Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bēdīgi slavenā Jāņa Citskovska (attēlā) vadītās Valsts kancelejas rīkotā konkursā par atbilstošāko kandidāti Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja direktora amatam viņa paša vadībā atzīta acīmredzami nekompetenta persona, kam nav nedz zināšanu, nedz pieredzes nevienā transporta nelaimes gadījumu izmeklēšanas jomā un kas neatbilst starptautisko standartu prasībām šādam darbam. Taču, neraugoties uz to, tieši šī persona – līdzšinējā kuģa sardzes stūrmane Anita Šķinuma ir apstiprināta šajā amatā.

Saskaņā ar starptautiski apstiprinātām prasībām drošības izmeklēšanas iestādes vadītāja funkcijas ir:

- jānosaka politika un procedūras, kas jāievēro, veicot drošības izmeklēšanu;

- jābūt zināšanām par transporta negadījumu izmeklēšanas metodēm;

- jābūt izpratnei par transporta veidu infrastruktūras darbību un attiecīgajām transporta tehniskajām jomām;

- jānosaka pienākumi un to sadale izmeklēšanas personālam, kā arī ar viņu darbu saistīto darbību  kopējā vadīšana un uzraudzība;

- pēc ziņojuma saņemšanas par atgadījumu jāpieņem gala lēmums uzsākt vai neuzsākt  atgadījuma izmeklēšanu un tā apstākļus jo šāda lēmuma pieņemšana ir tikai šādas iestādes kompetencē kā funkcionāli neatkarīgai iestādei izmeklēšanas jomā;

- jābūt spējai iegūt un pārvaldīt nepieciešamo tehnisko palīdzību un resursus, kas nepieciešami izmeklēšana atbalstīšanai;

- pieņemt lēmumu pilnībā vai daļēji deleģēt izmeklēšanu citai valstij vai reģionālajai nelaimes gadījumu un nopietnu incidentu izmeklēšanas organizācijai, ja to uzskata par piemērotu;

- izraudzīties atbildīgo izmeklētāju katrai izmeklēšanai;

- jāveic pasākumi, lai nodrošinātu konfidenciālas ar drošību saistītas informācijas aizsardzību;

- jābūt kompetencei izvērtēt nobeiguma ziņojumus, to atbilstību starptautiskajiem standartiem un izmeklēšanu veicošās valsts iestādes negadījumu izmeklēšanas prasībām.

Taču J. Citskovska vadītā konkursa komisija par labāko kandidātu šim atbildīgajam amatam ir izvēlējusies Anitu Šķinumu, kura  līdz šim bijusi kuģa sardzes stūrmane uzņēmuma “Royal Boskalis Westminster N.V.” piederošos kuģos, ko pārvalda “Anglo-Eastern Ship Management Ltd.”.

Ieņemot šo amatu, A. Šķinumas galvenie pienākumi bijuši saistīti ar kuģa vadīšanu, piedalīšanos kravas un kuģa operācijās, rūpēšanos par personu drošību un radio sakaru kontrolēšanu, un tas nozīmē, ka viņai nav ne mazākās pieredzes jebkura transporta veida nelaimes gadījumu un nopietnu incidentu izmeklēšanā.

Valsts kanceleja taisnojas, ka konkursa sludinājumu uz vakantu iestādes vadītāja amata vietu tā sagatavojusi sadarbībā ar Tāļa Linkaita vadīto Satiksmes ministriju un konkursa sludinājumā norādīts, ka pretendentiem ir "vēlama pieredze un/vai derīgs izmeklētāja starptautisks sertifikāts civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu, dzelzceļa satiksmes negadījumu vai jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanā."

Līdz ar to prasība pēc pieredzes izmeklēšanā un derīga izmeklētāja sertifikāta neesot tikusi izvirzīta kā obligāta, turklāt minētā prasība bijusi norādīta tikai kā vēlama, nevis kā priekšrocība ieņemt minēto amatu. Taču, „ņemot vērā pretendentes sniegumu konkursa gaitā”, komisija par amatam piemērotāko pretendentu atzinusi tieši A. Šķinumu.

„Vienlaikus norādām, ka konkurss tika izsludināts uz Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja direktora amatu, nevis izmeklētāja amatu šajā iestādē, tādēļ arī attiecīgā prasība tika izvirzīta kā vēlama,” lēmumu iestādes vadītājam nepieprasīt pietiekamu kompetences līmeni skaidro Valsts kanceleja.

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs ir satiksmes ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas savulaik tika izveidota uz Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja bāzes.

Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Valsts kancelejas direktors J. Citskovskis, tās sastāvā bija Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, kā arī Satiksmes ministrijas Jūrlietu departamenta direktore Laima Rituma. Pretendentu vērtēšanā esot tikuši piesaistīti „neatkarīgie novērotāji” no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...