Apstiprinās ziņas, ka pēc, domājams, Šlesera diktāta lidosta Rīga apmaksājusi pakalpojumus Ryanair
L. Lapsa19.07.2011.
Komentāri (44)
Iesaki rakstu: 
Beidzot atklājies tas, par ko vairākus gadus tika runāts neformālā līmenī, bet kam netika gūts oficiāls apstiprinājums ne no valdības, ne Satiksmes ministrijas, - vismaz divus gadus Īrijas aviokompānijai Ryanair sniegtos Latvijas Gaisa satiksmes aeronavigācijas pakalpojumus no savas – faktiski valsts – kabatas apmaksājusi Starptautiskā lidosta Rīga. Pēc visa spriežot, tas noticis pēc toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera diktāta.
Kā rāda Pietiek rīcībā nonākuši fragmenti no dokumentiem, ko pagājušā gada vasarā Konkurences padomei sūtījusi Latvijas Gaisa satiksme, šai valsts akciju sabiedrībai veselus divus gadus – no 2006. gada 1. janvāra līdz 2007. gada beigām – par tās Īrijas zemo cenu aviokompānijai Ryanair sniegtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem termināļa zonā maksājusi cita valsts akciju sabiedrība – Starptautiskā lidosta Rīga.
Šī prakse sākta laikā, kad satiksmes ministra amatā bija Latvijas Pirmās partijas pārstāvis Ainārs Šlesers, kurš šajā postenī bija no 2004. gada decembra sākuma līdz 2006. gada marta vidum un tad no 2006. gada novembra. Maksājumi Ryanair vietā turpinājušies līdz pat Šlesera pilnvaru beigām Aigara Kalvīša Ministru kabinetā.
Maksājumi sākti vēl laikā, kad lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs bija Dzintars Pomers, kurš, kā zināms no mediju ziņām pēc ilgākām nesaskaņām ar Šleseru, neatbalstot tā plānus un darbības, šo posteni pameta 2007. gada janvārī. Viņa vietā stājās Šlesera amatā virzītais Krišjānis Peters, kurš 2006. gadā uz laiku Šlesera vietā bija ieņēmis satiksmes ministra amatu.
Kā Pietiek norādīja kāds aviācijas nozares pārstāvis, šie beidzot atklātībā nonākušie dokumenti skaidri parāda, ar kādām metodēm, faktiski uzliekot valstij par pienākumu apmaksāt ārvalstu aviokompānijai sniegtus pakalpojumus, strādājis Šlesers.
Kā jau informēts, Latvijas Gaisa satiksme tiesājas ar Ryanair, kas arī pašlaik, kad lidosta Rīga vairs nav Šlesera pārziņā un ir pārstājusi apmaksāt Īrijas aviokompānijai sniegtos pakalpojumus, šos pakalpojumus neapmaksā.
Šlesera skaidrojumi par šiem faktiem pagaidām nav saņemti. Tāpat nav zināms arī, kādu summu Latvijas valstij lidostas Rīga personā izmaksājusi šī labvēlība pret Ryanair.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
