Iesaki rakstu: 
Kā izvest Latviju no "bedres"? No tās pašas "bedres", kurā Latvija iekļuvusi 20 gadu laikā. Cilvēki pamet Latviju, un nav zināms, kā un kur dzīvos mūsu bērni. Esmu dzimis Latvijā, tādēļ es pilntiesīgi uzskatu Latviju par savu dzimteni un esmu tās patriots.
Jūs varat uzdot jautājumu un mēģināt atbildēt – kāpēc dažas personas tika privatizējušas lielos valsts uzņēmumus? Līdz ar to ieņēmumi Latvijas budžetā ievērojami samazinājās, kas ietekmēja valsts īpašumu un tās likteni kopumā. Tuvojas diena, kad Latvijai būs jāatdod kredīti. Kas notiks ja Latvija nevares atmaksāt kredītus? Atkal palielināt nodokļus vai samazināt sociālos pabalstus? NĒ! NĒ! NĒ! Lielie uzņēmumi, kuri nestu stabilus ienākumus valsts budžetā, diemžēl ar nodošanu privatizācijā ir zaudēti.
Es uzskatu, ka vienīgais risinājums šajā situācijā ir nacionalizācija. Nav tālu jāiet, ņemsim piemēru no attīstītajām valstīm. Nacionalizācija bija plaši izplatīta krīzes laikā Rietumeiropā, Lielbritānijā astoņdesmitajos gados, Francijā, Vācijā, Beļģijā, Japānā, Ziemeļamerikā (ASV, Kanāda) u.c.
Mums ir nepieciešams atgūtt valstij tos lielos uzņēmumus, kuri piederēja Latvijai un nesa peļņu valsts budžetā. Valstij ir jāveic stingra kontrole tranzītam, kurš iet caur Latviju, Latvijas ostu kontrole un banku kontrole.
Reforma attiecībā uz privātīpašumu ir svarīgs elements pārejā uz tirgus ekonomiku.
Pēc savas būtības nacionalizācijai ir progresīvs raksturs, un, ja to veiks modernā valstī, - tas būs ekonomisks progress, jauns solis ceļā, lai nodrošinātu, Latvijas iedzīvotājiem sociālu drošību.
Līdztekus nacionalizācijas programmai nekavējoties ir jāveic attiecīgi grozījumi Latvijas likumdošanā vai arī jāatjauno tie likumi, kas bija Latvijā 20.gadsimta sakumā, kuri attiecas uz ekonomikas noziegumiem, noziegumiem pret Latvijas valsts īpašumu. Lai nevienam pat domās vairs neienāktu, kā „nozagt” naudu no valsts budžeta, atmazgāt vai privatizēt valsts īpašumu savā labā. Saukt pie atbildības tās valsts amatpersonas, kuras deva atļauju privatizēt par sliktu valstij lielos uzņēmumus, tādējādi atņemot Latvijas valstij stabilus ienākumus, kā arī tās, kuras, slēdzot valstij nelabvēlīgus/fiktīvus līgumus, noveda valsts uzņēmumus līdz bankrotam, vēlāk tos uz izdevīgiem nosacījumiem privatizējot un gūstot labumu sev.
Ieviest par ekonomiskiem noziegumiem pret Latvijas Republiku sodu - atdot valsts budžetā desmit reizes vairāk par to summu, kura tika „nozagta” vai izlietota savās interesēs, kā arī konfiscēt šo īpašumu Latvijas Republikas labā.
Vēl šodien kā sods par līdzīgiem noziegumiem, piemēram, ASV tiek piemērots viens vai pat divi mūža ieslodzījumi.
Šāda likuma ieviešana Latvijā mūsu valsts vadītājiem atdotu interesi strādāt valsts labklājības un iedzīvotāju labā.
Būtu jāveic grozījumi likumā attiecībā uz sociālo garantiju piešķiršanu eksprezidentam. Ja prezidenta amata posmā Latvijas ekonomika un iedzīvotāju sociālā dzīve neuzlabojas, tad sociālas garantijas eksprezidentam nevar būt (ikmēneša pensija, dzīvoklis, automašīna, kā arī sekretāru eksprezidenta darbības nodrošināšanai)!
Latvijai ir jāpieņem visi Eiropas tiesību akti, kuri aizsargā valsti un iedzīvotājus.
Valsts amatpersonām, pašvaldības darbiniekiem - jāstrādā par labu iedzīvotāju interesēs, jo tieši iedzīvotāji kā nodokļu maksātāji ir viņu darba devēji.
Jābūt skaidrai ekonomikas programmai, ārpolitikai, veselības un izglītības sistēmai, kuru pamatā ir iedzīvotāju svarīgākās pozīcijas, kas ļaus ne tikai izvilkt Latviju no "bedres", bet arī padarīt valsti un tās iedzīvotājus līdzvērtīgus ar pārējām attīstītajām pasaules valstīm, lai Latvijas iedzīvotāji beidzot dzīvotu, nevis mēģinātu izdzīvot.
Visi, kuri ir pret Latvijas un pašvaldību budžetu izšķērdēšanu, kuri vēlas dzīvot sociālā taisnīguma sabiedrībā, patriotismā, visi, kuri domā par savu nākotni, Latvijas nākotni, kā arī par bērnu nākotni - es zinu, ka jūs man piekritīsiet un atbalstīsiet. Neklusējiet, esiet aktīvi, jo tikai kopā ar jums mēs varam mainīt Latviju, padarīt valsti tādu, lai šeit varētu dzīvot, nevis izdzīvot.
Seko mums 
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
