Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Lūks
13.12.2010. 18:26ANO dokumenti tika slēpti, lai pārdotu? Ģeniāla doma. Ko tur pārdot, ka visos kanālos ir? Kaut kāda Latvijas aprobežotība. Valsts sekretārs ir par to atbildīgs un saucams tiesas priekšā. Ministrs ir izdrāzta peška.
Karo
13.12.2010. 16:23Pie mums jau jāpriecājas,ka saucamā elite vēl taisnā tekstā nesūta uz poda :) mēģina kaut ko demokrātiski murmulēt. Reāli šie var mierīgi kaut kluci nolikt kaut uz Saeimas tribīnes ,un pateikt ka tā bija, kas jums šķiet jocīgs? viss atbilstoši normatīviem, likumdošana neregulē šādu, utt blablabla.. Lasi- visi brīvi :)
Toreiz un tagad
13.12.2010. 06:30Fona informācija: 2006. gads – premjers Kavītis, ārlietu ministrs – Pabriks, valsts sekretārs – Riekstiņš, vēstnieks ANO – Solveiga Silkalna (pašreizējā Dombrovska padomniece ārlietu jautājumos).
Ticīgais
13.12.2010. 06:27Es patiešām ticu, ka mēneša laikā var atrast juridiski šķietami korektus iemeslus, kāpēc kaut kas nebija jādara. Es ticu uz vārda, ka nevienā normatīvā aktā tiešā tekstā nav noteikts, ka Ārlietu ministrijai jāinformē citas amatpersonas par Vitol SA pārkāpumiem.:) Interesanti, vai Valsts kanceleja spētu uzražot tikpat cinisku un juridiski korektu skaidrojumu, ka valsts pārvaldes iestādēm nav pienākums sadarboties?
toč pietiek
13.12.2010. 05:51ja jau Latvija netiesā šadus noziedzniekus, tad varbūt var iejaukties ANO?
Vītols
12.12.2010. 19:11Hmm… zināja, bet kolēģus (principā blakus kabinetu valsts institūcijās) neinformēja.
Valsts institūcija nepilda savu pamatpienākumu — neinformēja valsti par to, ka privatizācijā piedalās krimināli sodīts kantoris, kas bez tam piedalījies kara noziegumos (stutējis Sadāma režīmu).
Tad priekš kam šādas valsts institūcijas vispār ir vajadzīgas?
Lūks
12.12.2010. 16:53
Kas nolēma slēpt ANO izmeklēšanas komisijas krimināla rakstura informāciju? Kas notiek?
Zi
12.12.2010. 16:45
Par šo varētu sākt tiesvedību un pat ANO līmeņa izmeklēšanu. Vietēji runājot, laikam tas muļķis Kalvītis bija pie varas, bet Riektiņs komjaunietis Ārlietu ministrs?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
