Iesaki rakstu: 
Tas, ar ko ikdienā nodarbojas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa, kura bieži vien nespēj atbildēt uz elementārākajiem mediju jautājumiem, SAB vadītāja Jāņa Kažociņa ieskatā ir... valsts noslēpums.
Pēc tam, kad Rāta-Saliņa pagājušā gada rudenī sāka ignorēt pat visvienkāršākos mediju jautājumus par atsevišķām dīvainībām SAB darbībā, Pietiek nolēma noskaidrot, kādi īsti ir šīs SAB darbinieces pienākumi.
Uz pirmo pieprasījumu, kurā Pietiek Kažociņam uzdeva virkni jautājumu par to, kādi precīzi ir Rātas-Saliņas darba pienākumi un vai viņš šai darbiniecei ir sniedzis kādus norādījumus attiecībā uz viņas amata pienākumu pildīšanu, tostarp atbilžu sniegšanas mediju pārstāvjiem apjomu un operativitāti, Kažociņš vienkārši neatbildēja.
Tāpat Kažociņš neatbildēja uz jautājumiem, kāds ir Rātas-Saliņas ikmēneša atalgojums, no kādām sastāvdaļām tas sastāv un vai pēdējos divos gados preses sekretāre ir saņēmusi kādas prēmijas un piemaksas.
Tikai pēc tam, kad pēc Pietiek pieteikuma par Kažociņa atteikumu sniegt atbildi tika sākta administratīvā tiesvedība, SAB direktors daļēji mainījis viedokli. Tiesa, viņš gan apgalvo, ka iepriekš nekādus jautājumus par preses sekretāres pienākumiem vispār neesot saņēmis, taču tagad atklāj to, ka „atbilstoši 2009. un 2010.gadā noteiktajam finansējumam, amatpersonas SAB, ieskaitot Baibu Rātu - Saliņu, nav saņēmušas prēmijas vai naudas balvas, nav veikta materiālā stimulēšana”.
Tiesa, tas, ar ko vispār būtu jānodarbojas SAB preses sekretārei, Kažociņa izpratnē ir valsts noslēpums: tā kā Rāta-Saliņa ir valsts drošības iestādes amatpersona, informācijas izpaušanu par viņas atalgojumu un darba pienākumiem aizsargājot likums Par valsts noslēpumu.
Toties no Kažociņa atbildes izriet, ka visos tajos gadījumos, kad Rāta-Saliņa neatbild pat uz vienkāršākajiem mediju jautājumiem, tas notiek ar viņa rīkojumu un akceptu: „Informācijas sniegšana masu medijiem SAB tiek organizēta saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja likumu un Valsts drošības iestāžu likuma 17.panta l.daļu, kas nosaka informācijas aizsardzības kārtību un tās izpaušanu tikai ar SAB direktora akceptu.”
Taču, tā kā neviens no Kažociņa nosauktajiem normatīvajiem aktiem uz portālu Pietiek neattiecas, varam informēt, ka Baiba Rāta dzimusi 1984. gada 29. maijā un pirms atbildīgā un slepenā posteņa ieņemšanas piepelnījusies ar gadījuma rakstiem tādos izdevumos kā Jelgavas Rīta Avīze un Zemgales Ziņas, kur vēstījusi lasītājiem gan par tīņu dzīves problēmām, gan par kultūras tēmām.
Savukārt īsi pēc laulībām Rāta-Saliņa, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, uz sava vārda paņēmusi pietiekami prāvu kredītu Swedbankā un tāpat uz sava vārda iegādājusies dzīvokli Rīgā, Rusova ielā 30.
Iespējams, ka darbs slepenajā iestādē uztrenējis Rātas-Saliņas prognozēšanas spējas, tāpēc dzīvoklis pārdots nepilnus divus gadus vēlāk – 2008. gada jūlijā, īsi pirms ekonomiskās krīzes sākuma, tiesa, par faktiski tādu pašu cenu, par kādu 2006. gadā tika iegādāts.
Savukārt Rātas-Saliņas māte Anna Rāta ir lektore Latvijas Lauksaimniecības universitātē un cita starpā nodarbojas ar „multietniskuma un identitātes” pētniecību.
Rātas-Saliņas mēneša atalgojums SAB, pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, ir nepilni 800 latu pirms nodokļu nomaksas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
