Iesaki rakstu: 
Liegumu iegādāties klātienē virkni preču par jēdzīgu grūti nodēvēt. Mūsu valsts šajā ziņā kļuvusi par apsmiekla objektu pat daudzviet ārzemēs, kur mērenāk eksperimentē ar saviem iedzīvotājiem.
Taisnību sakot, tiem, kas draudzējās ar internetu, problēmu ir mazāk, nekā tiek zīmēts. Tālab gan lēmuma aplamība nekļūst mazāka. Pievērsīšu uzmanību tikai mūsu miesu sildošajām un sargājošajām precēm, kuras bez pielaikošanas, tātad attālināti, labāk nepirkt – apģērbam un apaviem.
Turklāt valdības liegums drēbēm un kājaviem pēc izmēra var pēkšņi iesist pa faktiski jebkuru mūsu valsts pilsoni vai ciemiņu. Protams, ka biezajiem un politiskajai spicei, kam savi šuvēji un kurpnieki, kā arī iespēja izbraukt no valsts, valdības veto šoziem pie pēcpuses mazas ragaviņas. Arī bomži nesūrojas, jāzina tikai pareizās miskastes. Toties vidusmēra iedzīvotājam, ja apģērbs vai apavi saplīsīs vai neglābjami notraipīsies, jāstaigā gandrīz vai plikam un basam, vai kā putnubiedēklim.
Daudziem ļaudīm gan visbiežāk rezervē ir, ko vilkt mugurā un kājās. Tomēr ne visiem un ne vienmēr. Salīdzinoši ilgais miera un preču bezdefecīta laiks atradinājis mūs iepirkties uz priekšdienām. Savu lomu spēlē arī liekas naudiņas trūkums maciņā un nepietiekama rūme mantu uzglabāšanai.
Parasti ķeros pie spalvas, kad kāds no varnešu tautai uzspiestajiem absurdiem skar tieši mani. Arī šajā gadījumā nepieciešamība nomainīt zābakus pieklauvēja tieši ārkārtas situācijā. Diemžēl, kā teiktu mūsu pravietiskais prezidents, tie veikali, kas nebija vaļā, izrādījās ciet.
Kur zem letes kā Padomijā tirgo apavus ar piemērīšanu, nezinu. Arī tirgū nedzirdēju: “Komu sapožki, oģožku kakuju-to!” Vispār, letiņ, grozies kā proti!
Es vēl saprastu, ja aiz loga būtu karš, taču nē – vien nelgas pie varas. Eh, kā vajadzēja likt aiz auss latvju gudrību: “Darini ratus ziemā, bet ragavas vasarā!” Tagad pie jauniem zābakiem visticamāk tikšu, kad sezona būs beigusies.
Taču, ja reiz valstī pie stūres nejēgas, kas miera laiku pārvērš karastāvoklī, šoreiz būs atbilstoši jāiepērkas. Stipri šaubos, ka nākamziem pie teikšanas Latvijā būs viedāki prāti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
