Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šobrīd lielā steigā, maldinot Ministru kabinetu un Latvijas sabiedrību, ignorējot nozares viedokli, bez nozares analīzes, bez ietekmes uz tautsaimniecību analīzes Ekonomikas ministrija (EM) mēģina virzīt grozījumus Ministru kabinetā. Pirmdien, 13.06. Ministru kabineta komitejas sēdē tiek plānots skatīt Ministru kabineta noteikumu 262. un 221. grozījumu projektus, atbilstoši kuriem strādā atjaunojamās enerģijas ražotāji. Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija kategoriski iestājas pret šobrīd iesniegto projektu, jo tā pieņemšanas rezultātā tiktu pilnībā sagrauta visa nozare.

Ministrija uzsver, ka ir jārespektē iepriekš pieņemtie obligātā iepirkuma lēmumi, taču ministrijas darbs šobrīd ir vērsts, lai mazo ražotāju saņemto atbalstu padarītu neleģitīmu jau no pirmās atbalsta saņemšanas dienas. MK noteikumu nr.262. grozījumu būtība ir caur kaut kādu šodien izveidotu filtru skatīties uz pagātnes notikumiem un sodīt tos ražotājus, kas pagātnē neatbilda šodien izstrādātajiem kritērijiem. Šodien tiek pateikts, kā uzņēmējiem vajadzēja plānot savu darbību pagātnē, un neatbilstība šiem kritērijiem tiek pasludināta par noziegumu, un tam piemērots sods. Tiek aizmirsts, ka ražotāji visu laiku ir strādājuši tikai un vienīgi likumu un MK noteikumu ietvaros (kopš 2009. gada Elektroenerģijas tirgus likums, MK 262. un MK 221. noteikumi kopumā ir grozīti 29 reizes, bet nozare vēl arvien ir tālu no sakārtotības).

Ministrija apgalvo, ka, izstrādājot MK noteikumu projektu, ir bijušas sarunas ar nozares pārstāvjiem. Faktiski ir bijušas tikšanās, kurās ministrijas pārstāvji informēja par izstrādātajām normām, savukārt ražotāju iebildumi un ieteikumu faktiski nav ņemti vērā. Tāpat ir notikušas daudzas tikšanās ar ministrijas pārstāvjiem par līmeņatzīmēm u.c. tehniskiem jautājumiem, taču no nozares profesionāļu ieteikumiem adekvātāka mehānisma izstrādei, kā minimums vismaz 90% ieteikumu ir pilnībā ignorēti. To sauc nevis par sadarbību un diskusiju, bet par diktātu.

Lielā noslēpumainībā ir tīta tēma par Eiropas Komisijas it kā identificētajiem pārsubsidācijas riskiem. Neskatoties uz nozares lūgumiem dalīties ar informāciju un vēlmi iesaistīties problēmas risināšanā, EM tur nevienu nelaiž tuvumā, aizbildinoties ar “it kā EK prasībām”. Izskatās, ka EM nevis aizstāv EAR ražotājus, bet mēģina proaktīvi pierādīt EK, ka AER nozare Latvijā ir bijusi pārsubsidēta.

Ministrija vai nu nespēj vai tīšām to nedara, bet tā nav vērtējusi mehānisma ietekmi uz valsts budžetu un nozari kopumā. MK noteikumu grozījumu anotācijā uzsvērts, ka nav zināms ne komersantu skaits, kuriem tiks piemērota elektrības iepirkuma cenas korekcija (kur nu vēl korekcijas apjoms). Līdz ar to nekādā veidā nevar būt novērtēta ietekme uz valsts budžetu.

Dīvaini ir tas, ka ministrija pārsubsidācijas mehānismu skata kā instrumentu OIK samazināšanai. Tad jau sanāk, ka tas ir tāds pats budžeta lāpīšanas instruments kā SEN un ir tikai kārtējais veids, kā “iegriezt” nozarei. Tikai tādā gadījumā ministrijai jāapzinās iespējamie tiesvedību riski.

Ekonomikas ministrijas redzējums atjaunojamās enerģijas jomā diemžēl neietver arī ilgtermiņa skatījumu uz vides saglabāšanu. Mainot spēles noteikumus pagātnei, būtu skaidri jādefinē arī nākotnes noteikumi, kas pašlaik nav zināmi. Tuvojas brīdis, kad būs nepieciešams pildīt vēl augstākus AER mērķus, bet gatavas politikas nav.

