Arī audits Privatizācijas aģentūrā konstatējis „mobingu un bosingu”
PIETIEK07.08.2012.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ieguvis nepieciešamo pamatojumu VAS Privatizācijas aģentūra vadības iespējamai maiņai, - aģentūras darba organizācijas un personāla vadības revīzijas atzinumā, ko ministrija trešdien nodeva Pietiek rīcībā un ko publiskojam pilnībā, aģentūras vadības rīcībā konstatēta virkne pārkāpumu un nepilnību – gan nenozīmīgu, gan pietiekami būtisku. Cita starpā konstatēts arī leģendārais „mobings un bosings” aģentūras vadības izpildījumā.
Kā rāda audita rezultāti, virkni iebildumu rada finansiālie jautājumi – „atsevišķu valdes locekļu pilnvarojums un reālā darbība neatbilst viņu atbildības jomām”, „atbildības jomas ir nevienmērīgi sadalītas starp valdes locekļiem”, „atalgojums nekorelē ar faktisko atbildības sadalījumu”, un „valdes locekļu veselības apdrošināšana nav saskaņota ar akcionāru”, turklāt „nav pamatojuma, kāpēc valdes locekļu apdrošinātie riski ir augstāki nekā citiem darbiniekiem”.
Kā norādīts auditā, Privatizācijas aģentūras valdes locekļu veselības apdrošināšanas prēmija par vienu personu gada laikā ir gandrīz dubultojusies, neskatoties uz to, ka apdrošinātie riski nav būtiski mainījušies, - no 471 lata pērn uz 834 latiem šogad. Turklāt kopējā apdrošināšanas summa nav mainījusies, kaut aģentūras darbinieku skaitam samazinājies no 84 uz 59.
Aģentūras valdes locekļi īpašāki bijuši arī virsstundu apmaksas ziņā: „Intervijas ar darbiniekiem liecina, ka vairāki darbinieki strādā ilgāk par PA noteikto darba laiku. Taču viņu virsstundu darbs netiek uzskaitīts un apmaksāts. Ir atsevišķi gadījumi, kad saskaņā ar iesniegumu valdes locekļi (I.Zalpētere, E.Zariņš) saņēma piemaksas par virsstundu darbu. Kā pamatojums virsstundu apmaksai tika uzskatīts ekonomikas ministra A.Kampara rezolūcija (paraksts un datums, bez atšifrējuma).”
Auditā norādīts uz novatorisku aģentūras vadības izdomātu soda veidu: „Valdes priekšsēdētājas selektīva detalizētu ikdienas atskaišu pieprasīšana no darbiniekiem nerada pārliecību par darbinieku darba laika analīzes mērķu skaidrību un formas efektivitāti. Piemēram, 10.2011.-03.2012. PPND Zemes un nekustamā īpašuma privatizācijas sektora 3 darbinieces kopumā iesniedza 76 atskaites, kas aizņēma 19 st. Vairumā gadījumu darbinieki uztver atskaites kā soda mēru, nevis kā pasākumu efektivitātes uzlabošanai. Atskaitēs nav norādītas nostrādātās virsstundas, jo tās oficiāli netiek pieļautas.”
Īpaši skarbus pārmetumus auditā izpelnījusies aģentūras valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere (attēlā): „Pret daļu no ilgstošāk strādājošiem PA darbiniekiem, kuru darba sniegumu valdes priekšsēdētāja subjektīvi vērtē kā neapmierinošu, tiek īstenots mobings un bosings. Rezultātā valdes priekšsēdētājas demonstrētās attieksmes dēļ daļa ilgstošo darbinieku ir aizgājuši no darba, daļa - bijuši spiesti aiziet reorganizācijas rezultātā. Atsevišķu darbinieku darba līgumu nosacījumu vairākkārtēja pasliktināšana rada iespaidu par, iespējams, mērķtiecīgu rīcību attiecībā uz darbiniekiem, ar kuriem nav vēlmes turpināt sadarbību.”
Kopumā psiholoģiskā atmosfēra aģentūrā esot raksturojama kā nomākta un darba produktivitāti bremzējoša, esot konstatēti emocionālās vardarbības gadījumi no valdes priekšsēdētājas, neesot pārliecības ka aģentūrā tiek nodrošināta veselībai droša vide, par ko darbinieki baidās runāt, jo jūtas nedroši par savu darba vietu, tāpat konstatēta „nevienlīdzīga attieksme pret visiem darbiniekiem, favorītisma iezīmes valdes priekšsēdētājas attieksmē un vienlaikus - emocionālā vardarbība pret citiem”.
Aģentūras darbinieki baidoties nākt klajā ar priekšlikumiem darba uzlabošanai, jo tie tiekot uztverti kā valdes darba kritika un tiek pavērsti pret darbiniekiem; vēl vairāk – „darbības un tās rezultātu novērtēšanas procesa ietvaros 2011.un 2012. gadā no novērtēšanas komisijas priekšsēdētājas I.Zalpēteres puses izrādīta darbiniekus pazemojoša attieksme (piemēram, publiski pausti personību aizskaroši izteikumi), kā rezultātā vairāki darbinieki pirms un pēc novērtēšanas sanāksmēm ir lietojuši psihotropos medikamentus”.
„Privatizācijas procesa nodrošinājuma dienesta darbības kontroles nodrošināšanai 2011. gadā uzsāktās Gaitas sanāksmes, ko vada valdes priekšsēdētāja notiek klaja varas autoritātes demonstrēšana: publiska citu klātesošo pazemošana, aizskarošu piezīmju izteikšana klātesošajiem, tajā skaitā citiem valdes locekļiem, vienpersoniska sarunas vadība, neļaujot citiem izteikties,” teikts auditā. Esot arī bijuši gadījumi, „kad atsevišķiem darbiniekiem, lai iegūtu tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, ir nācies uzņemties vairāku uzdevumu izpildi termiņos, kas nav reāli sasniedzami. Par termiņu neievērošanu pēc tam tika saņemti publiski pazemojumi”.
Pietiek šodien publicē pilnu SIA MOI veiktā audita atzinumu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
