Iesaki rakstu: 
Saskaņas centra (SC) deputāts Aleksejs Holostovs, kurš, pārdeklarējot savu dzīvesvietu no Babītes uz Baltkrievijas pierobežā esošo Skrudalienu, ticis pie 300 latu ikmēneša kompensācijas dzīvokļa īrei Rīgā, noliedz, ka viņam būtu iespēja deklarēties galvaspilsētā. Pastāv šaubas, vai tikai deputāts deklarēto dzīvesvietu nav mainījis, lai tiktu pie kompensācijas, un viņš pats apgalvo - diemžēl no galvas neatceroties adresi jaunajam dzīvoklim, ko par valsts naudu noīrējis no kāda paziņas tajā pašā ielā, kur dzīvojis līdz šim.
2006. gadā, kandidējot uz 9. Saeimu, Holostovs (otrais no kreisās) Centrālajai vēlēšanu komisijai norādījis, ka viņam pieder dzīvoklis Rīgā, Dammes ielā 12, bet valsts amatpersonas deklarācijā tas vairs neparādās. Holostovs skaidro, ka dzīvokli jau pirms vairākiem gadiem pārdevis, ko arī apliecina zemesgrāmatu informācija.
Tomēr šis dzīvoklis Imantā, Dammes ielā 12 vēl aizvien norādīts kā Holostovam piederošās SIA Vianets juridiskā adrese, liecina uzņēmumu datu bāzes firmas.lv informācija. Holostovs skaidro, ka nesaskatījis vajadzību pārreģistrēt uzņēmuma juridisko adresi un nekādu tiesību uz šo dzīvokli viņam vairs neesot.
Taču tikai dažus daudzdzīvokļu namus tālāk, Slokas ielā 201 atrodas cits nams, kurā esošais dzīvoklis norādīts kā Holostovu ģimenei piederošās firmas Vianets un SIA Proelium faktiskā adrese. Šis dzīvoklis pieder Holostova vecākiem, un tajā līdz šim faktiski mitinājusies deputāta ģimene. Holostovs Pietiek apgalvo, ka pašlaik ģimenes apstākļi ir mainījušies un viņš ar sievu un dēlēnu neilgi atpakaļ noīrējis no kāda paziņas dzīvokli tajā pašā Slokas ielā. Adresi viņš trešdien nevarēja nosaukt, jo, tā kā dzīvokli īrējot neilgi, to vēl neesot ielāgojis. Pie Slokas ielas 201 numura nama dienas vidū sastaptais rajona iedzīvotājs nemācēja teikt, vai Saeimas deputāts Holostovs vēl aizvien faktiski mitinās vecāku dzīvoklī.
Saistībā ar Holostova vārdu medijos minēts vēl kāds īpašums, kas viņa valsts amatpersonas deklarācijā nav atrodams. Proti, 2009. gada jūlijā ziņu aģentūra LETA vēstīja, ka Holostovs ziņojis policijai par šaušanu viņa virzienā. Incidents noticis novakarē Babītē, kad, kā raksta LETA, „deputāts pie savas mājas Babītē runājis ar celtnieku”. Tobrīd blakus sākusi braukt kāda automašīna un atskanējis blīkšķis. Kā norādīts Holostova valsts amatpersonas deklarācijā par 2009. gadu, viņam pašam Babītes novadā pieder zeme, bet nav norādīts, ka uz tās atrastos māja. Trešdien Holostovs gadu veco ziņu skaidroja ar reportiera kļūdu, jo stāvējis viņš todien esot nevis pie savas mājas, kā rakstīts ziņā, bet pie draugu mājas, kur viesojies. Pašam Holostovam ne mājas, ne jaunbūves Babītē neesot – esot tikai 2 hektāru liels neapbūvēts zemesgabals. Tiesa, līdz šim, lai gan faktiski dzīvojis Slokas ielā pie vecākiem, Holostovs kā savu dzīvesvietu bija deklarējis tieši Babīti. Kā apgalvo pats deputāts, viņš bijis deklarēts pie draugiem Babītē, bet, tā kā apstākļi mainījušies, šādas iespējas vairs neesot.
Holostovs noliedz, ka tālajā Latgales pagastā piereģistrējies materiāla aprēķina dēļ, lai tiktu pie 300 latu lielās kompensācijas par dzīvokļa īri galvaspilsētā, kas pienākas ārpus Rīgas deklarētiem deputātiem. Baltkrievijas pierobežas Skrudalienā viņš patiešām dzīvojot, tiesa – tikai nedēļas nogalēs, jo ikdienā Rīgā jāveic deputāta darbs. Dzīvoklis Skrudalienas pagastā viņam piederot jau gadus sešus. Tas iegādāts, jo tā ir Holostova tēva dzimtā puse un tur dzīvojot arī radi. „Gribēju piereģistrēties vienīgajā, es uzsveru – vienīgajā sev piederošajā īpašumā,” Pietiek saka Holostovs.
Tāpat Holostovs, uzrādot maksājumu apliecinošus dokumentus, var saņemt kompensāciju par degvielai iztērēto naudu ceļā uz Skrudalienu. Turp viņš dodoties katru nedēļas nogali un, kā lēš pats deputāts, ceļam mēnesī iztērējot aptuveni 200 latu. Faktiski viņš kompensācijā par degvielu saņemot 133 latus, un ar to nepietiekot.
Holostovs 9. Saeimas deputāta mandātu ieguva tikai gadu pirms vēlēšanām, 2009. gada 16. jūlijā, kad mandātu zaudēja Eiropas Parlamentā no Saskaņas centra ievēlētais Aleksandrs Mirskis, un 10. Saeimā viņš tika ievēlēts kā pēdējais no Rīgas vēlēšanu apgabala.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
