Arhibīskaps Stankevičs, viņa sirdsapziņa un Gērings, kurš tika notiesāts…
Priesteris Aleksandrs Stepanovs21.12.2020.
Komentāri (2)
Iesaki rakstu: 
Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izraisīja sašutumu ne tikai Latvijas presē un konservatīvo katoļu vidū, bet arī ārzemēs. Informācijas labā pārpublicēju pārdomas, ko bijušā vatikānistu dekāna Marko Tozati blogā “Stilum curiae” raksta kāds Romā augstu stāvošs garīdznieks ar bloga pseidonīmu Romana Vulneratus Curia (pseidonīmi ir nepieciešami, jo laiki ir nedroši). Publicistikā ironija palīdz paskatīties uz lietām citādi.
Ir vērā ņemams fakts, ka četru gadu laikā Tozati blogs ir sasniedzis divdesmit miljonus skatījumu! Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc patiesības, saucot lietas īstajos vārdos bez politkorektuma par procesiem pasaulē un Baznīcā, ir ļoti liels, ko ar savām puspatiesībām nenodrošina mainstream avīzes.
Kāpēc mūsu arhibīskaps "pielāgo savu sirdsapziņu" un cenšas sekot pāvesta Franciska pēdās, dodot padomus politiķiem, lai “vilks ir paēdis un kaza dzīva”? Kāpēc kaut kas obligāti ir “jāpiedāvā”? Vai garīdzniekiem nevajadzētu drīzāk skaidri sludināt Baznīcas mācību, un gan jau pēc tam politiķi un likumdošanā iesaistītās personas izdarīs secinājumus un pieņems atbilstošus lēmumus?
Iespējams, minētajā rakstā, kā arī citos, žurnālisti ir saukuši pārāk tieši un nepastarpināti arhibīskapa vēlmi atbalstīt homoseksuālās savienības, ko pats arhibīskaps nav gribējis, savukārt citi ir sapratuši un bez aplinkiem ir saukuši viņa nostāju par “laipošanu”. Lai izvairītos no pārpratumiem, lasītājs pats izdarīs secinājumus, pievienoju šeit linku uz arhibīskapa paskaidrojumiem.
*****
/Marco Tozati/ Dārgie Stilum Curiae draugi un ienaidnieki, Romana Vulneratus Curia uzzināja par Rīgas arhibīskapa Stankeviča iniciatīvu sakarā ar civilajām savienībām un laulību starp tā paša dzimuma personām. Un, atklāti runājot, apmulsa. Tas notika arī tāpēc, ka arhibīskaps ir poļu izcelsmes un, valdot Jānim Pāvila II diez vai to varētu atļauties runāt… turpretī līdz ar aktuālo pāvestu, jāsaka, ka galmu modeļi paliek nemaināmi gadsimtiem. Labu lasāmvielu.
*****
Dārgais Tozati, šajā Baznīcā jebkurš priesteris, kurš noliedz grēku, tiek eksaltēts par žēlsirdīgu.
Kā par to var lasīt pievienotajā saitē (šeit), Rīgas arhibīskaps, Zbigņevs Stankevičs, ir uzrunājis Latvijas parlamentu, lai pamudinātu meklēt risinājumu legāli atzīt homoseksuālās savienības, paskaidrojot savu domu ar konceptu, kas ir ļoti dārgs pāvestam Bergolio, ka “vajag atrast motīvus, lai vienotu, nevis šķeltu”.
Šis piesauktais Bergolio aicinājums, kas sajauc labo ar ļauno un patieso ar viltu, pat ja nerada šķelšanos, bija izvērtēts jau tad, kad šāds leksikas tips tika uzspiests ar slaveno “kas esmu es, lai tiesātu”.
Uzspiest (no morālās autoritātes puses) kā patiesu to, kas ir viltus, bez iespējas tos atšķirt, ir liekulība, apmāns un lojalitātes trūkums? Vai ne?
Perversija vienmēr izskatās ļoti cilvēciska. No perverso skatu punkta tā ir dabiska, un tā nav jānoliedz, savukārt no pasaules, kas vēro, skatu punkta, tai jāizskatās saprotamai, un tā jātolerē.
Nožēlas mudināts, Oskars Vailds rakstīja: “Savā perversijā un aiz mīlestības pret perversiju es labas lietas pārveidoju sliktajās un sliktas lietas – labajās.”
Iespējams, Rīgas arhibīskaps ar nodomu patikt pāvestam Bergolio un pielāgojot viņa domām savu sirdsapziņu, domā piedāvāt sava veida grēka svētdarīšanu, žēlsirdīga mērķa mudināts atstāt nabaga grēcinieku mierā ar nomierinātu sirdsapziņu un apmierinātu par savu absolūto saskaņu ar normu.
1938. gadā Gērings, oficiālais Hitlera varas mantinieks, rakstīja: “Man nav sirdsapziņas, mana sirdsapziņa ir Ādolfs Hitlers”.
Taču Nirnbergas process neatzina viņa atteikšanos no personiskās sirdsapziņas, un viņš tika notiesāts uz nāvi.
Lai arhibīskaps padomā.
No savas puses par to saku vienu lūgšanu.
Avots:
RVC: Mons. Stankevičs, la Sua Coscienza e Göring. Che Fu Condannato…, www.marcotosatti.com
Mons. Stankevics pide en el Parlamento de Letonia el reconocimiento legal de las parejas homosexuales y de las que conviven sin casarse, www.infocatolica.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
