Artusa Kaimiņa kreditoriem jāpasteidzas, maksātnespēja nav aiz kalniem
Pietiek lasītājs08.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Personām, kurām ir kādas mantiska rakstura pretenzijas pret bēdīgi slaveno bijušo Saeimas deputātu, tagadējo Alvja Hermaņa „vienas lomas aktieri” Artusu Kaimiņu, ir ieteicams pasteigties, - pēc visa spriežot, jau tuvākajā laikā kādreizējo Alda Gobzema partneri piemeklēs maksātnespēja.
Šīs situācijas iemesls ir labi zināmais ugunsgrēks, kas 2019. gada 1. decembrī izcēlās Antonijas ielas 10. nama 9A dzīvoklī, kuru kopš 2017. gada oficiāli īrēja A. Kaimiņš.
Tobrīd sākotnēji faktiski visi Latvijas mediji bez mazākās veselā saprāta izmantošanas atkārtoja viņiem pamesto „pīli” par to, kā nabaga kristīgi noskaņotais Saeimas deputāts, Ziemassvētkus gaidot, jau laikus iededzis Adventes svecīti, uz mirkli to piemirsis un tad varonīgi cīnījies ar liesmām, gūstot desmitās daļas ķermeņa apdegumu.
Patiesība gan bija cita – politiskais aktieris tikai laimīgas nejaušības dēļ dzīvs nesadega, jo pārdzēries bija sadomājis gultā uzsmēķēt un aizmidzis. Rezultātā bojā gandrīz gāja ne tikai pats klauns, bet arī dzīvoklī bijusī viņa „pasija”, kura bija kārtīgi saindējusies ar dūmiem.
Savukārt pēc tam žūpa nāca klajā ar jauniem meliem – ka ugunsgrēka iemesls esot „Ikea” pirkta lampiņa (sākumā „vainīga” bija Adventes svece) un ka viņš varonīgi cīnījies ar degošo „Dormeo” putu matraci, kurš degot kā traks.
Vēl pēc tam atklātībā nonāca fotogrāfijas no ugunsgrēkā cietušā dzīvokļa, kas lika uzdot virkni jautājumu: nez kāpēc gan svecīte ir viena no retajiem priekšmetiem, kas izskatās galīgi uguns neskarta, nez kāpēc malu malās atrodas reibinošu dziru pudeles un nez kāpēc matracis nebūt neatrodas pie loga, pa kuru klauns to it kā esot mēģinājis izmest.
Taču, kā izrādās, jau trīs gadus senie notikumi nebūt nav uzskatāmi par pagājušiem bez pēdām. Tieši otrādi – tieši tagad A. Kaimiņam pēc ilgas vilcināšanās un cietušo vazāšanas aiz deguna var nākties beidzot atmaksāt tiem nodarītos zaudējumus.
Lieta tāda, ka Antonijas ielas 10. nama īpašnieks bija noslēdzis apdrošināšanas līgumu ar AAS Balta un tā tam izmaksāja gandrīz 23 tūkstošus eiro, kā arī sedza ekspertīzes izdevumus.
Lieki teikt, ka ar valsts prezidenta medaļu apbalvotais kungs visu šo laiku ir centies izvairīties no zaudējumu segšanas. Taču tagad lieta ir nonākusi tiesā, un, spriežot pēc visa, tā nebūs vienīgā, - eksdeputātam nāksies segt arī ugunsdzēsēju nolieto dzīvokļu īpašnieku ciestos zaudējumus, līdz ar ko lēšams, ka kopējā summa, ko Artusam Kaimiņam var nākties atmaksāt, tuvosies 100 tūkstošiem eiro vai pat pārsniegs šo summu.
Tā kā no Saeimas kompensācijā saņemtie 9000 eiro drīz būs nodzerti un tā kā par savu vienu vienīgo lomiņu Alvja Hermaņa paspārnē kungs saņem diezgan mazus grasīšus, un tā kā visa viņa deklarētā manta ir divi veci auto, tad skaidrs, ka nekādas kompensācijas cietušie neredzēs kā savas ausis. Tāpēc – varbūt vismaz citiem kreditoriem ir pēdējais brīdis pasteigties…
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
