Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.

Informējam, ka valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas nodrošināšana ir Labklājības ministrijas (LM) kompetence, savukārt FM kompetencē ir fiskālās ilgtspējas un finanšu stabilitātes nacionālajā un starptautiskajā līmenī veidošana un vadīšana.

Atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību (turpmāk - LBFV) noteiktajam FM izstrādā vidēja termiņa budžeta ietvara prognozes. Iepriekš minētā likuma 16.2 pants paredz, ka “Finanšu ministrs nodrošina, ka katru gadu tiek izstrādāts vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts nākamajiem trim saimnieciskajiem gadiem, un iesniedz to Ministru kabinetam saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafiku".

Lai nodrošinātu LBFV prasību izpildi, FM izstrādā valsts makroekonomisko rādītāju un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes vidējam termiņam (n+3). Šīs prognozes ir pamatā valsts fiskālajai politikai. FM aktualizē makroekonomisko rādītāju prognozes divas reizes gadā - februārī, nodrošinot Stabilitātes programmas izstrādi, un jūnijā - budžeta sagatavošanas procesā. Jūnijā aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes ir pamatā gadskārtējā budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likuma (VTBIL) izstrādei.

FM izstrādātās prognozes vidējam termiņam divreiz gadā nosūta arī LM, kura, balstoties uz prognozēm par tautsaimniecībā nodarbināto bruto algas pieaugumu, inflāciju, reģistrētā bezdarba līmeni un sociālā nodokļa ieņēmumu prognozēm, sagatavo valsts speciālā budžeta prognozes vidējam termiņam.

Š.g. februārī FM ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes, lai nodrošinātu Stabilitātes programmas 2017.-2020. gadam sagatavošanu. Makroekonomisko rādītāju prognozes ir pārrunātas ar Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem, kā arī prezentētas Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekļiem. Š.g. 16.februārī FDP informēja, ka neiebilst FM sagatavoto makroekonomisko prognožu izmantošanai Stabilitātes programmas 2017.-2020.gadam izstrādei.

Tādejādi, FM saņemot atbalstu, ka aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes ir reālistiskas, tās nosūta darbam citām struktūrvienībām un institūcijām saistībā ar vispārējās valdības budžeta bilanču izstrādi. Atbilstoši FM 2017.gada 13.janvāra rīkojuma Nr.16 “Par Latvijas Stabilitātes programmas 2017, - 2020.gadam sagatavošanu” l. pielikumam “Latvijas Stabilitātes programmas 2017.-2020. gadam sagatavošanas laika grafiks”, FM š.g. 14.februārī nosūtīja LM aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam valsts speciālā budžeta prognožu sagatavošanai, kuras līdz š.g. 14.martam LM ir jāiesniedz FM.

Norādām, ka FM sagatavo kopējās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu prognozes (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) un LM - iemaksu apjomu valsts fondēto pensiju shēmā, līdz ar to prognozētās sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts speciālajā budžetā veidojas kā starpība starp iepriekš minētajām prognozēm.

Izstrādājot kopējās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu prognozes (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā), tiek ņemtas vērā darba samaksas fonda izmaiņas (darba samaksas fondu veido nodarbināto vidējā darba alga un tautsaimniecībā nodarbināto skaits), likumdošanas izmaiņas, kā arī citi ietekmējošie faktori.

Sagatavojot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu plānu 2017. - 2019. gadam, tika ņemts vērā prognozētais darba samaksas fonda pieauguma temps (2017.gada tas tika prognozēts, ka būs +5,7%, 2018. un 2019. gadā +5,6%), iepriekšējos gados pieņemtās likumdošanas izmaiņas un 2016.gadā pieņemtās likumdošanas izmaiņas, kas stājas spēkā ar 2017.gadu. Piemēram, tika ņemtas vērā tādas likumdošanas izmaiņas kā:

- minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 370 euro līdz 380 euro;

- atgriezeniskais efekts no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma ieviešana vienai no koplīgumā noteiktajām darbinieku sociālajām garantijām;

- nodokļa avansa ieviešana taksometru nozarei 130 euro apmērā;

- ēnu ekonomikas samazinošie pasākumi (piemēram, nodokļu nemaksāšanas risku ierobežošana transportlīdzekļu apkopes un remonta nozarē, kad kā apdrošināšanas atlīdzības veids tiek izvēlēts kā remonta pakalpojuma kompensācija un galvenā būvdarbu veicēja līdzatbildības ieviešana par apakšuzņēmēja darba ņēmēju, kas nodarbināts galvenā būvdarbu veicēja būvobjektā, nodokļu nomaksu);

- jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ieviešana, kura mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, līdz ar to sekmējot pētniecību un inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā;

- valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmēra palielināšana no 48 600 līdz 52 400 euro.

