Artus, vai Jūs iestāsieties pret suņēdājiem un suņšāvējiem: atklātā vēstule Saeimas deputātam Kaimiņam
Kustība Nost ar suņu bendēm18.05.2015.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Mēs, kustība „Nost ar suņu bendēm”, sirsnīgi sveicam raidījumu „Suņu būda” ar divu gadu pastāvēšanas jubileju! Mēs ļoti ceram, ka arī turpmāk Jūs raidījumā cīnīsieties par taisnību, godīgumu, ētiskumu un nesavtību mūsu valstī. Tāds ir arī mūsu galvenais mērķis un uzdevums.
Mēs, kustība „Nost ar suņu bendēm”, vēlamies parādīt tautai tās „varoņus”, parādīt to kādi patiesībā ir cilvēki, kuri sēž politiķu krēslos, valkā advokātu mantijas un izliekas par cienījamiem sabiedrības locekļiem.
Mēs valkājam suņu maskas, bet viņi valkā cilvēku maskas! Viņi dodas sportot, ņemot līdzi pielādētu ieroci, un ir gatavi to likt lietā! Viņi izbrauc ārpus mūsu valsts un tur metas eksotiskās izklaidēs, kas Latvijā aizliegtas! Bet pēc atgriezušies ar to vēl palielās, jo zina, ka paliks ne tikai nesodīti, bet arī nenosodīti!
Vēl nedaudz - un viņi izklaides nolūkos piedalīsies sievu nomētāšanā ar akmeņiem, kas taču islāma valstīs notiek joprojām! Šādu piemēru ir neskaitāmi daudz, un tieši tādēļ, mēs esam sākuši savu darbu, lai parādītu, ka mums rūp dzīvnieki, to labklājība - nevis vārdos, bet darbos!
Kaimiņa kungs, vai, Jūsuprāt, ir pareizi, ka Jūsu kolēģis - politiķis, kurš arī kandidējis vēlēšanās, dodoties sportot, līdzi paņem pielādētu ieroci ar rezerves aptveri nekavējas to likt lietā, bērnu priekšā izšaujot, tādējādi brīdinot, ka nākošais šāviens tiks raidīts ģimenes mīlulim – sunim?
Ja Jūs, Kaimiņa kungs, patiešām esat tāds taisnības cīnītājs, par kādu Jūs uzskata, kā Jūs varat dienu dienā sasveicināties ar partijas "Vienotība" Saeimas deputātiem, labi zinot, ka viņi joprojām nav saņēmušies izslēgt no savas partijas savu kolēģi suņšāvēju?
Bet ko Jūs domājat par suņēdājiem? Latvijā suņa ēšana ir aizliegta ar likumu, bet viņi izbrauc ārpus valsts un ir pārliecināti, ka līdz ar to viņi ir brīvi mesties viseksotiskākajās izklaidēs. Kā jūs vērtējat to, ka šādi it kā cienījami sabiedrības locekļi brauc uz ārzemēm un apmierina tur savas perversi eksotiskās gastronomiskās vēlmes?
Kāda būtu Jūsu reakcija, ja šāds izvirtis advokāts - tāds, kāds nesen pat sociālajos tīklos lielījās par garšīgo suņa zupu - apēstu Jūsu suni?
Mēs esam aptaujājuši gan politiķus, gan advokātus, gan arī dažādus sabiedrībā zināmus cilvēkus, un briesmīgi ir tas, ka viedokļi dalās. Daži cilvēki uzskata, ka suņa ēšana vai šaušana ir nosodāma rīcība, turpretim citi uzskata, ka nekā amorāla tur nav.
Kā liekas Jums? Varbūt šis ir jautājums, ko ir vērts papētīt tālāk? Nu jau „Suņu būdas” trešajā sezonā? Nevajag lielu drosmi, lai cīnītos ar stjuartēm, bet vajag īstu apņēmību, lai iestātos pret cilvēkiem ar naudu un varu, kuri uzskata, ka var darīt visu, kas ienāk viņu galvās. Vai Jūs iestāsieties pret suņēdājiem un suņšāvējiem?
Ņemot vērā, ka arī Jūs, Artus Kaimiņ, esat liels suņu draugs, mēs šodien, 19. maija vakarā ieradīsimies pie Jums uz Jūsu izsludinātajām raidījuma dzimšanas dienas svinībām t/c "Spice" un, protams, būsim sarūpējuši arī dāvanu!
Šī būs ļoti simboliska dāvana. Savu kampaņu pret suņēdājiem un suņšāvējiem mēs sākām ar divām suņa maskām. Pašlaik mums ir palikusi tikai viena, jo otru mums, piketējot pie kāda slavena advokātu biroja Brīvības ielā, atņēma kāds acīmredzot pārmēru izsalcis advokāts - suņēdājs.
Savukārt otra maska tagad tiks Jums - lai Jūs atcerētos tos, kuri paši par sevi parūpēties nespēj!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
