Iesaki rakstu: 
Domāju, ka Gunāram Astram no aizsaules rūgti bija vērot, kā kangari, kas jau ir piesavinājušies nacionālos simbolus, tagad vēlas sev pierakstīt arī viņu. Levita un Bordāna dalība Astras pieminekļa atklāšanā, manuprāt, bija latviešu mocekļa piemiņas zaimošana. Tiesa, arī pats monuments apgriezta krusta formā ir visai provokatīvs.
Pirmais atvērt muti iecerētajā pompozajā ceremonijā atļāvās prezidents Levits, kas pārfrāzējot postulē, ka ikviena ļautiņa cilvēktiesības izbeidzās tur, kur sākas viņa, “izredzētā” tiesības. Himnu Valsts Pieneņgalva demonstratīvi noklausījās hūtē. Laikam, lai vējš pieneņu pūkas neaizpūš.
Nākamais personāžs izrādījās vēl pretīgāks. Tieslietu ministrs Bordāns, kas bīda likumu, lai iesēdinātu cietumā visus varas kritiķus, iemēģināja sevi sekundārā oratora lomā pie pieminekļa, saukta “Nebaidies!” Politiķis, kam sabiedrība sadalīta “zemcilvēkos” un “cienījamos cilvēkos”, apsaukāja ar diskrimināciju neapmierinātos par okupantu pakalpiņiem.
Manā uztverē šīs politiskās niecības, sīkie tirāniņi, “pasaules ļaunīšu” dienderi ir pilnīgs pretmets mūžībā aizgājušajam brīvības cīnītājam. Absurdu precīzi raksturo Lato Lapsa: “Gunāra Astras brālim ieeja šodienas brīvdabas pasākumā bija liegta, jo viņš neatbilda punduru noteikumiem – nebija vakcinēts.”
Taču iestudēto runu lasīšanu, svinīgo piāru uz dižā latvja pīšļiem vai kā, atraujoties no uz lapiņas uzdrukātā teksta boksterēšanas, izteicās Bordāns – “pasākumu, par kuru Gunārs Astra ir kritis un miris”, izgāza stihisks tautas protests. Ļaudis izsvilpa un izūjināja viltus patriotus. Šis ir sekmīgais protests pret pašreizējiem varmākām, jo sasniedza savu mērķauditoriju – nevis apskates objektus, bet ar varu apveltītos neģēļus.
Ceru, ka šāda elektorāta tikšanās ar varnešiem kļūs par labu tradīciju. Varbūt ar laiku tautas masām pievienosies arī plašāk pazīstamu opozīcijas partiju spices vīri un sievas.
Video:
https://www.youtube.com/watch?v=P-4BgtclFfA
Saistošie raksti par pretestību huntai (jālasa mazliet starp rindām):
Hunta, sargies buntavnieka!
https://pietiek.com/raksti/hunta,_sargies_buntavnieka!
Modelēšana – “KO DARĪT?”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
