismu un impērismu, tomēr skatījās, kā ielu nosaukums atbilst tās veidolam. Piemēram - 1912. gadā Ganību ielu nepārdēvēja par Romānovu ielu, kā tika ierosināts, jo tajā atradās meitu māja un pāris alus dzertuves. Turklāt Mičurina vārds mums nešķita kaitīgs. Mēs viņu pazinām kā izcilu zinātnieku un selekcionāru, kura radītās augļu un ogu šķirnes Latvijā plaši audzē vēl šodien. Kurš gan nepazīst viņa stipri uzlaboto antonovkas ābolu šķirni? Vēl šodien Ventspils tirgū var dabūt. (Nosaukums gan rusicisks un impērisks. Varbūt pārdēvēt par antiņiem?) Tā kā mums nenāca prātā noliegt vispārzināmus vēstures faktus, tad šīs ielas nosaukumu atstājām.

Kas tad vēl paliek? Maskavas iela. Ar to nav nekādi joki. 1936. gadā jau pie ielu nosaukumiem pieķeras stingrāk. Līdz tam visiem bijis skaidrs, ka Ventspils Maskavas iela, pa kuras trasi pilsētā ienāk Maskavas-Ventspils-Ribinskas 1901. gadā jau izbūvētā dzelzceļa līnija, kas Ventspili pārvērtusi par Krievijas eksportostu un vēl neredzēti veicinājusi tās izaugsmi, šo nosaukumu vēsturiski un loģiski ir saglabājusi un kopš tiem laikiem arī tā saucas. Bet 1936. gadā ielas pārdēvē “ atbilstoši laika garam”. Tikai toreiz tā arī pasaka. Un Maskavas ielu pārdēvē par Dzintara ielu. Bet daļa no tās saglabājusi veco nosaukumu. Dzintara nosaukums arī ir interesants, - jo totalitārāks režīms, jo plašāk to izmanto. Laikam šķiet, ka ar dzintaru visu ko var aizsmērēt. Nu – mums ir abi nosaukumi, un ventspilnieki jau galu galā savu vēsturi daudzmaz zina un, ko pilsētai nozīmē dzelzceļš, to arī zina, un nemaz netaisās zināšanas par vēsturi un Maskavas ielas nosaukumu zaudēt.

Tā šķiet, ka ar nekavējošu pārdēvēšanu nekas neiznāks. Bet esmu spiesta aizrādīt uz Publiskās atmiņas centra pārāk mīkstsirdīgo cīņu pret impērismu un rusicismu, kā arī par vairāku nosodāmu parādību ignorēšanu.

Sāksim uzskaitīt. Vispirms – kā var nesaredzēt, ka Ventspilī vairākas ielas saglabājušas pareizticīgo baznīcas svēto vārdus. Ko te grib ieviest? Viens cars, viena valoda, viena ticība - kā cara laikos??? Steidzīgi likvidēt Aleksandra, Andreja, Pētera, Pāvila, Nikolaja ielu nosaukumus. Vladimira iela par laimi jau nosaukumu pazaudējusi un tagad ir Vītolu iela.

Nākamais. Veselu pilsētas gabalu pie Piltenes ceļa sauc par Krievlaukiem. Kas tā par lietu? Nu labi – šo posmu sāka apbūvēt 19. gadsimta beigās, kad cara valdība piešķīra nelielus zemes gabaliņus tiem, kas bija atgriezušies no garajiem dienesta gadiem cara armijā. Nu - un tad? Lai gan - iet armijā toreiz sauca – iet krievos, un padomju laikā jau arī tā teica. Redziet - nav jau viegli dzīvot ar kādu tautu kaimiņos un izvairīties nosaukt viņu vārdā. Ko lai dara? Lūdzu priekšlikumus.

Vēl ir aizdomīgā Austrumu iela. Kāpēc ne rietumu - kāpēc tieši austrumu? Censties ierobežot vēja pūšanu no austrumiem! Tad varbūt varēs pārdēvēt.

Par Uzvaras ielu jau arī aizdomīgi – kas tā par uzvaru? Viss atkarīgs no tā, kad nosaukums dots. Vai tas ir noskaidrots, ka uzvara ir pareizā??

Bet - ja mēs atgriežamies pie Krievijas impērijas militārpersonām, tad gan ir viena problēma. Kā varēja nepamanīt, ka Ventspilī ir Krievijas militārpersonas Andreja Pumpura (1841 – 1902) vārdā nosaukta iela? Vai kāds maz viņu redzējis citādi kā Krievijas armijas virsnieka uniformā ar visiem cara medāļiem? Brīvprātīgi armijā iestājies! Junkuru skolu beidzis! Desmitiem gadu dienējis Krievijas impērijas armijā! Vai gan kāds Lāčplēsis spēj viņu glābt un attaisnot? Steidzīgi kaut kas jādara.

Bet ir vēl viena lieta, kas jāapspriež. Ja pionieru organizācija uz visiem laikiem sabojājusi jēdzienu pionieris, vai tad Ļeņina mazbērni oktobrēni to pašu nav izdarījuši ar oktobra mēneša nosaukumu? Varbūt oktobra mēnesim vajag dot citu nosaukumu?

Gaidām priekšlikumus par problemātiskajiem nosaukumiem. Ka nav tā, ka pēc kāda laika Publiskās atmiņas centrs kļūst modrāks, pārbauda ielu nosaukumus atkārtoti, saredz gan minētos, gan vēl neminētus trūkumus un sūta mums atkal garus un grūti lasāmus papīrus.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...