Apgabaltiesa: nav taisnība, ka Meroni nav jāuztraucas par kriminālprocesu — blakuslēmums ir spēkā, draud kriminālatbildība!
Imants Liepiņš30.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, ka Rīgas Apgabaltiesas 22. februāra blakuslēmums pārsūtīt policijai materiālus procesa sākšanai par bijušā “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni (iz)saimnieciskajām darbībām ir stājies spēkā un to nav izdevies nobremzēt.
Pēc vienas no publikācijām par šo tēmu Rīgas Apgabaltiesas preses sekretārs Raimonds Ločmelis norādīja: informācija, ka tieši konkrētais lēmums būtu pārsūdzēts līdz ar visu spriedumu un līdz ar to nebūtu stājies spēkā, nav pareiza. Lai arī, kā visiem zināms, spriedumu t.s. “101 sējuma” un “Aivara Parka” apvienotajās lietās kā nepamatotu pārsūdzējuši pilnīgi visi, tieši konkrētais blakuslēmums palicis spēkā un nodots izpildei.
Apgabaltiesas preses sekretārs R. Ločmelis vispirms sniedz faktus par 22. februāra blakuslēmumu: “Informējam, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 533. panta pirmo daļu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 22.02.2021. nolēma krimināllietā Nr. 12812001408, Nr. 12812001608 pieņemt blakus lēmumu un informēt Valsts policiju par krimināllietā konstatētajiem apstākļiem — par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2020. gada 17. augusta lēmuma neizpildīšanu —, jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu pret R. Meroni par Krimināllikuma 296. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.”
Jāatgādina notikumu hronoloģija: pagājušā gada 17. augustā Apgabaltiesa apmierināja pirms vairāk nekā 10 gadiem (!) iesniegtu advokāta Alda Allika lūgumu par R. Meroni atcelšanu no arestētās mantas glabāšanas, jo mediji nepārtraukti informēja par arestēto uzņēmumu iztukšošanu, pērkot zemi un villas Krētā, helikopterus Floridā, jahtas Egejas jūrā utt., sponsorējot izgāzušos mūzikas festivālu Francijā un taisot shēmas pat ar naftas notekūdeņiem. “Šis ir manā praksē ilgākais lūgums, ko beigās tiesa apmierina,” pēc šī lēmuma pieņemšanas “Dienai” teica A. Alliks.
Savukārt šī gada 22. februārī pieņemtais otrs blakuslēmums par policijas iesaistīšanu un jaunu kriminālprocesu attiecas uz pirmā nepildīšanu — nupat jau iet piecpadsmitais mēnesis, kopš arestētās uzņēmumu daļas nav tikušas nodotas Nodrošinājuma valsts aģentūrai, kas citu uzdevumu starpā glabā visādu kriminālprocesu gaitā arestētas materiālas vērtības.
Tiesas piesauktais Krimināllikuma 296. pants “Tiesas nolēmuma un prokurora priekšraksta par sodu neizpildīšana” nosaka: “Par tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu neizpildīšanu vai izpildes kavēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai tas pēc likuma vai uzlikta uzdevuma bija jāizpilda, — soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”
Tālāk R. Ločmelis turpina: “Ņemot vērā to, ka blakuslēmums apelācijas kārtībā netika pārsūdzēts, tiesa to nosūtīja izpildei Valsts policijai.”
Situāciju, kurā citi Rīgas Apgabaltiesas 22. februāra nolēmumi tika pārsūdzēti, izņemot šo blakuslēmumu, varētu izskaidrot ar to, ka lēmuma “adresātiem” nemaz nav tiesības to pārsūdzēt. Proti, tiesības iesniegt pārsūdzības un protestus ir procesa dalībniekiem (prokurori, aizstāvība, advokāti un cietušie, kaut kādas tiesības ir arī kriminālprocesā aizskartās mantas pārstāvim), taču ne Rūdolfs Meroni, ne viņa sabiedrotajiem nav nevienā no šiem statusiem konkrētajā lietā. Savukārt Valsts policijai ir jānodrošina šī lēmuma izpilde, nevis tas jāapstrīd. Var izdarīt secinājumu, ka arī prokurori nav pret to iebilduši — citādi tas kārtējo reizi dotu pamatu komentāriem, ka prokurori ir uz vienu roku ar R. Meroni.
Šī R. Ločmeļa sniegtā informācija nāk trīsarpus mēnešus pēc tam, kad Rīgas Apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze Anna Lange skaidroja, ka blakuslēmums vēl jūlija sākumā nebija nosūtīts Valsts policijai izpildei — tobrīd tas vēl neskaitījās stājies likumīgā spēkā, jo to teorētiski vēl varēja pārsūdzēt līdz kādam 12. jūlijam. Taču, tā kā neviena no tiesvedības pusēm, kam pieder tiesības pārsūdzēt šādus blakuslēmumus, tās nav izlietojusi (būtu grūti iedomāties kaut vienu no lietas dalībniekiem, kas gribētu novērst iespēju R. Meroni saukt pie kriminālatbildības), tad blakuslēmums stājies spēkā. Tā izriet no R. Ločmeļa sniegtās jaunākās informācijas.
Tikmēr Nodrošinājuma valsts aģentūra, kas gada laikā nespēja panākt, ka R. Meroni atdod tai uzņēmumu daļas glabāšanā, šomēnes paziņoja: NVA izsludinātais iepirkums arestētās mantas pārvaldīšanu un novērtēšanu beidzot tuvojoties noslēgumam.
NVA pagājušā gada decembra beigās izsludināja iepirkumu "Par finanšu instrumentu un tiesību pārvaldību, novērtēšanu, mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu". Piedāvājumus iesniedza trīs auditorkompāncijas — A/S BDO Latvia, SIA Ernst & Young Baltic, A/S KPMG Baltics, kā arī Vilgerta advokātu birojs. LETA ziņo, ka šogad līdz pat jūlija vidum notika konsultācijas ar izvēlētajiem konkursa pretendentiem, “kā rezultātā tika definēti konkursa dialoga rezultātā sasniedzamie mērķi un tvērums”.
Tagad Latvijas Universitāte (kā konsultante) gatavojot “tehniskās specifikācijas projektu, uz kura pamata par atbilstošiem atzītie pretendenti sagatavošot un iesniegšot savus piedāvājumus līguma noslēgšanai par faktisko darbu īstenošanu atbilstoši tehniskajā specifikācijā definētajam.” Bet konkrētus termiņus iestādes nosaukt nav spējušas. Tomēr arī šīs grūtības neattiecas uz tiesas blakuslēmumu, kas nodots izpildei Valsts policijai.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
