Iesaki rakstu: 
Saskaņas centra (SC) deputāts Aleksejs Holostovs, kurš, pārdeklarējot savu dzīvesvietu no Babītes uz Baltkrievijas pierobežā esošo Skrudalienu, ticis pie 300 latu ikmēneša kompensācijas dzīvokļa īrei Rīgā, noliedz, ka viņam būtu iespēja deklarēties galvaspilsētā. Pastāv šaubas, vai tikai deputāts deklarēto dzīvesvietu nav mainījis, lai tiktu pie kompensācijas, un viņš pats apgalvo - diemžēl no galvas neatceroties adresi jaunajam dzīvoklim, ko par valsts naudu noīrējis no kāda paziņas tajā pašā ielā, kur dzīvojis līdz šim.
2006. gadā, kandidējot uz 9. Saeimu, Holostovs (otrais no kreisās) Centrālajai vēlēšanu komisijai norādījis, ka viņam pieder dzīvoklis Rīgā, Dammes ielā 12, bet valsts amatpersonas deklarācijā tas vairs neparādās. Holostovs skaidro, ka dzīvokli jau pirms vairākiem gadiem pārdevis, ko arī apliecina zemesgrāmatu informācija.
Tomēr šis dzīvoklis Imantā, Dammes ielā 12 vēl aizvien norādīts kā Holostovam piederošās SIA Vianets juridiskā adrese, liecina uzņēmumu datu bāzes firmas.lv informācija. Holostovs skaidro, ka nesaskatījis vajadzību pārreģistrēt uzņēmuma juridisko adresi un nekādu tiesību uz šo dzīvokli viņam vairs neesot.
Taču tikai dažus daudzdzīvokļu namus tālāk, Slokas ielā 201 atrodas cits nams, kurā esošais dzīvoklis norādīts kā Holostovu ģimenei piederošās firmas Vianets un SIA Proelium faktiskā adrese. Šis dzīvoklis pieder Holostova vecākiem, un tajā līdz šim faktiski mitinājusies deputāta ģimene. Holostovs Pietiek apgalvo, ka pašlaik ģimenes apstākļi ir mainījušies un viņš ar sievu un dēlēnu neilgi atpakaļ noīrējis no kāda paziņas dzīvokli tajā pašā Slokas ielā. Adresi viņš trešdien nevarēja nosaukt, jo, tā kā dzīvokli īrējot neilgi, to vēl neesot ielāgojis. Pie Slokas ielas 201 numura nama dienas vidū sastaptais rajona iedzīvotājs nemācēja teikt, vai Saeimas deputāts Holostovs vēl aizvien faktiski mitinās vecāku dzīvoklī.
Saistībā ar Holostova vārdu medijos minēts vēl kāds īpašums, kas viņa valsts amatpersonas deklarācijā nav atrodams. Proti, 2009. gada jūlijā ziņu aģentūra LETA vēstīja, ka Holostovs ziņojis policijai par šaušanu viņa virzienā. Incidents noticis novakarē Babītē, kad, kā raksta LETA, „deputāts pie savas mājas Babītē runājis ar celtnieku”. Tobrīd blakus sākusi braukt kāda automašīna un atskanējis blīkšķis. Kā norādīts Holostova valsts amatpersonas deklarācijā par 2009. gadu, viņam pašam Babītes novadā pieder zeme, bet nav norādīts, ka uz tās atrastos māja. Trešdien Holostovs gadu veco ziņu skaidroja ar reportiera kļūdu, jo stāvējis viņš todien esot nevis pie savas mājas, kā rakstīts ziņā, bet pie draugu mājas, kur viesojies. Pašam Holostovam ne mājas, ne jaunbūves Babītē neesot – esot tikai 2 hektāru liels neapbūvēts zemesgabals. Tiesa, līdz šim, lai gan faktiski dzīvojis Slokas ielā pie vecākiem, Holostovs kā savu dzīvesvietu bija deklarējis tieši Babīti. Kā apgalvo pats deputāts, viņš bijis deklarēts pie draugiem Babītē, bet, tā kā apstākļi mainījušies, šādas iespējas vairs neesot.
Holostovs noliedz, ka tālajā Latgales pagastā piereģistrējies materiāla aprēķina dēļ, lai tiktu pie 300 latu lielās kompensācijas par dzīvokļa īri galvaspilsētā, kas pienākas ārpus Rīgas deklarētiem deputātiem. Baltkrievijas pierobežas Skrudalienā viņš patiešām dzīvojot, tiesa – tikai nedēļas nogalēs, jo ikdienā Rīgā jāveic deputāta darbs. Dzīvoklis Skrudalienas pagastā viņam piederot jau gadus sešus. Tas iegādāts, jo tā ir Holostova tēva dzimtā puse un tur dzīvojot arī radi. „Gribēju piereģistrēties vienīgajā, es uzsveru – vienīgajā sev piederošajā īpašumā,” Pietiek saka Holostovs.
Tāpat Holostovs, uzrādot maksājumu apliecinošus dokumentus, var saņemt kompensāciju par degvielai iztērēto naudu ceļā uz Skrudalienu. Turp viņš dodoties katru nedēļas nogali un, kā lēš pats deputāts, ceļam mēnesī iztērējot aptuveni 200 latu. Faktiski viņš kompensācijā par degvielu saņemot 133 latus, un ar to nepietiekot.
Holostovs 9. Saeimas deputāta mandātu ieguva tikai gadu pirms vēlēšanām, 2009. gada 16. jūlijā, kad mandātu zaudēja Eiropas Parlamentā no Saskaņas centra ievēlētais Aleksandrs Mirskis, un 10. Saeimā viņš tika ievēlēts kā pēdējais no Rīgas vēlēšanu apgabala.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