Jāatzīmē, ka ar 2017.gadu tika veiktas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa regulējumā (tika palielināta mikrouzņēmumu nodokļa likme, kā arī mainīts mikrouzņēmuma nodokļa procentuālais sadalījums pa nodokļu veidiem), kā rezultātā sociālajam budžetam tiks novirzīts lielāks papildus līdzekļu apjoms (2017.gadā 69,6 miļj. euro un 2018.gadā un turpmāk 93,7 milj. euro).

Norādām, ka FM likumprojekta “Par valsts budžetu 2017.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” izstrādes laikā Ministru kabinetā, kā arī Saeimas komisijā vērsa uzmanību uz strauji pieaugošajiem valsts speciālā budžeta izdevumiem pabalstu izmaksām, sevišķi izdevumiem slimības un bezdarbnieku pabalstiem, ņemot vērā gan saņēmēju skaita pieaugumu, gan pabalsta vidējā apmēra pieaugumu.

Informējam, ka, lai nodrošinātu fiskālās ilgtspējas un finanšu stabilitātes veidošanu nacionālajā un starptautiskajā līmenī FM ņem aktīvu dalību Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) Fiskālās ilgtspējas ziņojuma izstrādē. Šis ziņojums tiek izstrādāts reizi trīs gados, sniedzot pārskatu par valsts finanšu ilgtspējas problemātiku, ar ko ES dalībvalstis saskaras īstermiņa, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Pēdējais Fiskālās ilgtspējas ziņojums 2015 (Fiscal Sustainability Report, 2015) tika publicēts 2016.gada februārī. Šajā ziņojumā Latvijai tiek identificēts potenciāli zems fiskālās ilgtspējas risks visās riska kategorijās (īstermiņa, vidējā termina un ilgtermiņa). Tā pamatā ir zems vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds, kā arī zemi ar iedzīvotāju novecošanos saistītie izdevumi ilgtermiņā.

Aktualizētajā Fiskālās ilgtspējas ziņojumā iekļautais risku novērtējums balstās uz rezultātiem, kas izriet no jaunākā Eiropas komisijas sagatavotā Novecošanās ziņojuma (Ageing Report 2015), kuru izstrādāja EK sadarbībā ar dalībvalstīm. Ilgtermiņa budžeta prognožu pamatā ir demogrāfiskās prognozes EUROPOP2013, ko izstrādāja Eurostāt, un pieņēmumi par ekonomikas izaugsmi un tās noteicošajiem faktoriem ilgtermiņā.

Attiecībā uz fiskālo ilgtspēju un valsts speciālā budžeta izdevumiem ilgtermiņā, atbilstoši Novecošanās ziņojumā iekļautajam bāzes scenārijam, tiek prognozēts, ka Latvijā 2060.gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu ar sabiedrības novecošanos saistīto izdevumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā samazināsies no 16,2% no IKP līdz 14,5% no IKP. Samazinājumu pamatā noteiks izdevumu valsts pensijām īpatsvara kritums iekšzemes kopproduktā. Ilgtermiņa budžeta izdevumu bāzes scenārijs paredz, ka:

•     Valsts pensiju izdevumu īpatsvars IKP samazināsies no 7,7% no IKP 2013.gadā līdz 4,6% no IKP 2060.gadā;

•     Veselības aprūpes izdevumu īpatsvars IKP palielināsies no 3,8% no IKP 2013.gadā līdz 4,4% no IKP 2060.gadā;

•     Ilglaicīgās aprūpes izdevumu īpatsvars IKP palielināsies no 0,6% no IKP 2013.gadā līdz 0,8% no IKP 2060.gadā;

•     Izglītības izdevumu īpatsvars IKP palielināsies no 3,8% no IKP 2013.gadā līdz 4,5% no IKP 2060.gadā;

•     Izdevumu bezdarbnieku pabalstiem īpatsvars IKP samazināsies no 0,3% no IKP 2013.gadā līdz 0,1% no IKP 2060.gadā.

