Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atalgojuma pakete pērn dubultota ne tikai pagājušo gadu ar 40,7 miljonu latu zaudējumiem beigušās valstij piederošās Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājam Rolandam Paņko, bet arī visai bankas valdei. Andra Vilka vadītā Finanšu ministrija, kas noteikusi šo iespaidīgo atalgojuma palielinājumu, skaidro, ka "tika vērtēti bankas paveiktais, kā arī Ministru kabineta noteiktais". Savukārt Paņko izsaka pateicību savam darba devējam par tā sniegtajām sociālajām garantijām.

Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskās datu bāzes informācija, bankas valdes locekle, Rīgas domes deputāte Baiba Brigmane (attēlā) 2011. gadā šajā valsts kredītiestādē algā bija saņēmusi "tikai" 29 309 latus, savukārt pērn viņa tajā jau saņēmusi ne tikai 35 124 latu algu, bet vēl arī 10 024 latu iemaksu privātajos pensiju fondos, 5012 latu dzīvības apdrošināšanas prēmiju summu un 7724 latu apdrošināšanas polisi.

Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jēkabs Krieviņš 2011. gadā algā bija saņēmis 29 648 latus, bet pērn arī viņa saņemtais kopējais atalgojums būtiski palielinājies: Krieviņš papildus 35 326 latu algai saņēmis arī 5012 latu lielu darba devēja iemaksu pensiju plānā un 7724 latu veselības apdrošināšanu.

Arī bankas valdes loceklis Gints Āboltiņš 2011. gadā bija saņēmis 29 327 latus lielu algu,  bet pērn jau - 35061 lata algu, 10 024 latu iemaksu privātajā pensiju plānā, 6730 latu apdrošināšanas polises prēmiju un 6006 latu iemaksu dzīvības apdrošināšanas polisē.

Pietiek jau informēja: kā rāda nule publiskotā Paņko amatpersonas deklarācija par 2012. gadu, pērn viņš atalgojumā kā Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs bija saņēmis 39 273 latus - tātad vidēji 3272 latus mēnesī. Šis ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar 2011. gadā saņemtajiem 32 898 latiem mēnesī - vidēji 2740 latiem mēnesī.

Taču viņa kopējie ienākumi valsts bankā pērn pieauguši vēl daudz apjomīgāk. Kā rāda Paņko amatpersonas deklarācija, pērn papildus algai viņš valsts bankā saņēmis vēl arī iemaksas privātajos pensiju fondos par 11 136 latiem, kā arī dzīvības apdrošināšanas prēmiju summas par 5568 latiem un 8558 latiem, kā arī 131 latu lielus procentus.

Tas nozīmē, ka kopā Paņko dažādos papildienākumos Hipotēku bankā saņēmis vēl vairāk nekā 25 tūkstošus latu un viņa kopējie ienākumi bankā pērn lēšami ar 64,6 tūkstošiem latu.

Andra Vilka vadītā Finanšu ministrija šo atalgojuma dubultošanu skaidro ar nepieciešamību "pieturēt" vērtīgos Hipotēku bankas vadības kadrus. Publicējam pilnībā ministrijas skaidrojumu:

"Akcionāram 2012. gadā nosakot Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja atlīdzību, tika vērtēti bankas paveiktais, kā arī Ministru kabineta noteiktais, nodrošinot bankas pārveides procesa nepārtrauktību, maksimāli minimizējot riskus, kas bija saistīti ar klientu satraukumu un tehnoloģiskajām grūtībām. Valsts mērķis bija pārveides rezultātā izveidot institūciju, kas sniegtu atbalstu Latvijas uzņēmējiem, sekmējot tautsaimniecības izaugsmi. Tādējādi bija svarīgi saglabāt kompetentu un pieredzējušu bankas vadības komandu ar normatīvajos aktos noteikto atlīdzību.

Šobrīd, kā arī visā pārveides procesa gaitā Hipotēku banka, nodrošina saviem klientiem pakalpojumus, realizējot valsts atbalsta programmas.

Jāatgādina, ka Hipotēku bankas pārveide tika uzsākta ar Ministru kabinetā vēl 2009. gadā apstiprināto koncepciju par VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka pārveidi par attīstības banku un 2012. gadā MK izskatīto Hipotēku bankas pārveides plānu, kas paredzēja ar attīstības institūcijas funkcijām nesaistīto bankas komercdaļas nodalīšanu. Tas bija svarīgākais uzdevums, ko Ministru kabinets bija noteicis bankai.

Saskaņā ar Fontes veiktā pētījuma datiem valdes priekšsēdētāja mēnešalgas līmenis finanšu sektorā strādājošā uzņēmumā, kurā valdes priekšsēdētājs pārvalda arī kādu galveno biznesa funkciju un kur strādā līdz 500 darbinieku, ir līdz pat 50% lielāks nekā pat šobrīd noteiktā Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja mēnešalga, līdzvērtīgas kapitālsabiedrības valdes locekļu mēnešalgas lielums – 30% - 40% lielāks nekā esošais Hipotēku bankas valdes locekļu mēnešalgas lielums. Tam klāt arī citu kapitālsabiedrību kredītiestāžu valdes locekļu materiālajā stimulēšanā tiek ietverti papildu motivācijas instrumenti un sociālās garantijas.

Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja alga ir noteikta saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 98.13 panta pirmās daļas 2. punktu un 7. punktu, 98.21 panta pirmo un otro daļu, Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 311 „Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību” 6. un 7. punktu un Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru,  nosakot to  Ls 2784,-.

2012. gadā bankas valdes priekšsēdētāja darba līgumā bija paredzētas darba devēja iemaksas pensiju fondā (pensiju 3. līmenis), kā arī tiesības saņemt apdrošināšanu nelaimes gadījumiem, veselībai un dzīvības apdrošināšanu ar papildu kapitāla veidošanu.

2012. gadā R. Paņķo ir saņēmis prēmiju vienas vidējās ikmēneša atlīdzības apmērā kā arī atvaļinājuma pabalstu vienas vidējās mēneša atlīdzības apmērā, jo banka savu darbību 2011. gadā  noslēdza ar 1,73 mlj. latu peļņu."

Pirmdien atbildes uz uzdotajiem jautājumiem sniedza arī pats Hipotēku bankas vadītājs, - arī tās publicējam pilnībā:

"Mana darba alga 2012.gadā tika palielināta ar atbilstošiem Bankas Padomes un akcionāra lēmumiem  pēc gada pārskata apstiprināšanas, pamatojoties uz likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 98.13 panta pirmās daļas 2. punktu un 7. punktu, 98.21 panta pirmo un otro daļu, Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 311 „Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību” 6. un 7. punktu un Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru,  nosakot to  Ls 2784,-.

Darba tiesiskās attiecības starp mani un Hipotēku banku, kas izrietēja no  iepriekšējā darba līguma, beidzās 2012.gada augustā.

2012.gada augustā ar Hipotēku Bankas padomes lēmumu tiku atkārtoti iecelts par valdes priekšsēdētāju uz termiņu līdz 2015.gada 22.augustam.

Līdz ar iecelšanu amatā, 2012.gada augustā esmu noslēdzis jaunu darba līgumu.  Darba līgums paredz mēneša atlīdzību Ls 2784,- apmērā, pārskatot to reizi gadā saskaņā ar spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību un apmēru. Darba līgumā ir paredzētas darba devēja iemaksas pensiju fondā (pensiju 3 līmenis), kā arī  tiesības saņemt apdrošināšanu nelaimes gadījumiem, veselībai un dzīvības apdrošināšanu ar papildus kapitāla veidošanu. 2012.gadā esmu saņēmis prēmiju vienas vidējās ikmēneša atlīdzības apmērā kā arī atvaļinājuma pabalstu vienas vidējās mēneša atlīdzības apmērā.

Lai arī pastāvošo nodokļu ieturēšanas regulējuma nepilnību dēļ no  darba devēja iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas maksājumiem (ko savā amatpersonas deklarācijā par 2012.gadu emu atspoguļojis kā no darba devēja saņemtu ienākumu summās pirms nodokļu nomaksas) tiek piemērota dubulta aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli: iemaksas veikšanas gadā - summām, kas pārsniedz 10% no darba samaksas taksācijas gadā, un visām summām uzkrāto līdzekļu izmaksas brīdī nākotnē, esmu pateicīgs darba devējam par darba līgumā noteiktajām sociālajām garantijām.

Uzskatu, ka man noteiktais darba samaksas līmenis nepārsniedz līdzvērtīgu amatu izpildes darba samaksas līmeni citās Latvijas finanšu iestādēs. Izpildot valdības pieņemtos lēmumus saistībā ar bankas pārveidi tiek veikts sarežģīts un apjomīgs darbs."

Kā jau ziņots, Hipotēku bankas gada pārskatā norādīts, ka tās zaudējumi no bankas komercdaļas pārdošanas pagājušajā gadā lēšami 28,57 miljonu latu apmērā.

Hipotēku bankas komercdaļas paketes pirmās, otrās, piektās un sestās paketes atsavināšanu valdība atbalstīja pērn jūnijā. Pārdošanas summu valdība joprojām nav atklājusi, savukārt no bankas gada pārskata izriet, ka no SIA Hipolīzings pārdošanas Swedbank Hipotēku banka saņēmusi 41,2 miljonus latu. Nelielus zaudējumus gan radījis arī šis darījums.

Pērn novembrī notika Hipotēku bankas komercdaļas pirmās un otrās paketes klientu apkalpošanas pārcelšana uz Swedbank. No Hipotēku bankas tika pārcelti 40 500 klientu un 77 100 klientu konti, tai skaitā 67 100 privātpersonu noguldījumu konti ar kopējo atlikumu 125,5 miljoni latu un 6300 privātpersonu aizdevumu konti ar kopējo atlikumu 65,6 miljoni latu, kā arī 3300 juridisko personu noguldījumi konti ar kopējo atlikumu 22,2 miljoni latu un 500 juridisko personu aizdevumu konti ar kopējo atlikumu 20,9 miljoni latu.

Hipotēku banka nodeva Swedbank klientu noguldījumus jeb saistības pret klientiem 147,7 miljonu latu apmērā, kā arī aptuveni 7000 komerciālā segmenta aizdevumu 86,5 miljonu latu apmērā.

Hipotēku bankas zaudējumi 2012.gadā bija 40,7 miljoni latu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...