Ja Latvijas valsts mērķis nav valsts neatkarību balstīt tikai uz ievestiem energoresursiem, nerūpējoties par savu energopašnodrošinājumu, tad ir jārada sava, pašpietiekama un ilgtspējīga energoapgāde. Tajā pašā laikā Latvija eksportē biomasu koksnes granulu un šķeldas veidā uz citām Eiropas valstīm, kāpēc šis potenciāls netiek izmantots Latvijā?

Ja Latvijas valsts mērķis nav samazināt ekonomisko izaugsmi, sabojājot investīciju klimatu Valstī, tad nedrīkst veikt retro-aktīvus grozījumus normatīvajos aktos, kā arī pēc investīciju veikšanas, ražotājus apgrūtināt ar jauniem nodokļiem un peļņas normas ierobežojumiem, ar mērķi pasliktināt investoram iepriekš solītos investīciju atmaksas apstākļus.

Mēs, atjaunojamās enerģijas ražotāji, vēršamies pie Latvijas valsts vadītājiem un plašsaziņas līdzekļiem un prasām atbilstoši saviem pienākumiem un kompetencei:

VEICINĀT REĢIONU ATTĪSTĪBU UN TAUTAS LABKLĀJĪBU;

ATTĪSTĪT UN ATBALSTĪT VIETĒJĀS ENERĢIJAS RAŽOŠANU, PATIESU ENERGONEATKARĪBU UN PAŠPIETIEKAMĪBU:

PĀRTRAUKT DEZINFORMĀCIJAS IZPLATĪŠANU UN ATJAUNOJAMĀS ENERĢIJAS NOMELNOŠANAS PROPAGANDU  

Patiesībā 61% no OIK rodas dabas gāzes koģenerācijas stacijās. 100 miljonus EUR no šīs naudas pagājušajā gadā saņēma valsts uzņēmums Latvenergo.

Patiesībā Latvijā atbalsts Zaļās elektrības ražošanai ir tikai 1 eirocents no katras Latvijā nopirktās kilovatstundas, un tas ir viens no mazākajiem atbalstiem visā Eiropā.

Daži fakti par atjaunojamo enerģiju Latvijā:

- Bez 3 lielajām hidroelektrostacijām Latvijā darbojas 305 elektrostacijas, kuras elektroenerģiju ražo no biomasas, biogāzes, vēja un ūdens,

- Šo 305 elektrostaciju kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir 224 MW un 2015. gadā tās saražoja gandrīz 1 milj. MWh elektroenerģijas, kas sastāda ap 14 % no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa,

- Tās gandrīz visas atrodas novados, nodrošinot kliedētas elektroenerģijas ražošanu tuvu patērētājiem,

- 305 elektrostacijas tieši un netieši nodrošina darbavietas vairākiem tūkstošiem novadu un pagastu iedzīvotāju, tādā veidā atturot tos ar savām ģimenēm no dzīvesvietas maiņas vai izbraukšanas no Latvijas,

- Visbiežāk šie elektroenerģijas ražotāji vienlaikus ir arī lauksaimnieki, lopkopji vai rūpnieciskās produkcijas ražotāji,

- Visi šie ražotāji budžetā dažādos nodokļos ik gadu samaksā vismaz 70 miljonus eiro,

- Atjaunojamās elektroenerģijas ražotāji samazina zudumus sadales tīklos par 2%, kas ir ekvivalents 130 GWh elektroenerģijas jeb 5,2 milj. EUR visiem patērētājiem Latvijā.

* Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

21

Dzīvesziņa

FotoLatvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija viņas dzimtas uzvārds.
Lasīt visu...

18

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

FotoNacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par atalgojuma palielināšanu veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem.
Lasīt visu...

12

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

FotoKo mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums – ar šo es domāju valdību, kurš nespēj apņēmīgi un adekvāti reaģēt. Mūs vada veidojums, kurš ir gatavs labi izskatīties un dziļdomīgi vērsties žurnālistu kamerās. Problēma ir apstāklī, ka šāda izturēšanās var būt bez sekām tikai tad, ja “viss rullē”. Problēma ir tāda, ka viss sen jau nerullē un šobrīd - draud apstāties pavisam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...