Detalizētākai informācijai skatīt pielikumu Nr.2 “Novecošanās ziņojuma 2015” pielikums ar Latvijas prognozēm 2013-2060.

Lai arī Fiskālās ilgtspējas ziņojumā Latvijai tiek identificēts zems fiskālās ilgtspējas risks, tomēr vienlaikus tiek izcelti vairāki būtiski faktori, ar kuriem jārēķinās valsts speciālajam budžetam, attiecībā uz iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu nākotnē.

Ņemot vēra demogrāfiskas attīstības tendences — gados vecāku iedzīvotāju skaita palielināšanos un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju samazināšanos, nākotnē palielināsies slodzes līmenis (dependency ratio). EK 2016.gada ziņojumā tiek aktualizēta arī pensiju pietiekamības (pension adequacy) problemātika. Šobrīd vairums no Latvijas pensionāriem var paļauties tikai uz pirmā līmeņa valsts pensijām. Vidējais pensijas ienākums, kā daļa no vidējās izpeļņas, iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 59 gadiem turpina samazināties, proti, 2014.gadā tie bija 44% (ES vidēji bija 56%) līdz 42% 2015.gadā. Latvijā arvien vērojama pieaugoša ienākumu nevienlīdzība pensionāru vidū. Neto ienākumu aizvietojuma līmenis (net replacement rate) attiecībā uz darbinieku ar vidējo izpeļņu 40 gadu garumā samazināsies no 65% 2013.gadā līdz 51% 2053.gadā. Mazo algu saņēmējiem ar īsāku darba stāžu šis līmenis no pašreizējiem 66,4% samazināsies līdz 39,4%, kas šķiet neadekvāti zems līmenis.

EK sagatavotajā 2016.gada Ziņojumā par Latviju (Country Report 2016), kas tika publicēts. 2016.gada februārī, tiek atzīmēts sociālo iemaksu veikšanas nozīmīgums mikrouzņēmumu nodokļa režīma kontekstā. 2015.gadā 11% nodarbināto pilnu vai nepilnu darba laiku bija nodarbināti tieši mikrouzņēmumos. Sociālo iemaksu apjoms, ko veic nodokļu maksātāji šajā nodokļu režīmā ir krietni zem tā apmēra, ko maksā nodarbinātie parastajā nodokļu maksāšanas režīmā. Tas rada bažas par nākotnes sociālā nodrošinājuma segumu, kas nozīmē mazas un nepietiekamas pensijas Šai iedzīvotāju kategorijai nākotnē.

Attiecībā uz valsts speciālā budžeta uzkrājumu informējam, ka 2008.gadā bija vērojams augstākais speciālā budžeta uzkrājuma līmenis kopumā veidojot 1,5 miljardus euro jeb 6,1% no IKP, taču krīzes laikā, kad speciālā budžeta uzkrājums darbojās kā automātiskais stabilizators, bija vērojams pamatīgs uzkrājuma samazinājums, sasniedzot zemāko uzkrājuma apmēru 386,3 milj. euro 2013.gadā. Sākot ar 2014.gadu uzkrājuma apmērs sāka pakāpeniski pieaugt un 2016.gadā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai veidoja 465 miljonus euro. Uzkrājuma līmenim valsts speciālajā budžetā jābūt pietiekošam, lai pārvarētu ekonomikas attīstības cikliskās svārstības.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

21

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

FotoNav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras” dalībniekiem, jumtotājiem un labuma guvējiem nāksies atbildēt. Visiem, izņemot vienu - galveno beneficieri, smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

Foto1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad, kad pieņems 2020.gada budžetu, būs skaidrs, kādā veidā (!?) padomniekus meklēs. Tāpat būs skaidrāk definētas arī darbības jomas (!?), kurās padomnieki strādās," pastāstīja Teikmanis."
Lasīt visu...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...