Arestēto uzņēmumu izzagšana: Meroni par 43 tūkstošiem mēnesī sniedz „konsultācijas”… pats sev
Imants Liepiņš26.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ģenerālprokuratūras ieceltā, Satversmes aizsardzības biroja piesegtā un Rīgas Apgabaltiesas atbalstītā Ventspils „arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni kontrolētā AS Ventbunkers maksā 43 tūkstošus eiro mēnesī R. Meroni firmai Austrijā, izmantojot paša R. Meroni ofšora dibinātu starpnieku - parazītu.
Runa ir par „Vadības un Konsultatīvo Pakalpojumu Līgumu”, kurš 2013. gada 14. novembrī noslēgts Ventbunkera uzdevumā starp Vīnes firmu MSK Beteiligungsberatung GesmbH un Rīgas SIA Airtech. Šajā līgumā nostiprināts, ka Airtech saņem „vadības un konsultatīvos pakalpojumus no Pakalpojumu Sniedzēja […] saistībā ar klienta sadarbību ar A/S Ventbunkers, reģ. nr. 50003179321 (turpmāk tekstā - Kapitālsabiedrība), un Pakalpojumu Sniedzējs piekrīt sniegt Klientam šādus pakalpojumus kā neatkarīgs piesaistīts konsultants, Kapitālsabiedrības [Ventbunkera] valdes un padomes labā”.
Kā pakalpojumu maksa līguma 4.1. punktā norādīti 40 tūkstoši eiro mēnesī, kam jāpieskaita vēl 3000 eiro „ceļojumu izdevumiem”. Protams, klāt jārēķina PVN, turklāt šīs summas jāuzskata par ikmēneša „pakalpojumu maksu”.
Kā MSK Beteiligungsberatung GesmbH direktors uz līguma parakstījies pats Rūdolfs Meroni, kurš vienlaikus ir arī Ventbunkera padomes priekšsēdētājs, savukārt parazītiskā starpniekfirma Airtech dibināta ar Britu Virdžīnu ofšora Eurocom International LLC lēmumu, pie kam šis ofšors visus gadus bijis Airtech īpašnieks, turot Airtech savā kontrolē - un arī ofšora Eurocom International nominālais direktors ir tas pats R. Meroni. Vienīgi Airtech valdē R. Meroni vajadzīgo papīru parakstīšanai iecelts kāds Mārtiņš Bunka.
Tātad shēmas būtība ir šāda: Ventbunkera padomei, kuru vada tās priekšsēdētājs R. Meroni, un valdei (kuru tāpat kontrolē R. Meroni, jo padome ieceļ valdi) R. Meroni vadībā esot tik vāji ar zināšanām, ka esot jāpērk padomi un konsultācijas no malas - un ne no viena cita kā R. Meroni uzņēmuma Austrijā.
Citiem vārdiem sakot, R. Meroni sniedz padomus pats sev, par to noslēdzot līgumu par naudas saņemšanu no arestētās mantas 43 tūkstošu eiro apmērā mēnesī jeb 516 tūkstošiem eiro gadā.
Ja līgums nav ticis izbeigts pēdējo mēnešu laikā, tad MSK Beteiligungsberatung GesmbH tas kopš noslēgšanas kopumā var būt ienesis līdz pat 2,3 miljoniem eiro.
Aplūkojot Airtech veiktos maksājumus, piemēram, 2015. gada pirmajā pusgadā, mēs redzam, ka „RM Padomes konsultācijas” janvārī izmaksājušas 53 070 eiro un 60 centus - tā rāda 30. janvārī izrakstītais rēķins Nr. 15-008.
Tomēr ar to izrādījies par maz, un ar to pašu datumu izrakstīts vēl arī papildrēķins Nr. 15-008/1 - par vēl 20 981 eiro un 40 centiem. Toties 27. februāra rēķins Nr. 15-041 pieaudzis jau līdz 74 tūkstošiem un 52 eiro! Šāda summa tālāk saglabājusies arī 31. marta, 30. aprīļa, 29. maija un 30. jūnija rēķinos, 2015. gada pirmajā pusgadā veidojot kopsummu 444 312 eiro.
Savukārt R. Meroni ofšora Eurocom dibinātās SIA Airtech funkcija šajā naudas izpludināšanas shēmā ir ļoti labi saprotama: lai izshēmoto naudu varētu pārlikt no mantas arestu ietekmētā Ventbunkera kontiem savās privātajās kabatās, to nepieciešams pa ceļam atmazgāt.
Jāpiezīmē, ka tas nav vienīgais veids, kā R. Meroni aplūkotajā pusgadā izņēmis naudu no Ventbunkera kontiem. Jau rakstīts, ka „arestētās mantas glabātāja” privāto tēriņu apmaksai Ventbunkers atvēris speciālu kontu LV43RIKO0001080019156, kuram izdota bankas karte ar numuru 4921 7699 3012 0355. Uz to R. Meroni „sīkajiem privātajiem izdevumiem” (pārsvarā viesnīcu, restorānu, biznesa klases lidojumu un dzertuvju apmaksai vismaz 9 valstīs) šeit apskatītajā sešu mēnešu periodā - t.i., 2015. gada pirmajā pusgadā - Ventbunkers pārskaitījis vēl 110 tūkstošus eiro.
R. Meroni uz žurnālistu jautājumiem pārstāja atbildēt 2017. gada pavasarī, kopš tā laika neatrodot ne iespēju atzvanīt, ne atbildēt rakstiski. Bet, tikko tas notiks, mēs publicēsim viņa atbildes līdz ar analīzi, kas veikta saskaņā ar dokumentiem.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
