Apcietinātā Sprinovska uzņēmumi pērn iegādājušies divus īpaši dārgus luksusauto
PIETIEK17.02.2013.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Uzņēmējs Jānis Sprinovskis, kurš apcietināts saistībā ar Daugavpils kukuļošanas lietu, pēdējā gada laikā nopietni aizrāvies ar īpaši dārgu luksusauto iegādi. Kā rāda biznesa žurnāla Kapitāls nule publicētais pārskats par dārgākajām Latvijas uzņēmumu pērn iegādātajām luksus automašīnām, Sprinovska uzņēmumi "atzīmējušies" ar vismaz divām Latvijas apstākļiem ekskluzīvām automašīnām.
Pārskats, kas tapis, pamatojoties uz Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, rāda, ka pērn Sprinovska uzņēmumi iegādājušies veselas divas īpaši dārgas - vismas 120-160 tūkstošus eiro vērtas - automašīnas, kas pagājušajā gadā bijušas vienīgie šāda modeļa auto Latvijā.
Tā vismaz 160 tūkstošus eiro vērtu Ferrari California (attēlā) automašīnu iegādājusies SIA Augulienas muiža, kuras vienīgā īpašniece saskaņā ar Lursoft datiem ir Guna Sprinovska un kuras apgrozījums 2011. gadā bijis tikai 3407 lati.
Savukārt vismaz 120 tūkstošus eiro vērtu Mercedes Benz G55 AMG automašīnu iegādājusies uzņēmējam Sprinovskim piederošā SIA DAV 1, kas iepriekš saukusies Vēja parks 1.
Pērn gan iegādāts vēl viens šāds jauns Mercedes Benz braucamais, taču tas, pēc visa spriežot, iegādāts izvešanai no valsts, jo jau ir noņemts no CSDD uzskaites: tā īslaicīgais īpašnieks bijis uzņēmums Challenge auto.
Kopumā, kā rāda Kapitāla publicētais pārskats, līdz „trekno gadu” pārmērībām, kad gada laikā tika no jauna reģistrētas 430 BMW X5 automašīnas, kas bija ne vecākas par diviem gadiem, Latvijas uzņēmējiem pērn vēl bijis tālu, taču apetīte sāk atgriezties – un iespējas sāk atļaut aizvien vairāk.
Līdz 2007. gada azartiskās iepirkšanās līmenim vēl tālu, taču daudz ko izsaka fakts, ka par uzņēmumu pērn Latvijā visvairāk pirktāko luksus auto modeli kļuvis BMW X6 (68 automašīnas – par 13 vairāk nekā gadu iepriekš). Iegādāto BMW X5 skaits gandrīz dubultojies – no 33 līdz 57, strauji pieaudzis arī Porsche automašīnu iegādes kopapjoms utt.
Tāpat, neraugoties uz Valsts ieņēmumu dienesta aktivitātēm, apkarojot uzņēmēju praksi iegādāties luksus automašīnas uz kompāniju vārda, lai izvairītos no nepieciešamības maksāt par dārgajiem pirkumiem pievienotās vērtības nodokli, „uzņēmumu vajadzībām” joprojām iegādātas arī īpaši dārgas luksus automašīnas.
Līdzās 13 Bentley Continental GT ir arī divi Continental GTC un veseli četri Mulsanne limuzīni, seši Porsche Cayenne Turbo, divi īpaši dārgie BMW 760, pieci BMW X6 M un arī divi Ferrari - 458 un California.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
