Arī prokurore bijusi pavirša smagi cietušās meitenes avārijas izmeklēšanā

Pietiek jau ziņoja par smago avāriju, kurā nopietnus savainojumus, tai skaitā muguras smadzeņu satricinājumu guva sešgadīga meitene. Tiesu medicīnas eksperte gan šo Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu uzstādīto diagnozi izslēdza, turklāt Veselības inspekcija paziņoja, ka nevienam nav tiesības apšaubīt tiesu medicīnas eksperta atzinumu.

Taču tā nav vienīgā paviršība šajā kriminālprocesā, kurā vainīgajam pirmās instances tiesa piesprieda vien 80 stundu piespiedu darbu, bet līdz ar smagākās diagnozes – muguras smadzeņu satricinājuma – izslēgšanu no cietušajai nodarītajiem miesas bojājumiem liedza meitenei saņemt kompensāciju par ārstēšanos, kas var būt nepieciešama visa mūža garumā.

Kā izrādās, šajā procesā īsti nav iedziļinājusies arī uzraugošā prokurore - Rīgas Autotransporta prokuratūras prokurore Viktorija Soldatova: viņa policijas izmeklētājai devusi norādījumus, kas vedina domāt, ka prokurore nav īsti iedziļinājusies lietā.

Viens no norādījumiem ir: „Nepieciešams veikt detalizētu liecību pārbaudi uz vietas ar visiem aculieciniekiem, kuri redzēja ceļu satiksmes negadījumu, lai noskaidrotu, no kuras vietas cietusī sāka šķērsot brauktuvi, cik metrus nogāja pa brauktuvi, kur tieši notika uzbraukums.”

Taču patiesībā šajā negadījumā meitene vispār neatradās uz ielas braucamās daļas, bet gan bija paklupusi uz trotuāra, uz kura arī uzbrauca automašīna un pēc tam zem riteņiem pakļuvušo meiteni vilka līdzi vairākus metrus, jo šoferis Jānis Staņķis nebija vispār pamanījis, ka uzbraucis bērnam.

Tāpat prokurori nav interesējis pārbaudīt vai vainīgajam ir derīga medicīniskā izziņa transporta līdzekļa vadīšanai.

Kā savā sūdzībā virsprokuroram norādījusi cietušās meitenes māte, no lēmuma par personas saukšanu pie kriminālatbildības vispār nav saprotams, kādā veidā autovadītājs nav pārkāpis vairākus Ceļu satiksmes noteikumu punktus, jo viņš pretēji noteikumu nosacījumiem uzbrauca uz ietves un brauca pa ietvi, kur nenotiek ceļu satiksme.

Māte iesniegumā uzsver, ka ceļu satiksmes noteikumos skaidri un gaiši noteikts, - autovadītāja pienākums ir darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji un velosipēdu vadītāji). Tāpat autovadītājam ir pienākums pirms manevra pārliecināties par tā drošību.

Cietušās māte uzskata, ka prokurore ir rupji pārkāpusi gan Bērnu tiesību deklarāciju, gan Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kā arī Kriminālprocesa likuma prasības, liedzot mazgadīgajai cietušajai realizēt viņas tiesības.

Interesanti, ka pirmstiesas kriminālprocesa laikā nopratināt pašu cietušo nav pat uzskatīts pat vajadzīgu. Tāpat nedz pati cietusī, nedz viņas pārstāve – meitenes māte -  pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav tikušas iepazīstinātas ar lēmumu par tiesu medicīnas ekspertīzes noteikšanu.

Savukārt, pabeidzot pirmstiesas izmeklēšanas procesu, prokurore nav iepazīstinājusi cietušās pārstāvi ar lietas materiāliem, kā arī nav izsniegusi kriminālprocesa materiālus, bet steidzami nosūtījusi krimināllietu uz tiesu, nolemjot, ka lieta izskatāma bez pierādījumu pārbaudes.

Prokurori arī nav interesējis noskaidrot, kāpēc tiesu medicīniskajā ekspertīzē no nodarītajiem bojājumiem sešus gadus vecajai meitenei tika izslēgts muguras smadzeņu satricinājums, kuru konstatēja neiroķirugs, un kurš apstiprināts ar datortomogrāfiju bērna galvai.

Prokurore arī tiesā atbalstījusi lietas izskatīšanu bez pierādījumu pārbaudes, pret ko bija cietušās pārstāve, jo tas liedza uzklausīt tiesas sēdē tiesu medicīnas eksperti.

„Ir tāda sajūta, ka Rīgas Autotransporta prokuratūras prokurore Viktorija Soldatova, kas tik mīļi sasveicinājās tiesā ar apsūdzēto Jāni Staņķi, vispār nav pamanījusi, ka uz ietves tika uzbraukts sešus gadus vecai meitenei, jo kā apstāklis, ka noziedzīgs nodarījums ir izdarīts pret personu, kas nav sasniegusi 15 gadu vecumu. Vispārzināms fakts, ka 6 gadi ir mazāk kā 15 gadi, un tas papildus cietušajam vēl nav jāpierāda,” sūdzībā virsprokuroram norāda cietušas meitenītes māte.

Vienlaikus prokurores lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādīts Jāņa Staņķa atbildību mīkstinošs apstāklis – savas vainas atzīšana un izdarītā nožēlošana.  Meitenes māte uzsver, ka Krimināllikums šādu mīkstinošu apstākli neparedz. Krimināllikumā skaidri un gaiši noteikts - atbildību mīkstinošs apstāklis ir - noziedzīgā nodarījuma izdarītājs pieteicies par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto.

"Jānis Staņķis nav pieteicies par vainīgu, kā arī nekāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nav vaļsirdīgi atzinies, un nav saprotams, viņam pašam tajā skaitā, ko viņš nožēlo, jo Jānis Staņķis tika aizturēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā un pratināšanā parakstīja izziņas izdarītājas protokolā ierakstīto frāzi, ko pats nav teicis, jo neviens neprofesionālis tā nerunā, un kā jau norādīju, pats nesaprot, ko viņš nožēlo, jo pat nezina, ko ir nodarījis mazgadīgajam bērnam, kuram ir jāmeklē psihiatra palīdzība, jo bērnam ir paniskas bailes vispār iziet uz ielas, pēc tam, kad bērns zem mašīnas tika vilkts pa asfaltu, un bija nepieciešams pacelt automašīnu, lai bērnu izvilktu no automašīnas apakšas,” sūdzībā virsprokuroram norāda meitenes māte.

Tādēļ cietušās pārstāve lūgusi izvērtēt prokurores rīcību kriminālprocesā  un atbilstību ieņemamajam amatam.

Novērtē šo rakstu: