Iesaki rakstu: 
Ārlietu ministrija laikus bijusi informēta par ANO atzinumu, kurā atzīti Šveicē reģistrētā koncerna Vitol nelikumīgie darījumi globālajā tirgū, taču nav uzskatījusi par nepieciešamu nodot šo informāciju Latvijas atbildīgajām amatpersonām laikā, kad Vitol pretendēja uz uzņēmuma Ventspils nafta akciju kontrolpaketes iegādi. Ministrija neuzskata, ka tās pienākumos obligāti ietilptu tai pieejamās starptautiskās informācijas nodošana citām valsts iestādēm.
Kad pirms četriem gadiem Vitol izsolē iegādājās 36 miljonus Latvijas valstij piederošo Ventspils naftas akciju, neviena no valsts iestādēm publiski neizteica nekādus iebildumus pret šo ievērojamo investoru, kaut jau gadu pirms šī darījuma ANO Neatkarīgā izmeklēšanas komisija bija pabeigusi ziņojumu, kurā Vitol apšaubāmiem un nelikumīgiem darījumiem bija veltīta apjomīga sadaļa.
ANO programmas Nafta apmaiņā pret pārtiku Neatkarīgās izmeklēšanas komisijas ar 2005. gada 27. oktobri datētā ziņojuma nodaļā Darījumi ar naftu un nelikumīgi maksājumi Vitol darījumiem bija veltītas gandrīz 20 lappuses, turklāt ziņojumam pievienota virkne dokumentu kopiju. No tiem bija skaidrs, ka Vitol ir rupji pārkāpis programmas Nafta apmaiņā pret pārtiku nosacījumus un ANO noteiktās sankcijas pret Irāku, faktiski maksājot Sadāma Huseina režīmam par iespēju iegādāties Irākas jēlnaftu.
Mums nav jākontrolē, vai valsts amatpersonas izmanto vai neizmanto vienu vai otru ANO dokumentu lēmumu pieņemšanai, - tā jau iepriekš paziņoja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš, atkārtoti atbildot uz jautājumu, vai SAB par šo ANO ziņojumu un tajā minētajiem faktiem turpmākā gada laikā pēc šī ziņojuma pieņemšanas informēja kādas Latvijas iestādes vai amatpersonas, ņemot vērā, ka minētais koncerns gatavojās piedalīties valsts kapitālsabiedrības Ventspils nafta privatizācijā.
Pēc mēnesi ilgām pārdomām līdzīgu pozīciju izvēlējusies arī Ārlietu ministrija. „Ārlietu ministrijai tās kompetences ietvaros nebija pamata atsevišķi informēt citas Latvijas iestādes vai to amatpersonas par ziņojumu un tajā konstatētajiem Vitol SA pārkāpumiem,” teikts ministrijas valsts sekretāra vietnieka Ivara Pundura oficiālajā skaidrojumā.
Pundurs atzīst, ka ministrija bijusi informēta par Nafta apmaiņā pret pārtiku Neatkarīgās izmeklēšanas komisijas ziņojumu un faktu, ka „Šveicē reģistrētais uzņēmums Vitol SA komitejas ziņojumā tika minēts to uzņēmumu starpā, kuri ir maksājuši ievērojamus kukuļus ar Irākas valdību saistītām personām, lai iegūtu tiesības piedalīties Oil-For-Food programmā”.
Taču Ārlietu ministrijas oficiālā nostāja ir – tās funkcijās neietilpstot valsts amatpersonu informēšana par kādiem faktiem, kas minēti šādos ziņojumos, turklāt „Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ņujorkā saistībā ar darbību Oil-For-Food programmā netika vērsies neviens Latvijā reģistrēts uzņēmums ar nosaukumu Vitol, nedz arī pārstāvniecībā tika saņemta kāda cita informācija vai iesniegums no Šveicē reģistrēta uzņēmuma Vitol SA”.
ANO Komitejas ziņojumos gan esot minētas vairākas valstis, ar kurām komiteja izmeklēšanas gaitā ir sadarbojusies vai vērsusies pēc informācijas, taču Latvija neesot minēta šo valstu skaitā. Ārlietu ministrijas rīcībā arī neesot informācijas, vai komiteja „sadarbojusies ar kādu no Latvijas tiesību aizsardzības institūcijām bez Ārlietu ministrijas starpniecības”.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
