Apvienotais saraksts – jauns miljonāru politbiznesa projekts, jeb par ko NEbalsot
Pietiek lasītājs28.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No deviņdesmitajiem gadiem ir visiem ir zināms stāsts, kā uzņēmējs Andris nāk politikā un sola strādāt Latvijas un tautas labā, bet beigās sanāk kaut kā citādāk. Andris un viņa tuvākie kļūst par miljonāriem, bet tauta un māte Latvija paliek nabaga un piesmieta kā Kaspara Dimitera dziesmā – Ai, māte Latvija. Tagad, skatoties uz Apvienoto sarakstu un tā atbalstītājiem un ziedotājiem, ir pavisam noteikti redzama mūsu “mīļo” miljonāru vēlme atkal veidot politbiznesa projektu Tautas partija 2 - Apvienotais saraksts un visticamāk ne jau Latvijas labklājības celšanai.
Manā skatījumā Apvienotais saraksts ir noteikti tāds, par kuru nevar balsot. Kāds var pārmest – kas par meliem! Tādēļ tagad tikai fakti.
Pirmkārt - fakti par naudu.
KNAB mājaslapā var aplūkot Apvienoto sarakstu veidojošo partiju (Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija) ziedotājus, kas ir visai interesantas personības – miljonāri un pietuvinātas personas.
Miljonāri - ziedotāji Apvienotajam sarakstam:
10 000 eiro ziedo miljonārs Uldis Pīlēns, UPB dibinātājs, Tautas partijas dibinātājs,
6000 eiro ziedo miljonārs Pēteris Šmidre, bijušais Baltcom īpašnieks,
6000 eiro ziedo miljonārs Kirovs Lipmans, bijušais Liepājas Metalurga īpašnieks, kur valsts zaudēja desmitiem miljonu eiro garantijas,
6000 eiro ziedo miljonārs Raimonds Kisels, naftas produktu tirdzniecības bizness, kopā ar Krievijas apšaubāmiem uzņēmējiem pieder Tukuma lidosta, Ulda Seska meitas vīrs,
6000 eiro ziedo miljonārs Andris Bite, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis, SIA Karavela līdzīpašnieks.
Apvienotā saraksta ziedotāji, kuri ir saistīti ar šiem miljonāriem:
10 000 eiro ziedo Liepājas eksmērs un šobrīd Liepājas SEZ priekšsēdētājs Uldis Sesks, bija pietuvināts Tautas partijai, un medijos minētas aizdomas par viņa sadarbību ar skandalozo uz apsūdzēto sola sēdošo Māri Martinsonu, rados ar miljonāru Raimnodu Kiseli
10 000 eiro ziedo Oskars Mors, UPB dibinātājs,
10 000 eiro ziedo Madara More, UPB dibinātāja meita,
10 000 eiro ziedo Anita Antona, UPB bijusī padomes vadītāja,
10 000 eiro ziedo Aloizs Norkus, uzņēmējs, bijis Tautas partijas Liepājas nodaļas valdē,
5000 eiro ziedo Zigurds Kirhners, Liepājas uzņēmējs,
6000 ziedo Oskars Punenovs, saistīts ar SIA Karavela.
Otrkārt - fakti par ideoloģiju.
Apvienotajā sarakstā ir it kā zaļo ideju aizstāji, piemēram, Ingmārs Līdaka. Tai pašā laikā Zaļās partijas vadītājs Edgars Tavars žurnāla Ir politiskajā tinderī neatbalsta pesticīdu samazināšanu, kā arī strādā vienā komandā ar Ringoldu Arnīti, kuru vides organizācijas neoficiāli sauc par pesticīdu karali, jo viņš ir cieši saistīts ar pesticīdu biznesu. Komandā ir Edgars Putra, lielsaimnieks no Liepājas puses un Zemnieku Saeimas valdes loceklis.
Vienā komandā nevar būt zaļo vērtību aizstāvji un pesticīdu lobiji. Šajā sarakstā no zaļuma nav nekā!
Treškārt – fakti par biedrību izmantošanu un iesaistīšanu politiskā aģitācijā.
Miljonārs Andris Bite ir Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes loceklis. Šīs ir divas uzņēmējus apvienojošas biedrības, un to vadībai un pārstāvjiem vajadzētu būt politiski neitrāliem, jo lielākā daļa biedru nav partijās un atbalsta dažādas politiskas partijas.
Savukārt Andris Bite uzspļauj saviem biedriem un kopā ar citiem no vadības iesaistās Ulda Pīlēna dibinātā politiskā biedrībā un dažādos veidos atbalsta arī Apvienoto sarakstu. Andris Bite un Apvienotā saraksta deputāta amata kandidāts Didzis Šmits ir tuvi paziņas, jo D. Šmits jau ilgus gadus pārstāv Latvijas zivsaimniekus gan Latvijā, gan Eiropā un visticamāk arī biedrībā lobējot ir saņēmis Andra Bites finansējumu. A. Bite, pārstāvot LDDK, lobēja Apvienotā saraksta iekļūšanu sociālo partneru TOPā, kas pirms vēlēšanām tika publicēts.
Tieši šis partiju sarindojums ir labs ceļvedis, par kurām partijām nevar balsot! Paņemiet pirmo trīs partiju biļetenus, un tās ir - Apvienotais saraksts, Vienotība un Nacionālā apvienība. Iemetiet tos nevis vēlēšanu urnā, bet miskastē, un dzīve Latvijā kļūs daudz labāka.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
